Rīga +11°C 
Pērnā rudens vakarā gadījās vērot šādu ainu. Jau krēsloja, bet līdzās piekalnītei, kur aug bērzi, liepas un vēl šādi tādi lapu koki, gluži kā kruīza kuģis ugunīs laistījās milzīga atkritumu mašīna. Tai līdzās – daži jau darbu beiguši, bet citi vēl rosījās – astoņi vīri ar lapu pūtējiem, ko rūkdami un smirdēdami darbina benzīna motori. Nu, un vēl, protams, traktoriņš ar kausu, kas lapas ieceļ mašīnā.
Tas viss – ne jau Rīgas centra parkā, bet maza lauku ciematiņa nomalē.
Un ir aizdomas, ka kruīza kuģis lapas aiztransportēja uz padsmit kilometru attālu kompostēšanas laukumu. Vai tiešām tas ir normāli, ko viņš par to domā un kā rīkojas savā uzņēmumā un paša dārzā, vaicāju dārzniekam, Labo koku saimniekam, kaismīgam koku advokātam un dabas draugam Edgaram Neilandam. Un, lūk, te mūsu sarunas konspekts, kas varbūt šoruden ļaus mazliet citādi izturēties pret lapām vismaz savā dārzā.
Dabā neviens lapas nevāc.
Tās ir gan sega un barības vielu avots koku saknēm, gan vieta, kur baroties putniem, un patvērums, kur pārlaist ziemu dažnedažādām sīkām radībām. Taču no cilvēku viedokļa, protams, ir citādi. Lapas mūs apdraud dažnedažādos veidos – aizdambē lietusūdens notekas, liek gājējiem paslīdēt uz taciņas, mašīnām un motocikliem uz šosejas, izsautē perfekto zālienu, traucē pļaušanas robotam un, galu galā, nesmuki izskatās, kad vairs nav svaigas un košas, bet jau sapļekušas.
Tomēr, par spīti šim acīmredzamajam interešu konfliktam, mēs rosinātu atrast veidu, kā šogad nevākt lapas pusē no teritorijas – vietā, kuru tik bieži nepļauj un tik pedantiski neķemmē.
Ja ir lapu pūtējs, uz šejieni var atpūst arī lapas no perfektā zāliena. Arī savā dārzā Edgars lapas no robota koptā mauriņa nopūš.
Ja nesanāk laika vai uzsnieg sniegs, tad nogrābj pavasarī vai savāc, zālienu vertikulējot un aerējot. Pārējā teritorijā – braucamajos celiņos, dobēs – lapas paliek. No bruģīša mājas priekšā tās sapūš zem dzīvžoga. Arī, dzīvžogus cērpot, nogrieztos zariņus var sapūst zem dzīvžoga, kur tie veido gan mulču, gan ar laiku sadalās un dzīvžogu pabaro. Ja pierasts savākt it visas lapas, varbūt šogad iespējams vismaz kādu stūrīti atstāt nenovāktu un pārliecināties – nekas traks nenotiks. Turklāt tas būs arī resursu – laika, darba un reizēm arī naudas – ietaupījums.
Savāktās lapas kompostēt – pēc iespējas tuvāk kokiem, no kuriem tās savāktas, jo tās ir vajadzīgas viņu dzīves ciklam.
Bet jebkurā gadījumā – ne tālāk, kā var aizstumt ķerrā. Ja teritorija ir plašāka, var veidot vairākas komposta kaudzes dažādās vietās. Ja iespējams, jāņem vērā arī reljefs un valdošo vēju virziens. Labāk, ja tā ir ieplakā un novietota tā, lai vējš lapas pūš kaudzē, nevis no tās ārā.
Komposta kaudzi var veidot nevis konisku kā siena kaudzi un arī ne kā milzu kluci, bet kā vulkāna krāteri – ar augstākām malām un iedobumu centrā. Tad lietus ūdens tecēs iekšā, tā tiks mitrināta un ātrāk sadalīsies. Protams, process noris ātrāk, ja kaudzi pārcilā un maisa, pievadot gaisu. Bet arī tad, ja to atstāj mierā, tā tik un tā ar laiku pārvērtīsies par tēvu zemi, kā mēdz teikt dendroloģe un dārzniece Aija Kaškure.
Vai par labu un vērtīgu lapu trūdzemi augsnes ielabošanai. Krāteri būs vieglāk izveidot, ja kaudzei uztaisīs nožogojumu, piemēram, no vienkārša stiepļu sieta vai paletēm. Lapas sapako, lai kaudzes ārmalas ir augstākas, vidus zemāks. Ja iespējams, nedaudz salaista. Un viss. Liepu lapu zemi varēs izmantot jau nākamajā pavasarī. Ozolu lapām var veidot atsevišķu kaudzi, jo tās sadalās lēnāk. Tikai, lūdzu, nevajag lapas vākt plastmasas maisos un vest kaut kur projām! Tas ir gan dārgi, gan nejēdzīgi.
Ar augļu koku lapām – citādi
Konsultē Ilze Grāvīte, Dr. agr., Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Augļu koku lapās var slēpties slimību izraisītāji, tāpēc tās gluži savā vaļā atstāt nevajadzētu. Jo sevišķi šogad, kad ļoti mitrs bija gan augusts, gan septembris. Turklāt arī gaisa temperatūra bija diezgan zema, un atvasara tā īsti neatnāca. Tas nozīmē, ka arī augsne ir stipri mitra un augu atliekas pastiprināti pūst.
Tāpēc svarīgs darbs augļu dārzā ir veco lapu savākšana. Augļu koku lapas var sagrābt kaudzē dārza malā. Lai lapas straujāk sadalītos, lapu kaudzi var pārkaisīt ar nelielu daudzumu karbamīda. Ja dārzs ir lielāks un nav iespējams visu savākt, var apsmidzināt ar 5% karbamīdu (urīnvielu) vai koncentrētāku vircu, lai straujāk sadalītu šo organisko daļu.
Augu atlieku sadalīšanai var lietot arī Amalgerolu (100–200 ml uz 10 l ūdens).
Tas ir bioloģisks līdzeklis, kas labvēlīgi ietekmē gan atlieku sadalīšanos, gan uzlabo augsnes struktūru, gan aktivizē augsnes mikrofloru, bet tā sastāvā esošās augu eļļas pārklāj uz dzinumiem ziemojošo kaitēkļu olas. Augsnes mitrums palīdz tam ieskaloties dziļāk un sadalīt tur esošās augu atliekas. Straujāka augu atlieku sadalīšana neļauj slimību ierosinātājiem pārziemot un saglabāties uz nākamo gadu. Piemēram, kraupja sporas no vecajām lapām pavasarī lidos uz jaunajām lapām, bet bumbierukadiķu rūsas sporas pavasarī bumbieres nevar inficēt.
Ja slimību bojātās augu atliekas ber kompostā, būtu vēlams lietot kādu no biokompostētājiem.
Kaitēkļu bojātos augļus komposta kaudzē nedrīkst likt, ja vien nevēlas nākamajā gadā cīniņu ar kaitēkļiem atkārtot. Ja kokam uz stumbriem vai zaru pamatnēs ir saplaisājusi miza, aiz tās var atrast kādu pieaugušu kaitēkli vai to olas, kas noglabātas ziemai. Šādi perēkļi būtu jāiznīcina, atlobījušos mizu nogriežot. Ja zaros bojātie augļi jau sažuvuši, tie noteikti jānolasa.
Ja kādā zarā šādu bojāto augļu ir izteikti daudz, zaru būtu vēlams izgriezt pavisam, jo puve, visticamāk, jau iesakņojusies koksnē un strauji izplatīsies nākamajos gados. Ja kaitēkļu bojātu augļu šogad dārzā bijis daudz un tos salasīt neizdevās, tad irdinot (frēzējot, rušinot) apdobes, iespējams iztraucēt kaitēkļu ziemojošo stadiju – kāpuru, kokonu – vai pieaugušo īpatņu ziemošanu.
Uzmanības centrā
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
