Santa.lv
  • «Esmu solījies, un tad lai tur vai kā…» Valērijs Mironovs nesaprot vīriešus, kas aiziet pie jaunākām

  • SAGLABĀ RAKSTU
    15.06.2026
  • Marta Kalniņa
    Foto: No izdevniecības «Žurnāls Santa» arhīva
    Agita Mironova ir viena no trim liktenīgajām Valērija sievietēm. Viņi ir kopā kopš jaunības, un jau vairāk nekā 25 gadus abi strādā arī kopējā biznesā – vada sporta deju skolu. Sarunā ar žurnālu Ievas Stāsti Valērijs atklāj, ka sieva ir viņa dzīves lielā veiksme.

    Ar Gitu, kā Valērijs sauc Agitu, vispirms apprecējās, tad abi sāka dejot kopā pārī, kļuva par vairākkārtējiem Latvijas čempioniem sporta dejās, Eiropas čempionāta un kausu finālistiem. Valērijs ir četrus gadus vecāks par sievu, un abi nāk no Aizputes.

    "Agita ir stūrakmens, kas mani atbalstīja manos sapņos, nāca līdzi. Gudra, smuka, prot klausīties… Prot arī pamācīt! Tas gan vīrietim ir kaitinoši, ka sieva brīžiem ir kā mamma, kā učene, kas pamāca, bet arī tam var tikt pāri. Agita nav zāģētāja. Dejās jau daudz ko nākas ievērot, un varu teikt, ka zāģīši ir cilvēku modeļi, kuri pat nezāģē slikti, jo zāģē par patiesību. Tomēr pārcenšas, un noiet galīgi greizi – kāds tiek sagrauzts, apēsts, iznīcināts. Agitai bija knapi 19 gadi, kad es jau viņu bildināju. Agitas vecāki bija šokā. Mums ir četru gadu starpība. Ko tad vecākam puisim vajag no jaunas meitenes, kā tikai pārgulēt?! (Smejas.) Aizpute ir maza pilsēta, kurā stāsti par ģimenēm iet apkārt.

    Mūsu ģimenes bija ļoti atšķirīgas. Agita nāk no represētas, ļoti latviskas, kārtīgas ģimenes. Man mājās bija grāmatas par Lielo Tēvijas karu, un tās visas esmu izšķirstījis, es tam visam esmu gājis cauri – ka bijis tāds karš, tāda uzvara, varoņi, kosmodemjanskas, tas viss manī bija ielikts. Jo informācija par kara rezultātiem tām divām pasaulēm bija un ir kardināli atšķirīga. Cits jautājums – kā ir mainījusies mana attieksme.

    Varbūt tas ir mans veiksmes stāsts, ka atradu aizputnieci, es viņu izvēlējos, viņai noticēju, mums kopā bija un ir labi… Mums daudzi faktori sakrituši, bet noteikti morāle tajā arī ir liela dominante," saka Valērijs.

    «Savulaik Londonā mācījāmies dejas pie cilvēka, kurš reiz teica: «Visi mani kolēģi savas sievas ir nomainījuši uz… jaunākiem modeļiem.» Joprojām atceros frāzi – uz jaunākiem modeļiem…  Un kas tad ar vecajām sievām noticis, par to vienalga?! Bet viņi ar šo gājienu jūtas it kā padarījuši sevi jaunākus. Kaut kas tāds nav manā failā. Esmu solījies, un tad lai tur vai kā… Cilvēki man ir iemācījuši teikt, ka nekas dzīvē nevar būt ideāli, bet mums ar Agitu viss ir tā, kā vajadzētu būt. Abi kopā rullējam uz priekšu, mums ir vienots redzējums. Sava pierīvēšanās, protams, ir bijusi. Arī dejas nav vienkārša lieta, tur pastāv divu cilvēku kopīga esība," tā Mironovs.

    Pilnu interviju lasi šeit:

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Satura mārketings

    Jaunākie raksti