Kāda ir ideālā sadarbība starp vecākiem un audzinātāju bērnam draudzīgā dārziņā

Bērns
Kate Beresņeva
30. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai būtu vienkāršāk uzturēt bērnam drošu un draudzīgu vidi dārziņā, ir savstarpēja sadarbība starp vecākiem un pedagogiem, kam pamatā ir regulāra komunikācija. Konsultē Sandra Simsone, programmas Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs vadītāja.

Ieteikumi vecāku un audzinātāju sadarbībai

1. Pārrunas ar vecākiem. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir savstarpēja sadarbība starp vecākiem un pirmsskolas pedagogiem, kurai pamatā ir regulāra komunikācija. Sākot ar pāris minūtēm, bērnu atvedot vai vakarā izņemot no dārziņa, beidzot ar individuālām pārrunām reizi gadā vai pusgadā, kurās vecāki izrunā ar audzinātājām, kā bērns dārziņā jūtas, kāda ir viņa uzvedība, psihoemocionālā attīstība, mācību vielas apguve, kāds bērns ir saskarsmē un komunikācijā, kādas ir viņa somatiskās reakcijas, kā arī – ar kādiem izaicinājumiem audzinātājai vai auklītei ikdienā jāsaskaras. Tai noteikti jābūt iepriekš plānotai un pārdomātai sarunai, un vēlams uz sarunu ierasties abiem vecākiem.

Daudzos bērnudārzos jau notiek regulāras individuālās pārrunas ar vecākiem. Ja bērnudārzā šādas prakses nav, vecāki ir aicināti paši nākt klajā ar šādu iniciatīvu. Lai gan abas puses nereti aizbildinās ar laika trūkumu, šāda veida saziņa tomēr mērķtiecīgi būtu jāveido par ieradumu, par to ir pārliecinājušies tie dārziņi, kas jau praktizē šādas tikšanās. Viņu pieredze liecina, ka tas vairo savstarpēju sapratni un uzticēšanos, kā arī veidojas vienota izpratne par dažādiem jautājumiem.

2. Vecākiem ieteicams audzinātājām pastāstīt par svarīgiem notikumiem ģimenē, kas var ietekmēt bērna uzvedību. Sākot ar maziem komentāriem, piemēram, atvedot bērnu uz dārziņu, pastāstīt, ka iepriekšējā dienā bijušas svinības un mazais nav labi izgulējies, tāpēc šodien, iespējams, būs miegaināks. Tad audzinātāja zinās, ka bērns ir saguris, tāpēc var būt lēnāks vai niķīgāks. Tas pats attiecas uz lielākiem un svarīgākiem notikumiem, tādiem kā vecāku šķiršanās, tuvinieku zaudējums.

Ja ģimenei ir grūts vai trauksmains laiks, ir labi par to pastāstīt audzinātājai, lai viņa zina, kāpēc bērns ir emocionālāks, raudulīgāks vai vairāk izrāda dusmas.

Tikpat svarīgi ir informēt audzinātāju par bērna veselības stāvokli, par apmeklētajiem speciālistiem, piemēram, vizīti pie psihologa vai neirologa, un viņu rekomendācijām. Situācijas pārzināšana ļauj labāk izprast bērnu un viņa uzvedību. Savlaicīgi atpazīstot bērna grūtības un vienotā pieejā sadarbojoties gan vecākiem, gan profesionāļiem, rezultāti būs ātrāk pamanāmi un vieglāk sasniedzami.

3. Pedagogiem būtu jāpastāsta vecākiem arī par ikdienu dārziņā. Ne tikai tas, kādu burtiņu bērni šodien apguvuši, bet arī – kādi pārdzīvojumi vai situācijas šajā dienā izdzīvoti, kādas jaunas sociālās prasmes apgūtas. Piemēram, ja bērni dārziņā mācās pateikt nē!, ir labi, ja vecāki arī mājās var pievērst šim tematam vairāk uzmanības. Svarīgi iedrošināt vecākus būt atvērtiem sarunās gan par bērna sasniegumiem, gan audzināšanas grūtībām. Audzinātājai būtiski runāt ar bērnu vecākiem par pozitīvās disciplinēšanas metodēm, par to, kā bērnam noteikt robežas, kā iedrošināt apgūt jaunas iemaņas utt.

Savstarpējai sadarbībai vēlams būt atklātai un palīdzošai, pedagogiem laikus jāinformē vecāki par citu institūciju iesaistīšanu, piemēram, sociālo dienestu, kurš ģimenei var piedāvāt dažādus sociālos pakalpojumus un var būt kā resurss problēmu risināšanā. Jākliedē mīti, ka bērnudārzam ar visu jātiek galā pašam vai arī sociālais dienests tiek iesaistīts tikai tad, ja bērnu grib izņemt no ģimenes.

4. Savstarpēja komunikācija ir ļoti svarīga īpaši šajā laikā. Ārkārtējās situācijas laikā, kad vecāku piekļuve bērnudārza grupiņām ir ierobežota, par komunikāciju jāpiedomā īpaši. Ieteicama regulāra sazināšanās, sazvanīšanas un informācijas apmaiņa virtuālajās platformās.

Sarežģītu situāciju stūrakmeņi

Bailes. Situācijas reizēm tiek noklusētas, jo vecāki baidās runāt par jautājumiem, kuri nav ērti vai ir atšķirīgs viedoklis no pārējiem, un, iespējams, var atsaukties uz viņu bērnu ar pedagogu personīgo attieksmi un neieinteresētību. Savukārt pedagogi reizēm ir neaizsargāti un iebiedēti, jo vecākiem ir tendence sūdzēties dažādās iestādēs, apejot pašu pedagogu.

Atšķirīgi viedokļi. Bērnudārzā ir savi noteikumi un izteiktas robežas, kas jāievēro. Ja mājās valda visatļautība un pāraprūpe, bērnam var būt ļoti grūti pieņemt jaunos noteikumus, un var rasties daudz saspringtu situāciju, kas prasa no pedagoga vairāk zināšanu un arī emocionālo resursu. Vecākiem var šķist, ka viņu bērns ir vislabākais, vismierīgākais un jaukākais, vispareizāk audzinātais, bet, nonākot grupiņā kopā ar citiem bērniem, kur jāmācās draudzēties un socializēties, šis bērns, kurš pieradis būt visu uzmanības centrā, sāk cīnīties par savu pozīciju. Tas nozīmē, ka viņš prasa īpašu pieeju no audzinātāja.

Atšķirīga pieeja audzināšanas jautājumos. Sarežģītu situāciju būtu mazāk, ja mājās un bērnudārzā īstenotā audzināšanas pieeja būtu vienota. Audzinātājām un vecākiem ieteicams dalīties savā pieredzē par to, kādas metodes problēmsituāciju risināšanai tiek izmantotas dārziņā un kā vecāki rīkojas mājās, kad bērns, piemēram, krīt gar zemi un bļauj, mētā mantas vai kategoriski atsakās kaut ko darīt.

Bērnam ir svarīgi atrasties drošībā gan dārziņā, gan mājas vidē ar viņam saprotamiem noteikumiem un paredzamu pieaugušo rīcību.

Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs

Kopš 2016. gada pirmsskolas izglītības iestādēs tiek īstenota preventīva programma Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs. Latvijā šobrīd ir 16 bērnudārzi (no tiem 12 – Rīgā), kas ir saņēmuši sertifikātu par veiksmīgu dalību preventīvajā programmā Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs. 36 pirmsskolas izglītības iestādes ir ceļā uz šo sertifikātu, kas apliecina iestādes vēlmi un spēju strādāt tā, lai līdz vardarbības epizodēm darbinieki nenonāktu pat vissarežģītākajās situācijās.

Programmas mērķis ir palīdzēt bērnudārziem veidoties par bērnam drošu un draudzīgu vidi, iemācīt personālam laikus atpazīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību starp bērnu, vecāku un iestādes darbiniekiem, kā arī uzturēt labvēlīgu vidi, kurā centrālās ir bērna intereses un vajadzības. Programma balstās uz Eiropas Savienības nostāju bērnu tiesību aizsardzībā un izstrādāta saskaņā ar pasaules organizāciju tīkla Keeping Children Safe bērnu drošības standartiem iestādēm, kas strādā ar bērniem.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+