Rīga +14°C 
Apģērbu maiņas ballīte ir lielisks veids, kā īstenot aprites ekonomiku dzīvē. Doma ir vienkārša: pirms pērc ko jaunu, paskaties, vai esošo vari salabot, atdot vai iemainīt. Jo ilgāk valkājam jau izgatavotu apģērbu, jo mazāk jaunu lietu mums vajag. Apģērbu ražošanai un transportēšanai tiek patērēta enerģija un radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet nevajadzīgais apģērbs ar laiku kļūst par vēl vienu atkritumu un atkal tiek tērēta enerģija, lai to pārstrādātu.
Biju dzirdējusi par apģērbu maiņas ballītēm, bet nevienā pati nebiju piedalījusies. Lai saprastu, kā tas notiek un vai varu to ieteikt citiem, nolēmu veikt eksperimentu un sarīkot tādu savā dzīvoklī.
Kad rīkot?
Es izvēlējos darba dienas pēcpusdienu un vakaru, tas pasākumam iedeva skaidru startu un beigas, un neļāva izstiepties uz visu dienu. Kopumā tā aizņēma aptuveni četras stundas.
Vēlams, lai visas dalībnieces ierodas aptuveni vienā laikā – tad jau no sākuma visām ir, no kā izvēlēties.
Cik aicināt?
Izvērtējot savas viesistabas kapacitāti, nolēmu aicināt piecpadsmit dāmas, pieļaujot, ka plāni var mainīties un kāda neatnāks, bet cita varbūt paķers līdzi draudzeni.
Secinājums – tas bija gana daudz, lai sanāktu kārtīgs veikala stends ar apģērbiem, bet pietiekami maz, lai visas justos ērti, varētu iepazīties un aprunāties.
Ko aicināt?
Pāris nedēļas pirms ballītes sāku par to runāt, lai saprastu, kam šāda ideja varētu interesēt. Galu galā bariņš sanāca visai raibs – draudzenes, kolēģes, paziņas un pat pāris dāmas, kuras pirms tam nebiju klātienē satikusi.
Tā kā ballīte notika manās mājās, neriskēju sociālajos tīklos likt lielu uzaicinājumu, taču vienā savā ierakstā pieminēju, ka rīkošu apģērbu maiņu un, ja kādai tas interesē, lai padod ziņu.
Vai jāskatās, lai visām būtu līdzīgi izmēri?
Pēc ballītes man šo jautāja, bet, godīgi sakot, pirms tam nebiju iedomājusies. Un labi, ka tā, jo izrādījās, ka tas tiešām nav nepieciešams. Turklāt var nest ne tikai drēbes, bet arī somiņas un aksesuārus, kas der jebkuram izmēram. Piemēram, kādas manas krelles piecus gadus bija nostāvējušas kastītē, ne reizi neuzliktas, bet pēc ballītes saņēmu ziņu no sievietes, kurai tās kļuvušas par mīļāko aksesuāru. Viņa tās valkājot katru dienu!
Kā sagatavot telpu?
Izstumdīju viesistabas mēbeles pa malām un dažas pat noslēpu citās istabās. Novietoju trīs apģērbu statīvus jeb kronšteinus – divus nācās aizņemties no draudzenēm, – uz kuriem salikām atnestās drēbes.
Ļoti svarīgi ir pakaramie jeb pleciņi – to vajag vairāk, nekā sākumā šķiet. Un noteikti vajag spoguli pilnā augumā! Manējais stāvēja turpat viesistabā pie apģērbiem, tāpēc laikošana brīžiem pārvērtās mazā, jautrā modes skatē.
Kur pārģērbties?
Par to arī vērts padomāt iepriekš. Viena ģērbtuve bija mana vannas istaba. Un biju sarunājusi ar dēlu, ka dāmas laikošanai drīkstēs izmantot viņa istabu. Mēteļus un žaketes var pielaikot visu acu priekšā, bet kleitai vai biksēm atsevišķa telpa tomēr ir patīkamāka.
Vai vajag maiņas noteikumus?
Pirmā noruna skan: katrs atnes to, kas viņam vairs nav vajadzīgs – neder vai apnicis, bet joprojām ir labs un valkājams. Un nav svarīgi, cik daudz mantu katrs atnes un cik aiznes.
Esmu dzirdējusi, ka maiņas ballītēs katra stāsta sava tērpa stāstu, vai ka notiek tāda kā vairāksolīšana – kur katru tērpu izrāda un kurš pirmais piesakās, tas iet laikot.
Mums nekādu noteikumu nebija. Viss notika brīvi, dāmas pieklājīgi un jauki pašorganizējās. Katra skatījās, kas viņai patīk, un laikoja, cita citai ieteica krāsas un piegriezumus. Kāda paņēma pašas atnesto kleitu un piedāvāja to pielaikot. Ik pa laikam atskanēja humorīgi greizsirdības izsaucieni: «Ja tev nederēs, es mērīšu nākamā!»
Viens no jaukākajiem vakara brīžiem bija saistīts ar sarkanām biksēm. Kāda viešņa tās bija atnesusi, jo impulsīvi bija nopirkusi, bet nekādi nevarēja iekombinēt savā garderobē. Ballītē viņa pielaikoja citas sievietes atnestu asimetriska piegriezuma topu – un tas ar sarkanajām biksēm izskatījās ideāli. Tā mājās viņa devās gan ar jauno topu, gan savām biksēm!
Uzmanības centrā
Ko likt galdā?
Blakus apģērbu statīviem biju sarūpējusi uzkodu galdu. Kaut ko biju sagādājusi es, kaut ko atnesa viešņas. Nekādu sarežģītu cienastu nevajag – galu galā galvenais notikums ir apģērbu maiņa. Ūdens karafei gan jābūt, jo, kā secinājām, pārģērbšanās patiesībā ir gluži nopietns treniņš.
Kā visu novākt?
Iesaku jau iepriekš sarunāt, ka ciemiņi pirms došanās prom palīdz sakopt. Mēs kopā aiznesām traukus uz virtuvi un salikām drēbes maisos, ko pēc tam es ievietoju sava auto bagāžniekā un, kad braucu garām, nogādāju ziedojumu punktā.
Pēcgarša
Mans eksperiments izrādījās daudz vienkāršāks, nekā biju iedomājusies. Un arī daudz priecīgāks. Katra dāma aizgāja ar kādu jaunu garderobes papildinājumu, un pēc tam dienām ilgi es saņēmu ziņas, cik feini jaunie apģērbi iedzīvojušies ikdienā.
Vai es to atkārtošu? Jā! Jo mēs pavadījām priecīgu vakaru, vairākas lietas atrada jaunas valkātājas, un mums, iespējams, tagad būs par vienu iemeslu mazāk doties uz veikalu pēc kaut kā jauna.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
