Rīga +2°C 
1. Kuras ierīces mūsu mājās īsti pieskaitāmas elektrotehnikai? Protams, uzreiz prātā nāk radioaparāti, telefoni, datori, ledusskapji. Zinām arī, ka izlietotas baterijas un akumulatorus nedrīkst tā vienkārši izmest sadzīves atkritumos. Bet vai ir vēl kādas ierīces, par kurām cilvēki bieži pat neiedomājas, ka arī tās, kad savu mūžu nokalpojušas, kļūst par elektroatkritumiem?
Elektrotehnika ir visas ierīces, kurās ir mikroshēmas un kas darbojas ar elektrību no rozetes, baterijām vai akumulatoriem. Modernā mājoklī tādu ir daudz: mūzikas iekārtas, televizori, ledusskapji, apgaismojums, spuldzes, virtuves tehnika, piemēram, kafijas dzirnaviņas, mikseri, blenderi, arī i-roboti, kas tīra māju. Dažkārt neaizdomājamies, ka par elektroatkritumiem ar laiku kļūst arī elektriskās zobu birstes, bērnu rotaļlietas, kas darbojas ar baterijām vai iebūvētiem motoriem, durvju zvani, tālvadības pultis, telefona lādētāji, telefona austiņas un arī vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes.
2. Šogad maijā Rīgā bija gadījums, kad no litija baterijas sākās pamatīgs ugunsgrēks atkritumu mašīnā. Ar ko tas ir bīstami, un kāpēc nevajadzētu šīs lietas izmest parastajos sadzīves atkritumos?
Ir vairāki iemesli. Viens ir bīstamība, piemēram, baterijas var aizdegties, ja tās deformējas un tiek saspiestas, turklāt litija izraisītu ugunsgrēku ir ļoti grūti nodzēst. Bet litija baterijas mēs izmantojam ļoti daudzās ierīcēs – austiņās, datoros, viedtālruņos, viedpulksteņos un citur. Vēl iemesls, kāpēc vecas elektroiekārtas nedrīkst tāpat vien izmest, – dažādas bīstamas un piesārņojošas vielas no tām var nonākt vidē.
Elektropreces svarīgi vākt un pārstrādāt atsevišķi arī tāpēc, ka elektrotehnikas ražošanā tiek patērēti lieli resursi, to sastāvā ir tā saucamie kritiskie minerāli, kas tiek iegūti nelielos daudzumos, piemēram, kobalts vai varš.
To ieguve prasa lielus resursus un iespaido klimata sasilšanu. Turklāt mēs lielā mērā esam atkarīgi no valstīm, kur atrodas vairums šo minerālu atradņu. Mikroshēmās ir arī cēlmetāli – platīns, zelts. Tāpēc elektroierīces izjauc un pārstrādā. Un vēl – daudzas iekārtas (piemēram, ledusskapji, kondicionieri un siltumsūkņi) satur dzesēšanas gāzes, kas var būtiski iespaidot klimata pārmaiņas.
3. Tātad vecs ledusskapis ir īpaši bīstams, jo var būtiski iespaidot globālo sasilšanu. Kā īsti tas var kaitēt klimatam?
Ledusskapis, tāpat kā citas iekārtas, kas paredzētas, lai mainītu temperatūru, satur dzesēšanas gāzi, ko darbina kompresors. Noplūstot atmosfērā, tā noārda ozona slāni, turklāt dzesēšanas gāzei ir ļoti liels globālās sasilšanas potenciāls un ietekme uz klimatu ir daudz lielāka nekā citām gāzēm. Salīdzinot ar citām gāzēm, piemēram, CO, dzesēšanas gāzēm globālās sasilšanas potenciāls ir pat 1000 līdz 30 000 reižu lielāks. Ja atmosfērā izplūst 100 grami dzesēšanas gāzes, ietekme uz vidi ir tāda pati kā tad, ja atmosfērā tiek emitēta (izdalīta) tonna CO viena iedzīvotāja vajadzībām gada laikā tiek emitēts ap 6 tonnām CO – ja rēķina transportam, pārtikai un citām ikdienas lietām patērēto enerģiju. Īpaši bīstams šajā ziņā ir freons, ko pārsvarā izmantoja vecākas paaudzes ledusskapjos, taču tagad dzesēšanas gāzes ir dažādas. Ļoti svarīgi ir šīs iekārtas nodot nebojātas, lai gāze neizplūst. Pārstrādātāji to savāc un uzpilda nākamajās iekārtās.
Uzmanības centrā
4. Daudzi gadiem mājās glabā vecas lietas, ko žēl izmest, jo reiz tās likās tik vērtīgas. Divi pārdeguši matu fēni, uz skapjaugšas trīs klusējoši radioaparāti, kas krāj putekļus, – vai šādas un līdzīgas lietas mums var kaut ko kaitēt?
Tiešā veidā, glabājoties mājās tie veselībai nekaitē.
Taču pastāv risks, ka vecās baterijas var deformēties, uzpūsties, iztecēt un pēc tam, ja tiek nejauši saspiestas, var aizdegties. Daudzi atvilktnēs glabā vecos mobilos telefonus – ar domu, ja nu vēl noder. Pirmkārt, mobilais telefons pēc ilgāka laika tāpat nebūs izmantojams, jo vairs nestrādās programmas atjauninājumi, otrkārt – telefonā ir litija baterija, kas laika gaitā var uzpūsties un radīt ugunsbīstamu situāciju. Arī aizmirstas mazās pirkstiņbaterijas stāvot var iztecēt. Un vēl – pārstrādei nenodota elektrotehnika nozīmē zaudētus materiālus, kuru aizstāšanai jāpatērē papildu resursi.
5. Neticu, ka Latvijā ir kaut viens pieaudzis cilvēks, kurš ne reizi savā dzīvē nebūtu sadzīves atkritumos izmetis kādu elektroierīci, kaut vai pavisam maziņu. Kādi tad ir Latvijas iedzīvotāju paradumi?
Eurostat apkopo informāciju par apjomiem, kas nodoti atpakaļ pārstrādē, un Latvijā šis skaitlis par 2024. gadu ir diezgan liels – vairāk nekā 65 % no tā elektropreču daudzuma, kas cilvēkiem šajā laikā pārdots. Tas ir labs rādītājs. Eiropā vidēji tas ir mazāks – tikai ap 40 %.
6. Kāds tad ir vispareizākais šo ierīču nodošanas ceļš? Piemēram, situācijā, kad man mājās ir dažas izlietotas baterijas, bojāts radioaparāts, saplīsis fēns un sabojājusies veļasmašīna, kuras vietā jāpērk jauna?
Vispirms tomēr jāmēģina pagarināt šīs lietas mūžu – varbūt to vēl var salabot? Eiropas Savienībā stingrāki kļuvuši noteikumi par ierīču remontu, un – pēc likuma – ražotājam rezerves daļas jānodrošina vēl piecus gadus pēc tam, kad konkrētais produkts vairs netiek rūpnieciski ražots. Remontēšana gan var būt diezgan dārga.
- Izlietotās baterijas. Visos veikalos, kur vismaz 400 kvadrātmetru platībā tiek tirgotas elektropreces, jābūt iespējai nodot mazās elektroierīces, kuru ārējais izmērs nepārsniedz 25 cm. Tur izliktas kastes, kur nodot baterijas, akumulatorus, viedtālruņus, nelielus matu fēnus, TV pultis, austiņas un citus nelielus priekšmetus. Arī izdegušas spuldzītes – ja tās ir LED spuldzes un energoefektīvās. Parastās kvēlspuldzes un halogēnspuldzes, ja kādam tās vēl saglabājušās, drīkst mest sadzīves atkritumos. Luminiscējošās jeb tā sauktās dienasgaismas lampas, kas satur dzīvsudrabu, uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem un jānodod bīstamo atkritumu savākšanas punktos. Arī litija baterijas, ja tās ir bojātas (uzpūtušas, caurdurtas, kļuvušas karstas vai tek), šajā kopējā kastē mest nedrīkst – jāmeklē bīstamo atkritumu pieņemšanas vieta.
- Vecs radioaparāts. Ja tas ir pārāk liels, lai ievietotu veikala kastē, tad jābrauc nodot uz kādu no pieņemšanas punktiem vai jāatrod tuvākais vietējo atkritumu apsaimniekotājs. Tie parasti piedāvā arī elektroatkritumu savākšanu un nereti arī paši piebrauc klāt, piemēram, sarunājot, ka konkrētā laikā brauks garām tavai mājai un paņems veco elektropreci, kas atstāta uz ielas pie durvīm.
- Veļasmašīna. Iegādājoties jaunu elektropreci, tirgotājam ir pienākums pieņemt veco. Taču par nogādāšanu gan jārūpējas katram pašam, un tā var būt problēma, ja runa ir par lielākām elektroiekārtām. Paveicas, ja veikalam ir akcija, kuras laikā pēc vecajām elektroiekārtām piedāvā aizbraukt un tās paņemt. Bez maksas pieņem un aizved uzņēmums Eco Baltia vide, taču, ja vien nav kāda speciāla kampaņa, ierīcei jābūt jau nonestai pie ārdurvīm, un nest uzņēmums nepiedāvā – arī par samaksu ne. Ja nav iespēju pašiem nonest, vērts pameklēt citus uzņēmumus, kas konkrētajā pilsētā vai novadā pieņem lietoto elektrotehniku un par samaksu (bet daži arī bez maksas) palīdz ar tās iznešanu. Nododot iekārtas nedrīkst būt speciāli bojātas!
7. Kas ar šīm ierīcēm notiek tālāk? Kāds ir, piemēram, veca ledusskapja ceļš pēc nodošanas? Kas notiek ar bīstamajām vielām, piemēram, aukstumaģentiem? Vai tās pārstrādā Latvijā?
Iekārtas tiek demontētas. Ledusskapim no dzesēšanas iekārtām atsūc dzesēšanas gāzi un to saglabā tālākai izmantošanai, bet pārējo sadala pa frakcijām – mikroshēmas, plastmasa, metāli. Metāla daļas atdod pārstrādei, daudzas plastmasas detaļas var pārkausēt, un kopumā nekam nevajadzētu palikt pāri, tomēr visu izmantot nevar, tāpēc parasti koncentrējas uz vērtīgāko.
\Elektroierīces sadala tepat Latvijā, bet detaļas tālāk dodas uz citām valstīm – pie mums to nedara, jo pārstrādes rūpnīcām vajadzīgi lieli mērogi un lieli apjomi.
Piemēram, plastmasas pudeļu pārstrādes rūpnīca (agrāk PET Baltija, tagad – Iterum) Olaines novadā arī pieņem tukšās pudeles no visas Baltijas. Turklāt elektroierīču detaļu pārstrādes process nav vienkāršs, un arī tur ir vides riski, piemēram, skalošana ar skābēm. Savulaik bijuši pat skandāli, kad Eiropā savāktie vecie mobilie telefoni krāpjoties nosūtīti uz Āfriku kā second hand preces, bet Āfrikā vietējie strādnieki, riskējot ar savu veselību un vides piesārņojumu, tos zem klajas debess skaldīja ar āmuru, lai iegūtu zeltu un platīnu.
Vēl, piemēram, Eco Baltia vide savāktās lietas apskata un, ja iespējams, savā remontdarbnīcā saremontē, bet pēc tam pārdod savā lietoto elektropreču veikalā.
8. Var rasties arī aizdomu pilns jautājums: es savu veco ierīci atdodu bez atlīdzības un varbūt man vēl jāpiemaksā, lai to nones pa kāpnēm, bet kāds no tā visa iedzīvojas. Kā ir ar to iedzīvošanos un peļņu?
Īsti jau neiedzīvojas. Pārstrāde ir dārgs un sarežģīts process. Sistēma tiek veidota caur ražotāja atbildību – pērkot jaunu preci, mēs samaksājam arī par nolietoto iekārtu pārstrādi. Ne tikai elektroiekārtām, arī citām preču grupām. Ražotāja atbildības sistēma darbojas visā Eiropā, un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pienākums ir šos atkritumus savākt un pārstrādāt, bet dārgo pārstrādes procesu izdevumus cenšas segt, pārdodot iegūtos metālus.
9. Kāpēc pasaulē elektroatkritumu kļūst arvien vairāk? Vai elektroierīces patiešām kalpo īsāku laiku nekā agrāk, un vai taisnība, ka tās apzināti ražo tādas, lai bieži būtu jāpērk jaunas?
Elektroierīču kļūst vairāk, jo iedzīvotāju skaits pasaulē ir strauji audzis. Pašlaik mūsu ir vairāk nekā 8 miljardi (salīdzinājumam – pēc Otrā pasaules kara bija tikai 2 miljardi). Visi grib dzīvot labu dzīvi, tāpēc nākotnē šo elektroierīču būs vēl vairāk. Kā tās nolietojas? Ir sociāli konstruētā novecošana («Mammu, ar šo telefonu es vairs nevaru iet uz skolu, jo tas nav stilīgs un neviens vairs tādu nelieto!»). Ir dizainētā novecošana – telefons vēl darbojas, bet tajā vairs nevar lejupielādēt jaunākās lietotnes, tam vairs nav atjauninājumu, tātad ierīce nav saplīsusi, bet to pilnvērtīgi izmantot vairs nevar. Mūsdienās ir arvien vairāk dažādu ierīču, piemēram, modernie ledusskapji, kas darbojas ar interneta pieslēgumu vai saslēgtas ar telefonu. Nāk jaunas programmmas un to atjauninājumi, un kādā brīdī elektroierīce būs morāli novecojusi, lai arī nebūs salūzusi, jo, piemēram, ar jauno telefonu to vairs saslēgt nebūs iespējams. Protams, ir arī daļa elektroierīču, kurām ražojot izvēlas lētākus un neizturīgākus materiālus – ierīce ir lētāka, taču ātrāk saplīst vai nav remontējama. Bet tā īsti nav ražotāja krāpšanās, jo daudzi pircēji nereti izvēlas tieši lētākās ierīces.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
