Rīga +8°C 
Konsultē zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošā pētniece Elīna Dāce.
2024. gadā LIFE Waste to Resources projektā veiktais pētījums Radīto pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai visā pārtikas piegādes ķēdē uzrādīja, ka Latvijas mājsaimniecībās gadā tiek radītas 160 692 tonnas pārtikas atkritumu (85,8 kg uz vienu iedzīvotāju), kas lielākoties nonāk nešķiroto atkritumu konteineros, un 33 933 tonnas (18,1 kg uz vienu iedzīvotāju), kas tiek novadītas kanalizācijā. «Šobrīd mums katram ir jādomā par to, lai bioloģiskie atkritumi rastos pēc iespējas mazāk. Piemēram,
ja nevarat apēst kūku, padalieties ar kaimiņiem, nevis to izmetat.
Ikdienā sekojiet līdzi pārtikas produktu derīguma termiņam, plānojiet pirkumus,» aicina zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošā pētniece Elīna Dāce.
Iespēja bioatkritumus šķirot daudzdzīvokļu mājās jau ir nodrošināta, tomēr nereti pārtikas atliekas līdz tam paredzētiem konteineriem nenonāk. Kas traucē to padarīt par tikpat ierastu paradumu kā papīra, stikla vai iepakojuma šķirošana?
Viens no iemesliem ir zināšanu trūkums un otrs – pārtikas atkritumu šķirošana prasa vairāk ikdienas disciplīnas nekā dažu citu frakciju nodalīšana. Virtuvē tam vajadzīga atsevišķa tvertne, kas bieži jāiztukšo. Parastu plastmasas maisiņu BIO konteinerā mest nedrīkst: bioatkritumi jāizber speciālajā konteinerā, bet maisiņš – pie šķirotajiem atkritumiem. Šķiet – daudz dažādu nosacījumu. Tomēr, kā rāda prakse, – tiklīdz cilvēki apzinās kā individuālos, tā globālos ieguvumus, ko sniedz atkritumu šķirošana, mainās arī ieradumi.
2022.–2023. gadā Rīgā tika īstenots bioatkritumu šķirošanas pilotprojekts #biovaig. Tā mērķis bija pārbaudīt, vai ērtāka bioatkritumu šķirošanas sistēma – īpaša tvertnīte mājoklī un bionoārdāmi maisiņi – veicina iedzīvotāju iesaisti. Projektā piedalījās ap 4000 rīdzinieku vairāk nekā 1700 mājsaimniecībās. Pēc trīs mēnešu pilotprojekta tika secināts, ka biokonteineri piepildījās vairāk, bet nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms samazinājās. Tie, kas šķiro atkritumus, novērtē arī izmaksu samazināšanos savos ikmēneša rēķinos. Jo šķiroto iepakojuma, papīra un stikla konteineru izvešana ir bez maksas.
Pieredze
Tomass Riekstiņš, Domus Meritum apsaimniekotājs: «Mūsu uzņēmums apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, un, protams, iedzīvotājus vienmēr interesē jautājums, kā samazināt maksājumus. Tāpēc, aicinot iemītniekus šķirot atkritumus, mēs izceļam tieši izmaksu prizmu – tā ir viena no redzamākajām pozīcijām, kas palīdz ietaupīt. Pusgada laikā izmaksas par atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu esam samazinājuši par 28 %, jo būtiski sarucis nešķiroto un līdz ar to dārgāko konteineru izvešanas reižu skaits.
Mums ir sava apziņošanas sistēma, ar kuras palīdzību regulāri atgādinām iedzīvotājiem par nepieciešamību atkritumus šķirot un kā to darīt pareizi. Informāciju un instrukcijas izsūtām e-pastos, kā arī izvietojam pie ziņojumu dēļiem kāpņu telpās. Un sistēma labi darbojas!»
Privātmāju iedzīvotājiem vairāk iespēju
Privātmāju iedzīvotājiem ir vairāk iespēju organizēt bioatkritumu apsaimniekošanu, taču arī šeit svarīga ir skaidra un saprotama sistēma.
Labākais variants privātmāju iemītniekiem – bioatkritumus kompostēt. Pareizi veidotā kompostā neveidojas metāns, nav jālauza galva par bioatkritumu izvešanu, un kompostēšanas rezultātā tiek iegūts materiāls, ar ko uzlabot augsni dārzā ierīkotajās dobēs. Piemēram, lauku teritorijās bez kompostēšanas neiztikt, jo bioatkritumu regulāra savākšana radītu papildu transporta emisijas un izmaksas. Turklāt lauku saimniecībās jau ir senas un pārbaudītas iestrādes – gadu desmitiem bioatkritumi kompostēti, pārtikas atliekas izbarotas arī dzīvniekiem.
Citāda situācija ir privātmāju ciematos, kur mājai piegulošā teritorija nereti ir neliela un iespēju pašiem apsaimniekot bioatkritumus ir ierobežota. Lai gan lielākā daļa privātmāju iedzīvotāju veido kaut nelielu komposta vietu, piemēram, lielos ābolu ražas gados visu pašu spēkiem pārstrādāt nav reāli. Šādās situācijās pašvaldības piedāvā iespēju augļus (rudeņos arī lapas) bez maksas nodot noteiktos pieņemšanas punktos. Savāktais materiāls tiek nogādāts pašvaldības izveidotās plašās kompostēšanas vietās. Privātmāju iedzīvotājiem ir arī izvēle – ikdienā radušos bioatkritumus kompostēt pašiem vai pieteikt biokonteineru atkritumu apsaimniekotājam, vienojoties par nepieciešamo tā izvešanas biežumu.
«Es pati dzīvoju Siguldas novadā, un, pateicoties tam, ka bioatkritumus kompostēju un iepakojumu šķiroju, būtiski samazinās nešķiroto atkritumu daudzums un izmaksas par to apsaimniekošanu. Savukārt kaimiņi izmanto bioatkritumu konteineru,» pieredzē dalās zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošā pētniece Elīna Dāce un turpina: «Privātmājā ieviest ieradumu nodalīt bioatkritumus no pārējā ir vieglāk, jo psiholoģiski tas šķiet daudz saprotamāk – savā teritorijā tu vari kaut piecas reizes dienā iziet un izbērt spainīti ar pārtikas atlikumiem.»
Katrai mājsaimniecībai piemērotākais risinājums var būt atšķirīgs, taču būtiskākais ir nepieļaut, ka pārtikas atliekas kopā ar pārējiem atkritumiem nonāk poligonā. Jo mazāk pārtikas izmetam un jo labāk apsaimniekojam to, kas palicis pāri, jo mazāka kļūst arī mūsu radītā atkritumu plūsma un negatīvā ietekme uz vidi un klimatu.
KO DRĪKST UN KO NEDRĪKST IEVIETOT BIOKONTEINERĀ?
DRĪKST:
- bojātos augļus un dārzeņus, to mizas, serdes un kauliņus, riekstu čaulas;
- kaulus, asakas, bojātu gaļu, zivis, to izstrādājumus;
- olu čaumalas;
- sapelējušu maizi un miltu izstrādājumus;
- kafijas un tējas biezumus bez maisiņiem un filtriem;
- bojātus graudaugus un to izstrādājumus, piemēram, rīsus, brokastu pārslas;
- bojātus cietos piena produktus, piemēram, sieru un biezpienu;
- telpaugu daļas un novītušus grieztos ziedus;
- lapas, zāli un nezāles, nelielus krūmu un koku zarus;
- bioatkritumus pieļaujams izmest papīra maisos, kas nav balināti, glancēti vai laminēti un kuriem nav plastmasas lodziņu, kā arī speciālus BIO maisus ar atbilstošu marķējumu.
NEDRĪKST:
- plastmasas maisiņus un iepakojuma plēves;
- šķidrumus – zupas, mērces, marinādi, eļļu;
- papīra un plastmasas traukus, jebkādu olu iepakojumu;
- papīra salvetes un dvieļus, kafijas filtrus un citus papīra izstrādājumus;
- mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus;
- autiņbiksītes un higiēnas preces;
- pelnus un grila ogles;
- akmeņus, zemi un citus nebioloģiskus dārza materiālus;
- resnus zarus, celmus un jebkuras tūju daļas.
Kā organizēt šķirošanu?
Bioatkritumiem visērtākā ir neliela, viegli izmazgājama tvertne ar vāku. Tai jābūt optimālā izmērā, kas ļauj bioatkritumus uzkrāt un iznest reizi divās, trijās dienās. Galvenais princips: bioatkritumu konteinerā nonāk bioloģiskais materiāls, nevis tā iepakojums.
Svarīgi ir nepieļaut lieku šķidrumu uzkrāšanos. Piemēram, pirms pārtikas atlieku ievietošanas tvertnē no tām jāļauj notecēt liekajam šķidrumam. Jo sausāks ir saturs, jo mazāk rodas smakas un šķidruma noplūdes.
Var izmantot papīra vai konkrētā apsaimniekotāja atļautus kompostējamus maisiņus.
Tvertnes bioatkritumiem
- 6,99 € IKEA
- 25,40 € bonami.lv
- 13,40 € bonami.lv
- 8,99 € ksenukai.lv
- 4,99 € IKEA
- 3 € IKEA
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
