Tava astroloģes prognoze ir ŠEIT 
Rīga +11°C 
Ja runa ir par neauglību, 50 % problēmu var būt vīrietim, un, lai to noskaidrotu precīzi, pēc palīdzības visbiežāk vēršas vīrieši, kas ir vecāki par 30 gadiem. Pārsvarā viņi sevi jau realizējuši – ieguvuši izglītību, jūtas stabili darba dzīvē, ceļojumos ir redzējuši pasauli un ir gatavi kļūt par tēviem, raksturo Koteloviča. Vīrieši izmanto iespēju uzzināt par savu reproduktīvās veselības stāvokli un gadiem ilgi nedzīvo šaubās par to, vai viņiem var vai nevar būt bērni – viņi rīkojas un negaida, ka ar gadiem neauglības problēma kaut kā pati atrisināsies.
Lai apsteigtu bioloģisko pulksteni, ģenētiskā materiāla sasaldēšanu izmanto gan vīrieši (spermatozoīdus), gan sievietes (olšūnas).
Vīrietim sasaldēšanas procedūra ir paredzēta, lai saglabātu savu fertilitāti, un to var veikt praktiski jebkurā vecumā – galvenais, lai ir labas kvalitātes ģenētiskais materiāls. Tomēr embrioloģes ieteikums ir šādu procedūru vīrietim veikt 18–45 gados.
Pamazām tā kļūst arvien populārāka, un Svetlana Koteloviča piebilst: «Ja vīrietis jaunībā laicīgi sasaldē kvalitatīvus spermatozoīdus, viņš var kļūt par tēvu jebkurā vecumā.»
Materiāla iegūšanu var veikt gan klīnikā, gan, piemēram, mājās, noteiktā laikā to nogādājot klīnikā (klīnikā nodot pārbaudīt spermas materiālu aizņem aptuveni 20 minūtes). Tālāk spermas analīzi izvērtē embriologs. Spermogramma un papildu izmeklējumi ir nepieciešami katrā gadījumā, ja pārim vismaz trīs mēnešus, divas trīs reizes nedēļā dzīvojot dzimumdzīvi, nav izdevies ieņemt bērniņu.
Šodienas izvēles atspoguļosies organismā un spermas materiālā nākotnē
Ja ir labas spermas kvalitāte, sievietes ķermenī tā uzglabājas četras dienas, tomēr Svetlana Koteloviča atzīmē, ka spermas kvalitāte ne vienmēr ir atkarīga no vecuma: «Praksē redzam, ka dažreiz jaunākas paaudzes vīriešiem novērojami sliktākas kvalitātes ģenētiskais materiāls, nekā vecākai paaudzei. Mikroskopā es redzu spermatozoīdu daudzumu un kustīgumu – ja to ir daudz, visi kustas, tas liecina, ka vīrietim ir iespēja dabīgā ceļā kļūt par tēvu. Spermas funkcionālie testi parāda kā spermatozoīdi strādā. Savukārt morfoloģiski mēs novērtējam spermatozoīdu izskatu, procentuāli uzskaitām vizuālos defektus, cik tie ir pakļauti oksidatīvajam stresam. Oksidatīvais stress ataino vispārīgo vīrieša veselību un nav saistīts ar vecumu.»
Praksē pierādījies, ka vīrieša spēju radīt bērnu par 30–50 % nosaka ģenētika, bet pārējo ietekmē dzīvesveids, vide un ikdienas ieradumi, kas atstāj iespaidu uz spermatozoīdu kvalitāti nākotnē.
Dzimumdzīves regularitāte ir svarīga, un, lai tiktu pie bērniņa, visbiežāk tomēr nepietiks tikai ar vienu mīlēšanos mēnesī. Situācijas ir dažādas, bet kopumā jo vecāks vīrietis, jo dzimumdzīve ir neregulārāka, līdz ar to mazāka iespēja kļūt par tēvu. Ir normāli, ja 40–50 gados vīrietis dzīvē sevi piepilda profesionāli, iegulda enerģiju sabiedrības labā u.tml., bet seksuālā dzīve samazinās, pamazām organismā samazinās testosterons un iestājas andropauze.
Uzmanības centrā
Kādi vēl var būt šķēršļi radīt bērnu gados vecākam vīrietim?
Jo vīrietis vecāks, jo spēcīgāki izveidojušies dažādi ieradumi, kas negatīvi ietekmē spermas kvalitāti, tomēr tos var mēģināt mainīt. Piemēram, bērniņa radīšanai vīrietim vēlams samazināt cukura patēriņu, svarīgi atteikties no alkohola, atmest smēķēšanu (spermas kvalitāti ietekmē gan klasisku, gan elektronisku cigarešu smēķēšana). Tāpat būtu vēlams atteikties no pārkarsēšanās pirtī, apspīlētas apakšveļas.
Vīriešiem spermatoģenēze atjaunojas ik pēc trīs mēnešiem, līdz ar to, ja atmet kaitīgo vielu lietošanu, pēc šāda perioda var pārbaudīties atkārtoti un cerēt, ka spermas kvalitāte būs uzlabojusies.
Vīrieša reproduktīvā veselība atkarīga arī no kopējās veselības, kas vecumā vairs nav tik laba. Liela nozīme ir arī regulārām preventīvām veselības pārbaudēm. Iespējams, ar gadiem vīrietim vairāk jālieto zāles vienai vai otrai saslimšanai, arī tas var ietekmēt spermas kvalitāti.
Ja vīrieša ikdienas darbs ilgstoši norit veselībai kaitīgos apstākļos, tas var ietekmēt vīrieša spermas kvalitāti. Tādējādi – jo ilgākus gadus vīrietis ir strādājis reproduktīvajai veselībai kaitīgu darbu, jo mazākas izredzes kļūt par tēvu. Piemēram, pie šādām darbavietām var pieskaitīt ķīmiskas ražotnes, darbu lauksaimniecībā, kur ir saskare ar agroķīmiju, tāpat negatīvu iespaidu var atstāt tālbraucēja autovadītāja, radiologa, profesionāla riteņbraucēja darbs u.c..
Turklāt jāņem vērā – jo vecāks tēvs, jo lielāka iespēja bērnam nodot ģenētiskas saslimšanas. Ar gadiem vīrieša organismā uzkrājas mutācijas, kas neizlabojas dabīgā ceļā un var tikt pārmantotas.
Novembrī ar mērķi veicināt izpratni par regulāru preventīvu veselības pārbaužu nozīmi vīriešiem notiek Veselības centru apvienības, Centrālās laboratorijas un Mēness aptiekas kopīgi rīkota sociālā akcija #PārbaudītsVīrietis, aicinot ikvienu vīrieti Latvijā – pārbaudi veselību, nevis izturību!
