Viņš kļuvis mierīgāks, viņa vēl grib piedzīvojumus. Vai laulībai lemts gals?
… Un tad pienāk rīts, kad paskaties uz savu vīrieti un redzi: viņš kļūst par antīku vērtību. Vairs neskrien pakaļ katram jaunumam, vairāk novērtē dīvāna komfortu vai savu garāžu, vai darbnīcu un to, kas jau ir. Dzīve ar viņu tagad kļuvusi pavisam mierīga, bet – vai tāpēc mazāk vērtīga? Un – vai tāpēc jāšķiras?
Foto: Shutterstock
Kāpēc vispār radās šāda tēma? No dzīves – reāla situācija. Ir forša sieviete, un viņai ir vīrs, ar kuru kopā nodzīvoti trīsdesmit gadi, uzcelta māja, izaudzināti bērni. Jauka ģimene. Bet viņa pēkšņi sataisījusies šķirties! Jo, lūk, vīrs esot pasīvs un bez iniciatīvas. Kamēr citām sievietēm viņu laulātie draugi tādos pašos gados grib ceļot, mācās jaunas lietas, kopā slēpo, brauc ar moci, ir fiziski aktīvi, viņas vīrs tikai klusē, ir bez idejām un vēlmes, neko pats neierosina un, var teikt, manāmi savecē… Var likties – nu kādēļ te jāšķiras? Vīrietis taču labs, nav, ko pārmest, – lādzīgs, strādīgs, ar zelta rokām, tehniski domājošs, kas tagad ir retums, labprāt izpalīdz citiem. Šķiet – ir vienkārši jāsaprot, ka arī vīrieši mainās, gluži dabiski noveco. Kāds ātrāk, kāds vēlāk, bet tas notiek. Novecošana nav slimība, bet – kad noveco tavs vīrs, noveco arī daļa no tavas jaunības. Un šis dzīves posms prasa pacietību un maigumu, ļaujot ieraudzīt vīrišķību citā – daudz mierīgākā un gudrākā – gaismā… Respektē to. Tāpēc jau nav jāšķiras!
Ko par to saka profesionāļi – tas var izrādīties pavisam cits stāsts.
