«Mums jāveido lamatas ārzemniekiem, kā ieinteresēties par Latviju.» Saruna ar reklāmas lietpratēju Kristapu Siliņu
Kristaps Siliņš Rīgas Ekonomikas augstskolu pabeidza ar 38 kredītiem un milzīgu parādu. Tad darīja visu, lai to atdotu. Vēlāk bija gatavs gadu strādāt bez algas, lai pierādītu, ka spēj aģentūru McCann izvilkt no krīzes. Šogad uzņēmumam, kurš ne tikai izstrādā zīmolu stratēģijas, bet arī notur jaunos talantus Latvijā, – 30 gadu jubileja.
Foto: Artūrs Kondrāts
Kristapa vadītā aģentūru apvienība Neverending astoņus gadus ir labākā Latvijā, divus gadus Baltijā, bet Effie Europe godalgās – trešā labākā neatkarīgā stratēģiju aģentūra Eiropā.
Viņš runā lēni, brīžiem ietur garas pauzes, apdomājot vārdus. Komforta sajūtu īsti nepazīst un uzskata, ka viens no stratēģa svarīgākajiem vārdiem ir – nē. Tostarp – arī sev.
Ja tu satiktu sevi 20 gadu vecumā, tu tam džekam aizdotu naudu?
Noteikti, jo tas džeks bija traks – izietu cauri sienai, lai naudu atdotu. Viņam tobrīd to ļoti vajadzēja.
Studiju laikā, mācoties zviedros par finansistu, ieraudzīju grafiku – kad esi jauns, tev nav naudas, bet vecumā ir. Man tas likās ļoti negodīgi.
Domāju – kad vēl būšu tik nenozīmīgs un brīvs kā 18–22 gadu vecumā? Man gribējās dzīvot. Visās bankās atvēru kontus, un augstskolu pabeidzu ar 38 kredītiem. Visu studiju laiku dzīvoju no naudas, ko finanšu sistēma varēja piedāvāt, – tie bija apmēram 80 000 latu.
Kur tos tērēji?
(Ilga pauze.)
