Horeogrāfe un fizioterapeite Liene Stepena: Es pati sevi apprecētu, ja būtu vīrietis

Kā tu šobrīd jūties?

Man ir bijusi ļoti aktīva, darbīga vasara. Vasaras mūsu ģimenei parasti nav atvaļinājuma laiks. Rudens ir atpūtas laiks, tad mēs ceļojam. Lai gan tāpat darba ir daudz. Bet nav nekur jāsteidzas, ir tāda parastā ikdiena… Ikdiena ar gana daudziem darbiņiem.

Pirmo reizi mūžā man ir algots darbs, uz kuru jāiet piecas reizes nedēļā. Pirms tam vienmēr darbojos projektos. Un, zini, jā, man patīk šis normālais darbalaiks un ritms, kas ievieš stabilitāti ikdienā, bet man tāpat ik pa laikam ir arī televīzijas un deju projekti, kas neļauj ieslīgt ikdienas rutīnā.

Ja būtu neierobežots laiks, es gribētu vēl vienu bērniņu. Pārējo visu, ko gribu, es varu sev nodrošināt.

Vai tev ir sajūta, ka ar fizioterapiju un darbu slimnīcā esi izdarījusi pareizo izvēli?

To jau tā kārtīgi varēs saprast vēlāk – retrospektīvi atskatoties uz savu dzīvi. Domāju, ka fizioterapija vēl nav galamērķis, tā ved pie kaut kā tālāka. Pateicoties šai profesijai, šobrīd varu būt saistīta ar Kuldīgas slimnīcas vidi un attīstīt tur Hospisu. Domāju – lai kādas izvēles mēs veiktu, nav nepareizo, tām jebkurā gadījumā ir kāda jēga.

Pirms intervijas teicu tev: šoreiz nerunāsim par nāvi, tu jau tik daudz esi par to runājusi. Un sapratu, ka tu nemaz neesi no šādām sarunām nogurusi, jo atviegloti neatsaucies: jā, jā, nerunāsim par nāvi!

Ir dažādi, bet…