Grīdas kā «Purva bridējā» un skats miljona vērtībā. Kā Jaunpiebalgā atjaunoja gleznotāja Kārļa Miesnieka dzimtas māju
Nav nekāds brīnums, ka pirms simtčetrdesmit gadiem Vecviņķos dzimušais Kārlis Miesnieks kļuva par godājamu gleznotāju, bet viņa brālis, būdams advokāts, nodevās rakstniecībai. Ainaviskais reljefs ar tīrumiem, pļavām un mežiem liek sajūsmā aizrauties elpai. Taču pašapzinīgā mājas arhitektūra un novietojums lauž stereotipu par latvieša pieticīgo dabu.
Foto: Matīss Markovskis
Mājas dosjē
Atrodas Jaunpiebalgas pagastā, blakus Viņķu kalnam.
Vecviņķi ir gandrīz 200 gadu veci, celti 1835. gadā. Saimniecībā ietilpst 40 ha lauksaimniecības zemes un gandrīz 30 ha meža.
Māja ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis – šeit dzimis un audzis profesors un gleznotājs Kārlis Miesnieks (1887– 1977)
Saimnieki – Māra Miesniece ar vīru Jāni Razminoviču un abu meita Laima Marta (12). Jānim ir sava zemnieku saimniecība un piensaimniecības kooperatīvs Piebalga. Māra kooperatīvā strādā par grāmatvedi.
Vecviņķi ir Māras dzimtas māja. Padomju laikos te dzīvoja Māras vectēva ģimene.
Nupat noslēdzies mājas desmit gadu ilgušais atjaunošanas posms. Nepabeigta palikusi viena telpa, kurā tuvākajā nākotnē iecerēts izveidot nelielu Kārļa Miesnieka muzeju ar šeit atrastām piemiņas lietām.
Stāsta, ka Vecviņķiem blakus esošais Viņķu kalns, kura augstums ir 243 metri virs jūras līmeņa, savulaik iedvesmojis Latvijas māksliniekus gleznot. Arī tagad te gandrīz visa Piebalga pie kājām – skaidrā laikā uzkāpjot nesen tapušajā skatu tornī, varot redzēt Vecpiebalgu, Dzērbeni un pat Raunas viduslaiku pilsdrupas. Māras un Jāņa meita Laima Marta atminas reizi, kad Vecviņķos svinēts Jaunais gads – otrajā stāvā, kas no mantu piebāztiem bēniņiem pārvērsts par gaišu mansardu ar plašiem panorāmas logiem, varēja vērot, kā salūtu šauj arī Drustos un Smiltenē. Saimnieks piebilst, ka mājas pamataugstums ir vienāds ar Jaunpiebalgas baznīcas torņa augstumu – skats pa otrā stāva logiem esot miljona vērts jebkurā gadalaikā.
