Rīga +5°C 
Piemēram! Karstuma viļņu un nakts svīšanas gadījumā var palīdzēt noteikti nehormonāli recepšu medikamenti, kas iedarbojas uz termoregulācijas centriem smadzenēs (piemēram, selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori jeb SSAI un serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori jeb SNAI grupas antidepresanti un medikaments no gabapentinoīdu jeb pretkrampju līdzekļu grupas) – tos piemeklē ārstējošais ārsts. Te noteikti gribu pieminēt jaunumu, ar ko strādājam otro gadu un kas ir pirmais nehormonālais recepšu medikaments – īpaši izstrādāts menopauzes karstuma viļņu ārstēšanai. Tas nesatur estrogēnu un neietekmē hormonu līmeni – šīs jaunās zāles darbojas smadzenēs: aktīvā viela fezolinetants bloķē specifiskus receptorus, kas palīdz stabilizēt organisma termoregulācijas centru. Rezultātā karstuma viļņi un nakts svīšana kļūst retāka un mazāk izteikta. Pētījumi liecina, ka uzlabojums daudzām sievietēm ir jūtams jau pirmajās ārstēšanas nedēļās.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka šis jaunais preparāts ir mērķterapija vienam konkrētam menopauzes simptomam – karstuma viļņiem –, taču nepasargā no kaulu masas zuduma, neuzlabo maksts un urīnceļu audu veselību, kā arī nesniedz citus estrogēna sistēmiskos ieguvumus.
Manā prakse galvenā pacienšu grupa, kam šīs jaunās zāles izrakstu, ir sievietes, kurām bijis krūts audzējs un kas tagad mokās ar izteiktiem karstuma viļņiem. Agrāk nebija šādu iespēju atvieglot viņām pašsajūtu – tagad ir! Fantastiski – medicīna attīstās. Bet tāpat kā jebkurām recepšu zālēm, arī šīm ir iespējamas blakusparādības. Tāpēc pirms to lietošanas uzsākšanas un arī ārstēšanās laikā nepieciešams kontrolēt aknu darbības rādītājus.
Ja ir maksts sausums, dedzināšana, sāpes dzimumdzīves laikā un atkārtotas urīnceļu infekcijas, efektīva ir lokāla terapija – maksts mitrinātāji, lubrikanti vai lokāli lietojams estradiols, estriols, DHEA (dehidroepiandrosterons, ko organisms izmanto, lai veidotu dzimumhormonus), testosterons, šo līdzekļu sistēmiskā ietekme ir minimāla.
Kaulu veselības saglabāšanai nepietiek tikai ar kalciju un normālu D vitamīna līmeni. Tikpat svarīgas ir regulāras spēka slodzes, pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā un nepieciešamības gadījumā specifiski osteoporozes medikamenti.
Dzīvesveids arī ir daļa no ārstēšanas. Regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs, ķermeņa masas normalizēšana, smēķēšanas atmešana un stresa mazināšana var ievērojami uzlabot pašsajūtu.
Kas īsti ir HAT, un vai mūsdienās tā ir drošāka nekā agrāk? Vai hormonu aizstājterapija palielina krūts vēža risku? Cik ilgi to drīkst lietot? Ko darīt sievietēm pēc 65 gadu vecuma, kuras HAT lieto jau desmit un vairāk gadus? Un kā hormonu terapija ietekmē demences un Alcheimera slimības risku?
Uz šiem un citiem būtiskiem jautājumiem atbild ārste šajā rakstā:
Uzmanības centrā
