Rīga +5°C 
Intervijā izdevumam Country Life Velsas princese britu rakstniekam Robertam Makfārleinam pastāstījusi, kāda loma viņas dzīvē ir dabai. Viņa atzina, ka tik nopietna slimība kā vēzis rada daudzus izaicinājumus cilvēka fiziskajam ķermenim, un tieši dabas varenība un spēks viņu stiprfinājuši.
«Daba man ir palīdzējusi atrast dziļāku saikni ar savu prātu, ķermeni un garu.
Manuprāt, tas ir tāpēc, ka daba piedāvā ko unikālu. Tā no mums neko neprasa. Tā mūs nenosoda un negaida, ka mēs kaut ko paveiksim. Tā vienkārši ļauj mums būt,» uzskata Velsas princese.
«Ja palūkojamies uz dabu, tad tajā gandrīz nekas nestāv uz vietas. Ja tā tomēr notiek, tas reti kad liecina par veselīgu stāvokli.
Man ļoti palīdzēja doma, kā plūdums un kustība var izraisīt pārmaiņas mūsos
— vai nu ķermenī, vai prātā, vai domās,» attklāj viņa.
Mediķi ārstēšanās laikā Velsas princesi slimnīcā esot arī brīdinājuši, ka viņas pašsajūta neuzlabosies vienmērīgi. «Slimnīcā man teica, ka atveseļošanās nebūs lineārs process. Būs gan labas, gan sliktas dienas, un tas prasīs laiku. Dabā ir tieši tāpat! Tā mums rāda, ka atpūtas, pārdomu un atjaunošanās periodi ir tikpat svarīgi kā izaugsme,» atskārtusi Ketrīna.
«Cilvēki vienmēr ir tiekušies pie dabas. Cilvēki jau sen dabā meklē mierinājumu, neatkarīgi no tā, vai tā būtu pludmale, kas dziedina un palīdz atgūties, lauki, kas dāvā mieru, vai kalni, kur rast vientulību .(..)
Dabas klātbūtne cilvēka atveseļošanās ceļā ir ārkārtīgi svarīga.
Grūtos brīžos ir svarīgi just šo saikni, zināt, ka tev ir uzticami cilvēki un vietas, kur jūties mierīgs,» pauda Ketrīna.
«Lai kādus izaicinājumus dzīve mums mestu, mēs neesam vieni – mēs esam saistīti ar kaut ko daudz lielāku par mums pašiem. Daba mums atgādina, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Iespējams, mēs nevaram iegūt pilnīgu skaidrību vai kontrolēt jebkuru iznākumu, taču varam paveikt mazas lietas. Šīs mazās lietas summējas un rada pārmaiņas, ja vien saglabājam ticību un rūpējamies par to, kas ir mums apkārt,» atgādina Keita.
Ketrīna uzskata, daba spēj vienot cilvēkus, stiprināt savstarpējās attiecības un palīdzēt visiem sajust dziļāku piederības sajūtu.
«Tieši tāpēc daba man ir tik nozīmīga – tā ir klusais skolotājs.
Brīžos, kad dzīve kļūst pārāk skaļa, klusais skolotājs ir tieši tas, kas mums nepieciešams,» saka Ketrīna.
2024. gada martā Ketrīna publiski atklāja, ka viņai ir vēzis, bet septembrī pavēstīja, ka pabeigusi ķīmijterapijas kursu. 2025. gada janvārī viņa paziņoja par remisiju.
