Rīga +5°C 
Par spīti sāpēm, krampja sarauto vietu jāmēģina izkustināt, iztaisnot, izmasēt. Muskulis parasti tiek sarauts vienā pozā, lielākoties – uz iekšu, tā saucamajā fleksijā. Bet – nav nozīmes, kādā virzienā masēt, vai pa labi vai pa kreisi, vai uz augšu vai uz leju. Vienkārši izkustini muskuli no vietas!
Ja naktī guļot krampis iemeties pēdā, piecelies un nostājies uz tās ar visu svaru vai uzkāp tai virsū ar otru kāju.
Krampja sarautajā vietā vari iemasēt arī kādu pretsāpju gelu.
Treniņa vai fiziska darba laikā krampjos savilkto locekli izkustini, vari veikt mazāka apjoma kustību vai īsāku laiku turēt pozā. Padzeries ūdeni. Pēc vairākiem treniņiem vai biežākas strādāšanas krampju parasti vairs nav. Proti, tos, kam fiziska slodze ir ikdiena un kas dzer daudz šķidrumu, strādājot un trenējoties krampji nemoka. Bet – pirms lielākas fiziskas slodzes neaizmirsti iesildīties, kārtīgi izstaipot muskuļus. Pēc tam vajag atsildīties, lai muskuļi nomierinās.
Profilaksei vari palietot kursa veidā vitamīnu B6 un kādu kvalitatīvu magnija preparātu.
Pēc pašreizējiem pētījumiem, organisms veiksmīgāk izmanto magnija citrātu un magnija bisglicinātu, arī magnija malātu.
Zini! Ilgstoši sēžot, ik pa laikam izkustini pēdas, lai mazinātu sastrēgumu apakšstilba muskuļos. Turi kājas uz ķeblīša, kas novietots zem galda, lai atbrīvotu paceles.
Parastajiem krampjiem, kas, protams, ir ārkārtīgi traucējoši, nekādu ļaunu seku nav. No šādiem krampjiem nemirst, izņemot gadījumus, ja tie piemeklē ūdenī, tad gan sekas var būt visādas. Taču krampji reizēm var liecināt arī par citām veselības problēmām, kuras ignorēt nevajadzētu. Par to, kad krampjiem jāpievērš īpaša uzmanība un kādos gadījumos tie var liecināt par veselības traucējumiem, lasi plašāk šajā rakstā:
