Rīga +6°C 
No atsevišķiem rādītājiem līdz kopainai
Pirms 25 gadiem sirds slimību profilakses pamatā bija arī tagad pazīstami ieteikumi: sekot asinsspiedienam un holesterīna līmenim, nesmēķēt un būt fiziski aktīviem. Kopš tā laika pilnveidojusies ārstu iespēja novērtēt, kā dažādi riska faktori ietekmē cilvēka veselību kopumā un kad nepieciešama aktīvāka rīcība.
Būtisks solis bija SCORE riska aprēķina modelis, ko Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās iekļāva 2003. gadā. Tas palīdzēja noteikt iespējamību nākamajos 10 gados nomirt no sirds un asinsvadu slimības. Savukārt 2021. gadā ieviestais SCORE2 vērtē arī tādu infarktu un insultu risku, kas nebeidzas ar nāvi, taču būtiski var ietekmēt turpmāko dzīvi. Ārstam tas ļauj analīžu rezultātus skatīt plašākā kontekstā. Piemēram, vienāds holesterīna līmenis diviem cilvēkiem nenozīmē vienādu saslimšanas risku. To ietekmē arī vecums, asinsspiediens un smēķēšana. Šo faktoru kopums palīdz izvēlēties piemērotāko profilakses un ārstēšanas pieeju. Profesors Andris Skride skaidro: «Pacientam ir svarīgi saprast ne tikai to, vai analīžu rādītājs iekļaujas normas robežās, bet arī to, ko tas nozīmē tieši viņam. Ārsta uzdevums ir izskaidrot, kāpēc vienā situācijā varam sākt ar paradumu maiņu un novērošanu, bet citā nepieciešama arī medikamentoza ārstēšana. Jo saprotamāks ir lēmuma pamatojums, jo vieglāk cilvēkam iesaistīties rūpēs par savu veselību.»
Patiesi jēgpilnas pārmaiņas sabiedrības veselībā varam sasniegt tikai ar slimību profilaksi.
Ko asinis atklāj par nākotnes veselību?
Mūsdienās asins analīzes var palīdzēt ne tikai novērtēt pašreizējo veselības stāvokli, bet arī prognozēt atsevišķu slimību risku. Šādas iespējas pēta metabolomika – zinātnes nozare, kas analizē vielmaiņā iesaistītās vielas un to savstarpējās sakarības. Vienkāršoti sakot, pētnieki meklē, kādas izmaiņas asinīs var norādīt uz lielāku saslimšanas iespējamību nākotnē.
Šo pieeju izmanto Somijas uzņēmums Nightingale Health, ar kuru sadarbojas Profesora Skrides Sirds klīnika. Tās piedāvātais Veselības nākotnes tests paredzēts pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Tas ļauj novērtēt iespējamību nākamajos 10 gados saslimt ar piecām hroniskām slimībām: miokarda infarktu, išēmisku insultu, 2. tipa cukura diabētu, hronisku nieru slimību un taukaino aknu slimību. Pacientam pārbaude ir ierasta – jānodod asins paraugs. Atšķirība slēpjas laboratorijas darbā: paraugu ar kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopiju analizē laboratorijā Somijā, nosakot vairāk nekā 40 rādītāju, tostarp dažādas taukvielas, aminoskābes un glikozes vielmaiņas rādītājus. Slimību riska aprēķinā vērtē šo rādītāju kopumu.
Metodes iespējas tika pārbaudītas arī pētījumos. Eiropas Profilaktiskās kardioloģijas žurnālā 2025. gadā publicētā pētījumā konstatēts, ka 13 vielmaiņas rādītāju pievienošana jau izmantotajam SCORE2 modelim par 44 % uzlaboja sirds un asinsvadu slimību riska prognozēšanas precizitāti. Šādas mūsdienu medicīnas tehnoloģijas ir svarīgs precīzākas diagnostikas rīks un papildu motivācijas faktors, bet jebkurš lēmums savas veselības labā ir jāpieņem kopā ar ārstu. Profesors Skride: «Savā praksē, gan strādājot slimnīcā, gan uzraugot kolēģu darbu Sirds klīnikā, diemžēl bieži sastopamies ar situāciju, kad sirds slimības tiek diagnosticētas novēloti. To redzam arī Latvijas statistikā – sirds un asinsvadu slimības aizvien ir galvenais novēršamo nāvju iemesls. Bez šaubām, esam gatavi nodarboties ar kvalitatīvu un zinātnē balstītu slimību ārstēšanu, bet patiesi jēgpilnas pārmaiņas sabiedrības veselībā varam sasniegt tikai ar slimību profilaksi. Tāpēc arī ieviesām šo jauno medicīnas tehnoloģiju, ko jau izmanto kolēģi Japānā, ASV, Singapūrā, Somijā un daudzās citās valstīs. Tas atbilst mūsu klīnikas mērķim – darīt visu iespējamo, lai Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir par septiņiem veselīgiem gadiem ilgāks nekā šobrīd.»
No zināšanām līdz rīcībai
Pēdējos 25 gados medicīna sniegusi arvien plašākas iespējas novērtēt veselību un laikus pamanīt slimību riskus. Tomēr arī precīzākās analīzes pašas par sevi veselību neuzlabo. Būtiski ir tas, kas seko pēc pārbaudes, – saprotami ārsta ieteikumi, nepieciešamā ārstēšana un pārmaiņas ikdienā. Sirds veselības pamatprincipi joprojām ir nemainīgi: nesmēķēt, regulāri kustēties un rūpēties par sabalansētu uzturu, samazinot sāls patēriņu un iekļaujot ēdienkartē vairāk dārzeņu un augļu. Ja ar paradumu maiņu nepietiek, ārsts izvērtē nepieciešamību lietot medikamentus. Arī laba pašsajūta nav iemesls patvaļīgi pārtraukt noteikto ārstēšanu. Taču – zināt, kas būtu jādara, un to īstenot ir divas atšķirīgas lietas. Paradumu maiņu var apgrūtināt darba ritms, ģimenes pienākumi vai atbalsta trūkums, tādēļ ieteikumiem jābūt konkrētiem un pielāgotiem cilvēka iespējām, paredzot arī laiku, kad izvērtēt sasniegto. «Ar aicinājumu dzīvot veselīgāk vien nepietiek. Pacientam pēc konsultācijas vajadzētu būt skaidram, ar ko sākt, kāpēc tas ir svarīgi un kad gaidāma nākamā pārbaude. Nav jāmaina visa dzīve vienā dienā. Daudz nozīmīgāk ir vienoties par veicamajiem soļiem un ievērot tos ilgtermiņā. Ja kaut kas neizdodas, nākamajā tikšanās reizē jāmeklē risinājums, nevis jānosoda,» uzsver profesors Andris Skride.
Medicīnas progress ir vērtējams arī pēc tā, cik labi jaunās zināšanas palīdz saglabāt cilvēka dzīves kvalitāti. Mūsdienās par veselības riskiem varam uzzināt vairāk nekā pirms ceturtdaļgadsimta. Nākamais uzdevums ir panākt, lai šī informācija kļūtu par savlaicīgu palīdzību un ikdienā īstenojamu rīcību.
Nozīmīgākie attīstības punkti
- 2024. Klīnika ver durvis pacientiem. 15. maijā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 62, darbu sāk Profesora Skrides Sirds klīnika, apvienojot dažādu nozaru speciālistus un īpašu uzmanību pievēršot sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
- 2024. Stiprina medicīnisko vadību. Par klīnikas galveno ārstu kļūst kardiologs Ainārs Rudzītis. Starp attīstības prioritātēm izvirzīta pakalpojumu kvalitāte, speciālistu profesionālā izaugsme un iesaiste zinātniskajā darbā.
- 2024. Veicina kolēģu mūžizglītību, reizi pusgadā rīkojot sirds konferences par aktualitātēm kardioloģijas jomā veselības aprūpes speciālistiem.
- 2025. Klīnika aktīvi iesaistās sabiedrības uzmanības pievēršanā sirds un asinsvadu slimību profilaksei, rīkojot publiskās akcijas Zini savus ciparus! un Raksti mīlas vēstuli savai sirdij!, kas pēcāk kļūs par ikgadēju tradīciju.
- 2026. Ievieš Veselības nākotnes testu. 29. septembrī, Pasaules Sirds dienā, sadarbībā ar Somijas uzņēmumu Nightingale Health klīnika ievieš asins analīzes, kas ļauj novērtēt piecu hronisku slimību risku nākamajos 10 gados.
Kontakti
Tālr. +371 60007701
K. Valdemāra 62, Rīga
