Rīga +5°C 
Salūza? Vispirms remontē!
Mēs visi pazīstam situāciju, kad par saplīsušās veļasmašīnas, ledusskapja vai telefona remontu meistars noplāta rokas un nosauc summu, kas ir teju vai tiešām tikpat augsta kā jaunam šādam pašam priekšmetam. Par laimi, no šā gada 31. jūlija ES dalībvalstīs stājās spēkā jaunie noteikumi par tiesībām uz remontu. To mērķis ir tieši panākt, lai salūzušu lietu būtu vieglāk un izdevīgāk salabot, nevis pirkt jaunu.
Kā tas darbosies? Ja prece salūzusi laikā, kad pārdevējs par tās neatbilstību (parasti tie ir divi gadi, bet aizvien biežāk ražotāji piedāvā arī ilgākus garantijas periodus) vēl ir atbildīgs, un pircējs izvēlas remontu, garantijas laiks tiek vienu reizi pagarināts par 12 mēnešiem. Arī pēc šā perioda noteiktu preču ražotājiem būs pienākums pēc patērētāja pieprasījuma preci remontēt, ja konkrētajai preču grupai ES tiesību aktos ir noteiktas remontējamības prasības. Pašlaik tas attiecas, piemēram, uz veļasmašīnām, putekļsūcējiem, mobilajiem telefoniem un planšetēm. Remontam jābūt bez maksas vai par saprātīgu cenu un saprātīgā termiņā. Ražotājiem arī jāsniedz viegli pieejama informācija par remonta iespējām, bet rezerves daļām jābūt pieejamām par saprātīgu cenu.
Mazāk lieka iepakojuma
Šāgada augusta vidū visā ES sāka piemērot jauno Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulu, kuras mērķis ir samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu un panākt, lai iepakojumu vairāk varētu pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Daļa pārmaiņu gan nebūs redzama uzreiz. Piemēram, no 2030. gada visam ES tirgū laistajam iepakojumam būs jābūt pārstrādājamam atbilstoši regulā noteiktajām prasībām. No tā paša gada sāks piemērot arī vairākus ierobežojumus vienreizlietojamam plastmasas iepakojumam, prasības par pārstrādātas plastmasas izmantošanu un atkārtotas lietošanas mērķus.
Mainīsies arī tās milzīgās kastes, kurās reizēm saņemam pavisam mazu internetā pasūtītu preci.
Regula paredz, ka no 2030. gada grupētā, transporta un e-komercijas iepakojumā tukšās vietas īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 50 procentus. Turklāt par tukšo vietu uzskatīs arī vietu, kas aizpildīta, piemēram, ar burbuļplēvi, putuplastu vai gaisa spilventiņiem. Vienas pārmaiņas gan ir spēkā jau tagad: kopš 12. augusta pārtikas iepakojumu, kurā PFAS jeb tā dēvēto mūžīgo ķimikāliju daudzums pārsniedz regulā noteiktās robežvērtības, ES tirgū laist nedrīkst. Šīs vielas līdz šim izmantotas, piemēram, līdzņemamā ēdiena traukiem, ātrās ēdināšanas produktu iesaiņojumam, popkorna maisiņiem un picu kastēm, lai iepakojums atgrūstu taukus un mitrumu. Ko tas nozīmē mums, pircējam? Pakāpeniski iepakojumam vajadzētu kļūt labāk pārstrādājamam, samazināsies nevajadzīgi liels iepakojums un daļa vienreizlietojamā iepakojuma. Taču šīs pārmaiņas notiks pakāpeniski – lielākā daļa patērētājam pamanāmo prasību nestājās spēkā uzreiz.
Vai kalpos ilgi?
Trešās pārmaiņas sāka piemērot šoruden, 27. septembrī. Jaunie ES noteikumi paredz sniegt vairāk informācijas pircējam par preces ilgmūžību un remontējamību un vienlaikus pastiprina aizsardzību pret tā dēvēto zaļmaldināšanu un praksēm, kas saistītas ar preču priekšlaicīgu novecošanu. Veikalos un interneta veikalos tagad jābūt redzamam vienotam ES paziņojumam, kas atgādina par patērētāja likumiskajām garantijas tiesībām. ES noteiktais minimums precēm ir divi gadi, lai gan atsevišķās valstīs vai atsevišķām precēm šis periods var būt ilgāks. Parādās arī jauns marķējums GARAN. Tas nenozīmē, ka šādam marķējumam jābūt uz visām precēm. To izmanto tad, ja ražotājs bez papildu maksas piedāvā komerciālu ilgmūžības garantiju visai precei, nevis tikai kādai tās detaļai, un šī garantija ir ilgāka par diviem gadiem. Tā mums būs vieglāk pamanīt preci, kurai pats ražotājs sola ilgāku kalpošanas laiku. Noteikumi paredz arī vairāk informācijas par remontējamību. Ja noteiktai precei ES līmenī ir noteikts remontējamības vērtējums, tas pircējam jānorāda. Ja tāda vērtējuma nav, noteiktos gadījumos jāsniedz pircējam ražotāja pieejamā informācija, piemēram, par rezerves daļu pieejamību, to aptuvenajām izmaksām, pasūtīšanu, remonta un apkopes instrukcijām un iespējamiem remonta ierobežojumiem. Savukārt precēm ar digitāliem elementiem pircējam jāsaņem informācija par minimālo periodu, kurā ražotājs apņemas nodrošināt programmatūras atjauninājumus, ja ražotājs šo informāciju ir darījis pieejamu tirgotājam. Tā, izvēloties starp divām līdzīgām precēm, būs vairāk iespēju noskaidrot ne tikai cenu un funkcijas, bet arī, cik ilgi ražotājs sola preci atbalstīt, kādas ir tās remonta iespējas un vai ražotājs tai dod īpašu ilgmūžības garantiju.
Summa
Visu trīs pārmaiņu virziens ir viens: lietām vajadzētu kalpot ilgāk, remontam kļūt pieejamākam, bet nevajadzīgam iepakojumam – samazināties. Jo atkritumu problēmu visefektīvāk risinām nevis, kad meklējam pareizo konteineru, bet jau daudz agrāk – nepērkot jaunu lietu vecās vietā, ja veco vēl iespējams salabot, un neradot iepakojumu, bez kura var iztikt.
Viedoklis
Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: «Noteikumi par iepakojumiem un preču remontējamību pēc būtības ir pareizs virziens – mazāk nejēdzīga iepakojuma, mazāk lieku atkritumu, ilgāk kalpojošas preces un iespēja tās salabot, nevis uzreiz izmest un pirkt jaunas. Nesen stājās spēkā jaunas prasības iepakojumiem – tās mudina ražotājus un tirgotājus izmantot mazāk iepakojuma un izvēlēties materiālus, ko iespējams pārstrādāt. Taču, ieviešot šīs prasības, svarīgi ir nepazaudēt samērīgumu. Īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem. Šobrīd izveidojusies neloģiska situācija – e-komercijas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savas preces citās dalībvalstīs, nākas reģistrēties katras valsts sistēmā, ziņot par iepakojumu un segt ar tā apsaimniekošanu un reģistrāciju saistītās izmaksas. Pat tad, ja citā valstī tiek pārdotas tikai dažas preces. Tas ir pretrunā ar ES vienotā tirgus principu. Uzskatu, ka ir absurdi prasīt mazam uzņēmumam, kas citā dalībvalstī pārdod salīdzinoši nelielu preču daudzumu, piemērot tādu pašu administratīvo slogu kā lielam starptautiskam uzņēmumam. Tāpēc Eiropas Parlamentā šo problēmu aktualizējām un aicinām mazināt lieko birokrātiju. Arī Latvija kopā ar citām dalībvalstīm iestājas par izņēmumiem mazajiem uzņēmumiem. ES nedrīkst radīt tādu birokrātisko slogu, kas kavē Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
