Rīga +2°C 
Kā skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle, šajā gadījumā kungam jāraksta testaments un tajā jānovēl sievai mājokļa lietojuma tiesības: «Ja pareizi sapratu, tad kungam ir svarīgi, lai viņa sieva nodzīvo dzīvoklī līdz mūža galam, nevis lai viņa to mantotu. Ja tā, tad viņš testamentā īpašumu novēl bērniem, vienlaikus sievai paredzot tā lietojuma tiesību līdz mūža galam un aizliegumu rīkoties ar dzīvokli līdz sievas mūža galam. Tādā gadījumā, kamēr kunga sieva dzīvokli lieto, bērni šo īpašumu nedrīkst ne atņemt, ne pārdot vai dāvināt. Īpašums bērniem būs novēlēts, bet tas būs novēlēts ar nosacījumu, ka viņi atļauj tēva sievai to lietot līdz mūža galam.
Pat ja vīra bērni, savu motīvu vadīti, gribētu kaut kā to dzīvokli paņemt sev, viņi to nedrīkstētu darīt, jo jāievēro tēva griba – viņš bērniem ir atstājis mantu, bet ar nosacījumu.
Proti, pieņemot mantojumu, viņiem jāievēro arī tēva atstātie noteikumi. Lietojuma tiesība ir spēkā tik ilgi, kamēr tēva sieva ir dzīva. Testamentu sastāda pie notāra, un lietojuma tiesību iekļaušana tajā neprasa papildu izmaksas.»
Kas ir lietojuma tiesības?
Vienkārši sakot, lietojuma tiesības ir tiesības lietot citai personai piederošu lietu, saglabājot šīs lietas būtību. Proti, cilvēkam šī lieta nepieder, bet viņam ir tiesības to lietot – juridiski tas saucas personālservitūts. Kunga aprakstītajā situācijā tas nozīmē, ka viņa bērni no pirmās laulības uzreiz ir dzīvokļa īpašnieki, bet zemesgrāmatā būs ierakstīts personālservitūts par labu tēva sievai. Tas nozīmē, ka viņa var personīgi izmantot šo dzīvokli, bet tad, kad viņas vairs nebūs, šī tiesība beidzas, īpašums atbrīvojas un bērni ar to var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Civillikums nosaka, ka, lietojot citam piederošu īpašumu, tas jādara, saglabājot tā būtību. Proti, viņš nedrīkst to nolietot vai patvaļīgi pārveidot.
Skaidrs, ka arī mājoklis, kamēr kundze tur dzīvos, vairāk vai mazāk nolietosies. Tas ir dabiski, taču jāatceras, ka viņai jebkurā gadījumā jāsedz nepieciešamie izdevumi, piemēram, ja sabojājas krāns, tas ir jānomaina. Tāpat viņai jāmaksā visi komunālie maksājumi.
Vēl labs jautājums – vai kunga bērni no pirmās laulības var no dzīvokļa paņemt kādas tēva mantas? «Ja bērni ir iecelti par mantiniekiem un viņiem ir novēlēta manta, tad viņi var arī paņemt kādas tēva lietas. Jo juridiski viņiem tēva sievai jānodrošina tikai dzīvokļa lietojuma tiesība. Tāpēc testamentā būtu ieteicams novēlēt ne tikai lietojuma tiesību uz dzīvokli, bet paredzēt arī iespēju sievai izmantot visas mēbeles un sadzīves priekšmetus. Jo, protams, pastāv iespēja, ka bērni var gribēt savākt visas mēbeles un citas mantas, jo dažkārt bērniem no pirmās laulības nav labu attiecību ar sava vecāka otro sievu vai vīru. Tāpēc būtu labi testamentā paredzēt, ka sieva var izmantot arī visu iedzīvi,» skaidro notāre.
Var arī atteikties!
Tāpat jāņem vērā, ka, atklājot mantojuma lietu, notārs aicina arī kundzi un vaicā, vai viņa vispār vēlas šo lietojuma tiesību pieņemt. Jo tikpat labi var gadīties, ka vīrs pirms nāves, labu gribot, viņai to novēl, taču sieviete šajā dzīvoklī palikt negrib un labprātāk pārceļas, piemēram, pie savas māsas.
Ja sieva grib pieņemt lietojuma tiesību, to ieraksta zemesgrāmatā. Ja viņa no šīs tiesības atsakās, tad vīra bērni no pirmās laulības uzreiz iegūst brīvu dzīvokli.
Patiesībā jebkurā brīdī, kad mainās apstākļi, piemēram, kundze padzīvo dzīvoklī pusgadu gadu un saprot, ka labāk pārcelsies uz dzīvi citur, viņa, vienojoties ar vīra bērniem, var šo lietojuma tiesību dzēst. Un arī tad viņa bērni šo dzīvokli iegūst vēl viņa sievas dzīves laikā.
Ja pārim nav kopīgu bērnu
«Ļoti svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, – ja pārim nav kopīgu bērnu, noteikti jāraksta testaments. Pretējā gadījumā mantojumu manto arī brāļu un māsu bērni,» uzsver Eva Igaune-Sēle, turpinot: «Piemēram, dzīvo vīrs un sieva, sieva nomirst. Bieži cilvēki domā – kad viens dosies mūžībā, visa manta tāpat paliks otram. Bet nekā! Likums nosaka, ka kopā ar laulāto manto arī asinsradinieki.
Proti, pārim kopīgu bērnu nav, sieva nomirst, bet viņai bija māsa. Arī viņas māsa ir mirusi, bet viņai ir bērni.
Nu, lūk, un tad likums nosaka, ka laulātais var mantot visu tikai tad, ja nav ne brāļu, ne māsu, pirms mirušu brāļu vai māsu bērnu vai pusbrāļu, pusmāsu un viņu bērnu.
Tātad šī līnija aiziet diezgan tālu. Tāpēc, ja ir laulātie, kuriem nav kopēju bērnu, obligāti jāraksta testaments, jo otrs laulātais tāpat vien visu nemantos. Jo likums nosaka, ka mantojumā piedalās arī asinsradinieki. Un tad rodas dažādas situācijas, piemēram, paliek vienistabas dzīvoklis, kas jādala ar sievas māsas bērniem, kurus varbūt palicējs vispār nepazīst vai pat nav nekad redzējis.»
Ja ir kopīgi bērni
Savukārt, ja pārim ir arī kopīgi bērni, tad laulātais vienmēr manto kopā ar kādu no radiniekiem. Tātad, ja pārim ir arī kopīgi bērni, viņi ir pirmā šķira un tad mirušā brāļi un māsas un viņu bērni pie mantošanas netiek – šādā gadījumā laulātais manto kopā ar bērniem.
«Mantojumu dala šādi: ja ir četri un vairāk bērnu, tad laulātajam pienākas viena ceturtā daļa – laulātajam ir garantēta ceturtā daļa. Ja ir divi bērni, tad katram pienākas viena trešā daļa, bet ja ir viens bērns, tad mantojumu dala uz pusēm. Tās ir mantojuma daļas. Atsevišķs stāsts ir laulātā daļas izdalīšana.
Piemēram, ja visi īpašumi ir reģistrēti uz viena laulātā vārda un viņš nomirst, tad, atklājoties mantojumam, otrs var pieprasīt, lai izdala viņa daļu, kas pienākas.
Piemēram, sieva kopā ar vīru nopirkusi dzīvokli – viens šim pirkumam devis 20 000 eiro un otrs – savus 20 000 eiro. Dzīvokli piereģistrē uz vīra vārda, bet pēc laika vīrs nomirst. Tad, atklājoties mantojumam, sieva var pieteikt savas tiesības – dzīvoklī ir ielikta daļa manas naudas, gribu to daļu dabūt sev. Tad sieva savu pusi var prasīt izdalīt jau kā viņas mantu un uz mantošanu atstāt jau tikai vīra pusi. Un tad šī puse atkal dalās sievai un bērniem. Šajā situācijā sieva var dabūt lielāko daļu, bet arī šeit ir nianses. Proti, īpašumam jābūt iegūtam laulības laikā, tajā jābūt ieguldītiem saviem līdzekļiem.
Tad ar šo faktu iepazīstina pārējos mantiniekus, un, ja viņi neiebilst, notārs var izdalīt sievas daļu. Ja bērni vai pārējie mantinieki iebilst, tad šī situācija jārisina tiesā – jāpierāda, ka tā patiešām bijis un viņa savu naudu dzīvoklī ir ieguldījusi,» skaidro zvērināta notāre.
