Rīga +5°C 
Konsultē Ekodizaina kompetences centra valdes locekle, vides eksperte Ilze Neimane
Dzīvojamā istaba un guļamistaba
Sienas un grīdas
Vislielākais un reizē bīstamākais piesārņojums mājoklī rodas remonta laikā vai neilgi pēc tā. Bieži pie vainas ir pašu mājokļa saimnieku neveiksmīgā materiālu izvēle. «Sienu krāsas bieži izdala gaistošos organiskos savienojumus (GOS), un atkarībā no materiāla šīs grupas savienojumus gaisā var izdalīt arī grīdas segumi. Vissliktākā izvēle ir PVC linolejs un sintētiskie paklāji,» stāsta vides eksperte Ilze Neimane.
Viņa norāda, ka arī būvmateriālu veikalā ir vērts pievērst uzmanību ekomarķējumiem – tādi ir pieejami gan krāsām, gan laminātam. Ekomarķējumi EU Ecolabel, Nordic Swan vai Blue Angel garantē, ka būvmateriāli ir ne tikai ražoti videi draudzīgāk, bet arī pēc remonta izdala ievērojami mazāk cilvēka veselībai kaitīgu ķīmisko vielu.
Ja mājoklī tiek veikts neliels remonts vai nesen sākts īrēt dzīvokli un ir vēlme sienas atsvaidzināt ar jaunu krāsas kārtu, ir ārkārtīgi svarīgi grūtniecēm un maziem bērniem remonta laikā un kādu laiku pēc tā neatrasties šajās telpās. «Protams, gaidot bērniņu, ļoti gribas iekārtot ligzdiņu, taču tas ir visnepiemērotākais laiks remontam.
Mazi bērni un grūtnieces ir īpaši jutīgi pret ķīmiskajām vielām.
Pēc remonta ir būtiski kārtīgi izvēdināt telpas, turklāt vēdināšana būtu ieteicama vismaz divas nedēļas – it sevišķi, ja remontēts viss dzīvoklis,» uzsver Neimane.
GOS gaisā saglabājas ne tikai krāsošanas dienā, bet vēl vairākas nedēļas pēc tam. Šie savienojumi ir ārkārtīgi kaitīgi – grupā ietilpst tādas vielas kā formaldehīds, benzols, acetons u. c. Istabas temperatūrā šīs ķimikālijas iztvaiko, un cilvēki tās nemitīgi ieelpo. Tās izraisa gan tūlītējas veselības problēmas (migrēnu, miegainību, alerģiskas reakcijas), gan ilgtermiņa bojājumus aknām un nierēm. Turklāt ir pierādīts, ka benzols un formaldehīds ilgtermiņā veicina onkoloģisku slimību attīstību.
Mēbeles
GOS izdala arī mēbeles. Kaitīgos izgarojumus rada ne tikai svaigi lakotas mēbeles – Ilze Neimane iesaka pievērst uzmanību arī nupat iegādātām mēbelēm no veikala. «Mēdz runāt par jaunu mēbeļu smaržu. Patiesībā tā ir ķīmisko laku un apstrādes līdzekļu smarža, kas nebūt nav labvēlīga veselībai. Jaunas mēbeles sākotnēji ieteicams novietot telpā, kuru izmanto retāk, un ļaut tām kārtīgi izvēdināties. Ja mēbeles ražotas no skaidu plāksnēm, jārēķinās, ka to sastāvā, visticamāk, ir formaldehīds. Lai gan no 2026. gada 6. augusta ES stājušies spēkā stingrāki formaldehīda emisiju ierobežojumi mēbelēm, joprojām ieteicams izvēlēties produktus ar pēc iespējas zemākām emisijām un uzticamiem iekštelpu gaisa kvalitātes sertifikātiem,» piebilst eksperte.
Tāpat speciāliste aicina piesardzīgi izvēlēties dīvānus: «Nereti tos apstrādā ar liesmu slāpētājiem – to funkcija ir aizkavēt aizdegšanos, taču šīs vielas visbiežāk ir PFAS jeb tā sauktās mūžīgās ķimikālijas. Ugunsgrēka risku šie līdzekļi patiešām mazina, tomēr lielāks risks ikdienā ir šo vielu ieelpošana un pastāvīga saskare ar tām – it sevišķi, ja uz dīvāna regulāri guļ.»
Lai pārliecinātos, ka dīvāns nav apstrādāts ar liesmu slāpētājiem, var jautāt pārdevējam vai pārbaudīt ražotāja tehnisko specifikāciju. Šīs ķīmiskās vielas ne pēc izskata, ne smaržas noteikt nevar, tādēļ jāpaļaujas uz dokumentāciju. Atsevišķos salonos pieejami dīvāni ar OEKO-TEX, GOTS vai CertiPUR-US marķējumu. Var meklēt norādes: «Nesatur liesmu slāpētājus» vai «Nesatur halogēnos liesmu slāpētājus», taču reklāmās un aprakstos tas ne vienmēr ir skaidri norādīts. Lai gan pastāv ekomarķējumi arī mēbelēm, Latvijas tirgū šādus izstrādājumus atrast joprojām ir sarežģīti.
Sveces
Rudenīgā un drēgnā laikā aromātiskās sveces kļūst par teju neatņemamu mājīguma elementu, tomēr arī ar tām vēlams ievērot mērenību, it sevišķi, ja izvēlētas parafīna sveces. Parafīns ir naftas pārstrādes blakusprodukts, un tā dedzināšanu telpā var pielīdzināt miniatūra dīzeļdzinēja darbināšanai. Degot parafīnam, gaisā izdalās kaitīgie gaistošie organiskie savienojumi, tostarp kancerogēnās vielas – benzols un toluols. Tāpat rodas mikroskopiski kvēpi, kas nonāk dziļi plaušās un asinsritē.
«Svecēm papildu risku rada pievienotās sintētiskās smaržvielas. Ilgstoši uzturoties aromatizētā telpā, var attīstīties alerģiskas reakcijas,» brīdina Ilze Neimane. «Ja ir vēlme mājās dedzināt parafīna sveces, to var darīt, taču pēc katras reizes telpa obligāti jāizvēdina!»
No vides viedokļa parafīna sveces ir neilgtspējīgas,
jo tiek ražotas no neatjaunojama resursa – naftas. Nonākot atkritumos, parafīns praktiski nesadalās.
Tiem, kam patīk sveču gaisma, eksperte iesaka izvēlēties dabiskā vaska alternatīvas: bišu, sojas, rapšu, olīveļļas vasku vai stearīnu. Turklāt dabiskā vaska sveces deg ievērojami ilgāk par parafīna svecēm.
Poliestera pledi un spilveni
Arvien vairāk visā pasaulē ceļ trauksmi par mikroplastmasas kaitīgo ietekmi uz veselību. Jaunākie pētījumi liecina, ka smalkās plastmasas daļiņas ne vien rada šūnu bojājumus, bet arī veicina hroniskus iekaisuma procesus orgānos, paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku un ietekmē hormonālo sistēmu.
Viens no veidiem, kā mikroplastmasa nemanāmi nonāk mūsu elpceļos un organismā, ir poliestera un citu sintētisko šķiedru tekstilizstrādājumu lietošana. Lai cik vilinoši būtu izdekorēt mājokli ar maciņam draudzīgiem, pūkainiem plediem un košiem spilveniem, šie materiāli veselībai var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Guļot uz poliestera spilvena, kas ievilkts sintētiskā pārvalkā, smalkās mikrošķiedras tiek ieelpotas – deguna gļotāda tik sīkas daļiņas nespēj aizturēt, un tās nonāk dziļāk organismā. Tāpat, mazgājot poliestera izstrādājumus veļas mašīnā, mikroplastmasa nonāk notekūdeņos un tālāk dabā, jo sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tik smalkas daļiņas pilnībā aizturēt nespēj.
Virtuve
Plastmasas trauki
Lai cik ērti un viegli būtu plastmasas trauki, tie nav piemēroti ilgstošai ēdiena uzglabāšanai – jo īpaši, ja tajos liek karstu vai taukainu ēdienu. «Karstums un tauki veicina kaitīgo ķīmisko vielu un mikroplastmasas migrāciju no trauka tieši ēdienā,» skaidro Neimane. Lai to novērstu, plastmasas vietā ieteicams izvēlēties stikla traukus ar koka vai bambusa vāciņiem. Savukārt līdzņemšanai un izbraukumiem noderēs nerūsējošā tērauda kārbiņas, kas ir gan vieglas, gan izturīgas.
Tāpat mikroplastmasas nonākšanu pārtikā veicina plastmasas virtuves dēlīšu un pārtikas plēves lietošana. «Plastmasas dēlīši ir īpaši problemātiski – griežot ar nazi, ēdienā uzreiz nonāk mikroplastmasas skaidiņas. Daudz drošāk ir izvēlēties klasisku koka dēlīti, kuru pēc nokalpošanas var bez raizēm izmest vai kompostēt. Arī lāpstiņas un karotes labāk izvēlēties no koka vai metāla, nevis plastmasas,» iesaka eksperte. «Savukārt pārtikas plēvēm elastības un lipīguma nodrošināšanai mēdz pievienot dažādus plastifikatorus, tādēļ to vietā labāk izmantot atkārtoti lietojamās bišu vaska drāniņas.»
Folija un konservi
Tiem, kuri iecienījuši cept maltītes folijā, speciālisti iesaka ievērot piesardzību. «Ja folijā ietin maizīti līdzņemšanai vai īslaicīgi pārklāj gatavu trauku, briesmas nedraud. Problēmas rodas tad, ja folijā karsē skābus vai sāļus produktus, piemēram, cep zivi ar citronu un sāli,» skaidro Ilze Neimane. Karstuma, skābes un sāls ietekmē notiek ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā alumīnijs migrē uz ēdienu. Lai gan alumīnija folija nav nāvējoši indīga, šis smagais metāls rada papildu toksisko slodzi organismam. Tāpat nozīmīgs ir vides aspekts – alumīnija ieguve no boksīta rūdas rada toksiskus atkritumus.
Alumīnija folijas vietā cepšanai labāk izmantot cepamo papīru vai traukus ar vāku.
Vēl lielāku risku veselībai var radīt metāla konservu kārbas. Vēl nesen to iekšējos aizsargpārklājumos plaši izmantoja bisfenolu A (BPA). Lai gan ražotāji pakāpeniski pāriet uz alternatīvām vielām, daudzu jauno aizstājēju nekaitīgums vēl nav pietiekami izpētīts. Bisfenols A ir endokrīnās sistēmas jaucējs jeb hormonālais disruptors, kas organismā darbojas līdzīgi sintētiskajam estrogēnam un var izjaukt hormonālo līdzsvaru. «Retu reizi apēst kādu konservētu produktu nekaitēs, taču lietot tos uzturā ikdienā nevajadzētu. Ja veikalā ir izvēle, zirnīšus vai olīvas labāk iegādāties stikla burciņā, nevis skārdenē,» mudina eksperte.
Pannas
Pārtikas drošības un vides ekspertu uzmanības lokā šobrīd ir PFAS jeb per- un polifluoralkilvielas.
«PFAS tiek dēvētas par mūžīgajām ķimikālijām. Atšķirībā no pesticīdiem, kas no organisma ar laiku izvadās, PFAS tajā paliek un uzkrājas uz visiem laikiem. Šo vielu ietekmi uz veselību cilvēks bieži pamana tikai pēc 10–20 gadiem,» uzsver Ilze Neimane. Pētījumi liecina, ka ilgstošas PFAS iedarbības dēļ veidojas aknu bojājumi, paaugstinās holesterīna līmenis, pavājinās imūnsistēma, var samazināties jaundzimušo dzimšanas svars, kā arī pieaug risks saslimt ar atsevišķiem vēža veidiem (piemēram, nieru vai sēklinieku vēzi).
«PFAS pamatfunkcija ir spēja efektīvi atgrūst ūdeni un taukus, tādēļ tās izmanto pannu pārklājumos, dīvānu un paklāju impregnēšanā, kā arī mikroviļņu krāsns popkorna maisiņos, picu un burgeru kārbās, lai kartons neizmirktu. Šīs vielas ir arī ūdensnecaurlaidīgajā apģērbā,» skaidro eksperte. «Sarežģītākais ir tas, ka šo savienojumu ir tūkstošiem. Tiklīdz kādu konkrētu savienojumu aizliedz, ražotāji to aizstāj ar citas grupas alternatīvu, kas nav mazāk kaitīga. Tāpēc drošākais risinājums ir atteikties no nepiedegošā pārklājuma (non-stick) pannām vispār – pat tad, ja uz tām ir marķējums PFAS Free, jo pārklājumam var būt izmantota cita riskanta alternatīva.»
Nepiedegošo pannu vietā ieteicams izvēlēties virtuves klasiku: nerūsējošā tērauda, čuguna vai emaljēta čuguna pannas un katlus.
Ko darīt savas veselības labā?
- Regulāri vēdini telpas – īpaši pēc remonta, gatavošanas vai sveču dedzināšanas.
- Uzkop grīdas ar putekļsūcēju, kam ir HEPA filtrs, lai efektīvi savāktu smalkos putekļus, alergēnus un ķīmiskās daļiņas.
- Aizstāj plastmasu virtuvē ar stikla, koka un nerūsējošā tērauda traukiem un piederumiem.
- Pārtikas plēves vietā izmanto bišu vaska drāniņas vai traukus ar vākiem.
- Izvairies no sintētiskajiem telpu atsvaidzinātājiem un aromatizētajām svecēm.
- Ja iespējams, izmanto gaisa attīrītāju ar kombinēto HEPA un ogles (gāzu likvidēšanas) filtru.
- Nomaini nepiedegošā pārklājuma pannas pret nerūsējošā tērauda, keramikas vai čuguna traukiem.
- Sintētisko spilvenu un pledu vietā dod priekšroku dabiskiem materiāliem: vilnai, kokvilnai, linam vai tencelam.
- Izvēlies dabiskā vaska sveces: bišu, sojas, rapšu vaska vai stearīna izstrādājumus.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
