Rīga +5°C 
Graudiņa skaidro, ka nederīgus medikamentus var iedalīt piecās grupās.
Pirmkārt, arī medikamentiem ir derīguma termiņš, un ir ļoti svarīgi to ievērot, jo tikai šajā periodā zāļu ražotāji un izplatītāji var garantēt to drošumu. Taču nozīme ir arī tam, vai, atrodot zāļu skapītī kādu medikamenta iepakojumu, mēs vispār atceramies, kādam nolūkam ārsts savulaik tās izrakstīja. Ja nezinām, kādam nolūkam zāles izrakstītas, nevaram gaidīt, ka tās sniegs vēlamo efektu tagadējā problēmā. Nākamā nederīgu medikamentu grupa ir zāles, kuru nosaukums nav salasāms – par šādu medikamentu lietošanu vairs nevar konsultēties pat ar farmaceitu. Pēdējā grupa ir nepareizi uzglabāti medikamenti – jāsaprot, ka medikamentus var ietekmēt kā mitrums, tā gaisa temperatūra un pat gaisma. Pat ja derīguma termiņš vēl nav beidzies, taču medikaments uzglabāts neatbilstoši, to lietot vairs nedrīkst. Par nepareizu uzglabāšanu – neatkarīgi no tā, vai tās ir tabletes, ziedes vai šķidrumi – signalizē izmainīta krāsa un smarža. Lietot nevajadzētu arī medikamentus, kuru iepakojums ir bojāts.
Ja lietojam nederīgus medikamentus, labākajā scenārijā tās vienkārši būs neefektīvas, taču sliktākajā – varam paši radīt savai veselībai kaitējumu. Farmaceite uzsver, ka nav tādu medikamentu, kas pēc derīguma termiņa beigām vai nepareizas uzglabāšanas būtu bīstamākas par citām. Taču šķidras formas medikamenti pēc atvēršanas sevī vairāk uzņem mikroorganismus un baktērijas. «Piemēram, tabletes, kas katra atrodas savā nodalījumā, tomēr ir vairāk noslēgtas no ārējās vides,» skaidro Graudiņa.
Viņa skaidro, ka īpaši vērīgi jāattiecas uz medikamentiem, kas stāv pirmās palīdzības aptieciņā automašīnā. Šie medikamenti tiek pakļauti ļoti krasām apstākļu maiņām – vasarā tas ir liels karstums, ziemā – ļoti zema gaisa temperatūra. Tam visam pa vidu – arī nepārtraukta gaisa mitruma maiņa. Tāpat zāles nav ieteicams glabāt vannas istabā – telpā ar paaugstinātu gaisa mitrumu.
Vislabāk medikamentus glabāt sausā, noslēgtā, tumšā vietā istabas temperatūrā – svarīgi, lai tām klāt netiktu tiešie saules stari.
Graudiņa skaidro, ka lielākā daļa aptieku pieņem cilvēku neizlietotos medikamentus utilizācijai, taču medikamentus, kam nav beidzies derīguma termiņš un kas vienkārši izrādījušies neefektīvi pacienta ārstēšanai, nav iespējams ar aptiekas palīdzību nodot citam cilvēkam, kam izrakstīti tādi paši medikamenti. Iemesls tam itin vienkāršs – farmaceitiem nav iespējas pārbaudīt, kā medikamenti līdz šim uzglabāti. Tāpat Graudiņa atgādina, ka nekādā gadījumā ar medikamentiem nedrīkst dalīties paziņu lokā vai tiem jaunus «saimniekus» meklēt sociālajos tīklos. «Tā mēs varam radīt tieši kaitējumu otram cilvēkam, jo nezinām, kādas zāles vēl viņš lieto, nezinām, vai šīs zāles tiešām tam cilvēkam ir nepieciešamas,» farmaceite atgādina.
Ko tieši iesākt ar medikamentiem, kuriem beidzies derīguma termiņš? Kāpēc nederīgos medikamentus nekādā gadījumā nedrīkst izmest ne sadzīves atkritumos, ne noskalot klozetpodā? Kā pareizi sagatavot zāles nodošanai aptiekā, un vai visām aptiekām ir pienākums tās pieņemt? Kad dzīvsudraba termometrs, kas gadiem uzticami kalpojis, var kļūt par nopietnu veselības draudu? Kur nodot saplīsušu termometru, šķirces un citus bīstamos atkritumus? Un galu galā – kā iemācīties gudrāk veidot savu mājas aptieciņu? To uzzini raidierakstā Zaļās sarunas ar Santa.lv:
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
