⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +9°C 
Konsultē zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošā pētniece Elīna Dāce.
Par bioatkritumiem var uzskatīt dažnedažādus bioloģiski noārdāmus materiālus. Dzīvokļos dzīvojošajiem tie galvenokārt ir pārtikas atlikumi – neapēsti produkti, ēdiena gatavošanas pārpalikumi, dzīvnieku barības atliekas, arī novītuši ziedi. Savukārt privātmāju iedzīvotājiem papildus tam jārēķinās arī ar piemājas teritorijā nobirušiem augļiem, nopļautu zāli, nokritušām lapām un citiem dārza materiāliem, tostarp nelieliem zariem. Ir svarīgi šos materiālus šķirot atsevišķi, lai tie nenonāktu kopējā sadzīves atkritumu plūsmā un tālāk – atkritumu poligonā.
Ietekme uz globālo sasilšanu
Šķirošana ir būtiska ne tikai tāpēc, ka tā palīdz samazināt poligonos apglabāto atkritumu daudzumu, – pareizi apsaimniekoti bioatkritumi rada ieguvumu klimatam, jo tiek ierobežotas metāna emisijas. Piemēram, dabā, kad, mainoties gadalaikiem, nokrīt lapas, tās pakāpeniski sadalās, jo mikroorganismiem, kas paveic šo darbu, ir pieejams skābeklis – šajā procesā siltumnīcefekta gāzes gandrīz nerodas. Pretēja ir situācija, kad piemājas dārzā savāktās lapas (arī pārtikas atliekas un citi bioatkritumi) tiek iemestas nešķirotu atkritumu konteinerā un aizceļo uz atkritumu poligonu. Tur visa masa tiek saspiesta, tā ir mitra un gaisu necaurlaidīga, kā rezultātā veidojas bezskābekļa jeb anaeroba vide.
«Nonākot šādā vidē, organiskās vielas sāk sadalīt mikroorganismi, kuru darbības rezultātā veidojas biogāze, arī metāns,» skaidro Elīna Dāce. Zinātniece uzsver – metāns ir bīstamāks par oglekļa dioksīdu jeb CO2, jo tam ir būtiski lielāka negatīvā ietekme uz klimatu. Globālās sasilšanas potenciālu parasti mēra konkrētā laika periodā, piemēram, 20, 100 vai 500 gados, jo dažādām siltumnīcefekta gāzēm ir atšķirīgs dzīves ilgums atmosfērā un līdz ar to arī atšķirīga ietekme. «Ja skatāmies uz 20 gadu periodu, metāna globālās sasilšanas potenciāls ir aptuveni 80 reižu lielāks nekā oglekļa dioksīdam. Ilustrācijai iedomāsimies māju, ko apsilda radiatori: siltums izplatās vienmērīgi un ilgstoši – ēka tiek uzturēta stabilā temperatūrā. Šis piemērs ir analoģija CO2 – tā ietekme uz klimatu ir ilglaicīga.
Savukārt metānu varam salīdzināt ar situāciju, kad mājās pilnā jaudā iekuram malkas krāsni – rodas liels karstums, taču, tiklīdz uguns nodziest, siltums strauji mazinās.
Ja metāna rašanās būtu vienreizējs notikums, ilgākā laika periodā tas atmosfērā pamazām noārdītos.
Taču, ja to turpinām emitēt katru dienu, karstuma izraisītais pīķis nepazūd. Citiem vārdiem – saule uz zemi atnes enerģiju, zemes virsma to absorbē un pēc tam izstaro siltumu infrasarkanā starojuma veidā. Siltumnīcefekta gāzes daļu šī siltuma aiztur atmosfērā, un metāns to dara īpaši efektīvi. Tāpēc noteiktā laika periodā tā ietekme uz sasilšanu ir daudz lielāka nekā tādam pašam CO2 daudzumam. Ja metāns atmosfērā nonāk atkal un atkal, tā spēcīgā ietekme uz klimatu turpina akumulēties,» uzsver Elīna Dāce
Ikdienas izvēļu lielā loma
Domājot par klimatu, sliktākais scenārijs ir visus mājsaimniecībā radušos atkritumus, tostarp, iepakojumu, tekstilu, pārtikas atliekas, izmest vienā konteinerā. Šādā gadījumā bioatkritumi kopā ar pārējiem nonāk atkritumu poligonā. «Tur, protams, vēl ir iespējams no kopējās masas atšķirot atsevišķus materiālus – metālus, pārstrādājamus iepakojumus, taču, ja tie jau ir sajaukti ar pārtikas atliekām un samirkuši, to kvalitāte un pārstrādes iespējas būtiski samazinās,» norāda pētniece. Kā jau minēts: nonākot poligonā, atkritumi tiek sablīvēti, gaisam ir grūti piekļūt – un rodas metāns. «Poligonos metānu cenšas savākt: atkritumu kalnu pārklāj ar speciāliem materiāliem, ierīko gāzes savākšanas caurules, pa kurām metānu novada elektrības un siltuma ražošanai. Tomēr pilnībā to paveikt no milzīga atkritumu kalna nav iespējams. Turklāt metāna veidošanās nav īslaicīgs process. Ir vēsturiskas izgāztuves, kas slēgtas pirms 20 un vairāk gadiem, no kurām metāns joprojām turpina izdalīties. Tātad sekas tam, ka bioatkritumi nonāk kopējā atkritumu masā, var būt ļoti ilgstošas,» atgādina Elīna Dāce. Tāpēc būtiski bioatkritumus jau mājsaimniecībā nodalīt no pārējiem sadzīves atkritumiem un ievietot tiem paredzētā konteinerā.
Kā rīkoties?
Apzinoties bioatkritumu ietekmi uz klimatu, svarīgi tos pareizi šķirot un izmest tiem paredzētās vietās.
Bioatkritumu savākšanai virtuvē jāievieš neliela atkritumu urna, piemēram, 2–3 litru spainītis, kas novietots ērti pieejamā vietā – uz virtuves letes vai citur netālu no darba virsmas. Svarīgi, lai tvertne būtu pa rokai, piemēram, lai, mizojot kartupeļus vai gatavojot ēdienu, mizas un citi pārtikas atlikumi uzreiz nonāktu tajā. Vēlams izvēlēties tvertni ar vāciņu, kas neļauj piekļūt mušām un ierobežo smaku izplatīšanos.
Būtiski nenovietot to pie loga, kur to var apspīdēt saule, kas bioatkritumu sadalīšanos veicina vēl vairāk. Tāpat būtiski ir bioatkritumus tvertnē neturēt ilgāk par divām, trim dienām – tos nepieciešams regulāri iznest.
Lai ar bioloģisko atkritumu spainīti nebūtu jāskrien lejā, augšā, ja dzīvojat dzīvoklī, tvertnē var ielikt īpašu maisiņu, kas sadalās vidē, – tie nopērkami lielveikalos pie atkritumu maisiem. Tad, ejot ārā no mājām,
šo maisiņu var paķert līdzi un izmest uzreiz visu brūnajā atkritumu konteinerā.
«Izvēloties bioatkritumu tvertni, svarīgi ir divi aspekti – lai tā būtu ērta ikdienas lietošanai un lai tās novietojums un lietošanas paradumi neveicinātu nepatīkamu smaku vai kukaiņu rašanos. Jo vienkāršāk bioatkritumus ir savākt un regulāri iznest, jo vieglāk šo ieradumu ieviest ikdienā,» uzsver Elīna Dāce.
Kas ar bioatkritumiem notiek tālāk?
Kad bioatkritumi tiek savākti, tos nogādā uz anaerobās pārstrādes iekārtu. Tur bezskābekļa apstākļi tiek radīti kontrolētā vidē, un būtiskā atšķirība ir tā, ka procesā radušos biogāzi ne tikai pilnībā savāc, bet arī izmanto elektroenerģijas vai siltuma ieguvei. Tādējādi metāns netiek palaists atmosfērā, bet izmantots kā enerģijas resurss. Savukārt iegūtais komposts ir izmantojams augsnes uzlabošanai dārzos un parkos. Jo tīrāka atkritumu plūsma, jo vairāk iespēju to lietderīgi izmantot.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
