Sarmīte Rubule 18 gadus bija viena no košākajām un temperamentīgākajām Dailes teātra aktrisēm – nospēlējusi 50 dažādas lomas. Filmējusies populāros seriālos UgunsGrēks, Likteņa līdumnieki, Svešā dzīve, un citos.
Pirms septiņiem gadiem Sarmītes vārds no Dailes teātra izrāžu lomu sarakstiem pazuda.
Tolaik no darba teātrī atbrīvoja vairākus aktierus, un viņu vidū bija arī Sarmīte.
Aktrise to uzskatīja par netaisnīgu lēmumu un pat vērsās tiesā, lai tā atzītu Dailes teātra uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunotu Sarmīti darbā un piedzītu vidējas izpeļņas un arī morālā kaitējuma kompensāciju. Taču teātrī viņa vairs neatgriezās.
Pirms četriem gadiem noslēdzās arī populārais seriāls Viņas melo labāk, kur Sarmīte spēlēja šerpo Olgu. Tolaik viņa atzina – pietrūks jautro brīžu ar tuvākajiem seriāla kolēģiem - Martas lomas atveidotāju Eviju Krūzi un lielisko Kostju – aktieri Kristianu Kareļinu. Taču viņa jau zināja, ka tulīt sāksies pats radošākais un skaistākais posms aktrises dzīvē. Sarmīte kļuva par mammu. Drīz vien viņa žurnālam Privātā Dzīve apstiprināja, ka nu
ir pilna laika māmiņa un audzina dēlu, taču intervijas Sarmīte vairs nesniedz.
Saka – vairs neesot publiska persona un pēc slavas nekāro. Arī gozēšanās sociālajos tīklos Sarmīti neinteresē, viņas laime mīl klusumu.
Savulaik žurnālam IEVA Sarmīte atzinās – viņa cenšas būt labākais draugs sev pašai: «Nav tādas zelta labsajūtas receptes, kas palīdzētu visiem. Vienam palīdz lūgšana, citam joga, skriešana, dziedāšana vai tamlīdzīgi. Es katru dienu cenšos uztvert kā dāvanu. Apzināti nefokusējos uz slikto un uz to, kā man nav.
Cenšos priecāties un būt pateicīga par to, ka vispār esmu dzīva un vesela.
Ir ļoti svarīgi, kā tu noskaņo sevi dienai jau no paša rīta. Ja pieceļoties esi labākais draugs sev pašai un saki sev: «Šodien es visu dienu smaidīšu, dzīve ir skaista, šī diena būs manējā!» – es zinu, ka viss man izdosies. Reizēs, kad neiet tik labi, kā gribētos, vajag apzināties, ka daudziem cilvēkiem klājas vēl grūtāk. Kad redzu, ka viņi nežēlojas, nekurn un spēj atrast dzīvesprieku savā ikdienā, tad man ir kauns par sevi. Zinu, ka jāiemācās prieku un laimes izjūtu atrast sevī pašai, nevis jāgaida, ka to kāds uzdāvinās.»












































































































































































