Rīga +6°C 
Baiļu vietā komforts
Vārds kobra daudziem joprojām saistās ar nepatīkamām atmiņām par paša vai tuvinieka izmeklējumu. Taču agrākā pieredze vairs ne vienmēr raksturo to, kas pacientu sagaida pašlaik.
«Tautā sauktā kobra vairs nav tāda izmeklēšana, kādu pacienti atceras no agrākiem gadiem. Endoskopijas kabinetā cilvēks var justies daudz ērtāk. Ceturtdaļgadsimta laikā iespējas ir ārkārtīgi paplašinājušās, un pārmaiņas skar gan to, kā izmeklējam, gan to, kā ārstējam,» saka gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. Līdzās endoskopijas tehnoloģijām attīstījusies medikamentozā ārstēšana: ārstu rīcībā ir plašākas iespējas palīdzēt pacientiem ar gremošanas sistēmas slimībām, tostarp vīrusu hepatītiem un helikobaktērijas infekciju. Attīstību gan nevar izmērīt tikai ar jaunām iekārtām un zālēm. «Pozitīvās pārmaiņas izjūtam arī mēs, ārsti. Savā darbā jūtamies pārliecinātāki, jo varam balstīties pētījumos. Ir daudz plašākas iespējas ārstēt, un tas dod lielāku drošību par to, kā varam pacientam palīdzēt,» skaidro Ilona Vilkoite.
Mainījusies arī saruna kabinetā. Vēdera izeja, gāzu veidošanās, pūšanās – sūdzības, par kurām agrāk bieži traucēja runāt mulsums. «Reizēm sūdzības bija jāvelk ārā gluži kā ar knaiblēm. Pacients domāja, ko un kam var teikt, par ko vispār pieklājas runāt. Tagad cilvēki daudz labāk spēj noformulēt, kas viņus traucē. Īpaši jaunā paaudze nebaidās jautāt. Kolonoskopija un vēdera pūšanās viņiem vairs nav tabu tēmas,» stāsta ārste. Pacienti kļuvuši izglītotāki un vairāk iesaistās savas veselības jautājumu risināšanā.
Vēders jūt dzīves tempu
Plašākas medicīnas iespējas nenozīmē mazāk izaicinājumu. Ilonu Vilkoiti īpaši satrauc kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas vēzis gados jauniem cilvēkiem. Viņas praksē arī divdesmit un trīsdesmit gadus veciem pacientiem atklāti augsta riska polipi un vēzis, reizēm bez zināmiem šīs slimības gadījumiem ģimenē. Tāpēc arī jauna cilvēka sūdzības rūpīgi jāizvērtē, nepaļaujoties uz priekšstatu, ka nopietnas zarnu slimības iespējamas tikai vēlākos dzīves gados.
Arvien biežāk palīdzību meklē arī cilvēki ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem. Pūšanās, diskomforts un citas sūdzības traucē ikdienai, taču izmeklējumos ne vienmēr atrod redzamas izmaiņas, kas tās izskaidrotu. «Vienpadsmit gadu laikā, ko nostrādāju iepriekšējā darbavietā, redzēju, ka pacientu ar funkcionāliem traucējumiem kļūst arvien vairāk. Cilvēks ir izmeklēts, bet sūdzības paliek. Ar to jārēķinās ne tikai gastroenterologiem, bet arī citiem speciālistiem – trauksme, stress un miega traucējumi būtiski ietekmē gremošanas sistēmu,» stāsta daktere Vilkoite. Tāpēc konsultācijā svarīgi ieraudzīt arī pacienta ikdienu: kā viņš guļ, kādu saspringumu piedzīvo un kā jūtas kopumā. Funkcionāli traucējumi nenozīmē izdomātas sajūtas. Arī pēc izmeklējumiem pacientam var būt nepieciešama palīdzība un saprotams turpmākās aprūpes plāns.
Šī pieredze bijusi viens no pamudinājumiem izveidot Vēdera klīniku – vietu, kur konsultācija vai gatavošanās izmeklējumam neradītu papildu saspringumu. «Man bija iespēja redzēt, kā strādā kolēģi ārzemēs, kā viņi organizē pacientu plūsmu un darbu. Tāpēc ļoti skaidri zināju, kādu rezultātu vēlos savā klīnikā. Gribēju radīt mierīgu vidi, kur cilvēks var ērti justies gan konsultācijā, gan izmeklējumā.» Taču skaistas telpas pašas par sevi neārstē, uzsver ārste. Izšķiroša ir speciālistu profesionalitāte, sadarbība un attieksme pret pacientu. «Vēdera klīnikā nav nejaušu cilvēku. Manam redzējumam atsaucās gan ārsti, gan medicīnas māsas, ārstu palīgi un medicīnas asistenti, kurus vēlējos redzēt savā komandā. Esmu priecīga, ka viņi piekrita strādāt plecu pie pleca. Vēdera klīnikas komandā ir spēks,» pārliecināta ir daktere.
Varam balstīties pētījumos. un tas dod lielāku drošību par to, kā varam pacientam palīdzēt.
Ārsts tuvāk pacientam
Pirms 25 gadiem priekšstats par ārstu visbiežāk veidojās no atsauksmēm un paša pieredzes konsultācijā. Tagad pirmā iepazīšanās var notikt telefonā – izlasot ierakstu Instagram vai noskatoties video.
Ilona Vilkoite savu blogu sāka veidot aptuveni pirms pieciem gadiem. «Mans mērķis bija atvieglot pacientiem sagatavošanos vizītei, lai viņi atnāk sagatavojušies un saprot, ko gaidīt. Atsaucību ieguvu ātri, un arī man pašai šis process bija ļoti interesants. Ar bloga starpniecību esmu iepazinusies ar daudziem cilvēkiem, kurus citādi, visticamāk, nebūtu satikusi,» stāsta Ilona Vilkoite. Saziņai internetā ir turpinājums arī kabinetā. Daktere Vilkoite šo pārmaiņu raksturo kā horizontālāku komunikāciju: ārsta profesionālā atbildība saglabājas, taču sarunā ir mazāka distance. «Pacienti nāk pie manis un saka, ka ir redzējuši manus ierakstus Instagram. Tas palīdz veidot uzticēšanos jau pirms vizītes. Komunikācija kļuvusi ērtāka. Esam ar pacientu vienā līmenī, un viņam ir vieglāk iesaistīties sarunā,» skaidro ārste.
Jau gadiem Ilonas sestdienas rubrikā sekotāji var iesūtīt jautājumus. Tie palīdz saprast, kur nepieciešams plašāks skaidrojums: profesionālim pašsaprotamais pacientam ne vienmēr ir skaidrs. Tēmas rodas arī konsultācijās un jaunākajos pētījumos, kuru atziņas ārste izstāsta saprotami.
Līdzās profesionālajam saturam Ilona nedaudz parāda arī savu ikdienu un ģimenes dzīvi. «Man šķiet svarīgi, lai pacienti redz un saprot, ka ārsts nav tikai ārsts. Arī viņš ir cilvēks ar savu ikdienu,» atklāj ārste. Iespēja uzturēt saikni ārpus kabineta ir viena no lielākajām pārmaiņām ārsta un pacienta attiecībās: ierakstu var pārlasīt un labāk apdomāt savu jautājumu.
Tehnoloģijas paplašina iespējas palīdzēt, bet saprotams skaidrojums palīdz cilvēkam tās pieņemt. Un brīdī, kad pacients apsēžas iepretim ārstei, saruna jau var turpināties no reiz lasīta ieraksta: «Dakter, jūs stāstījāt par šo, un es gribēju pajautāt…»
Kontakti
Tālr.: 63500777
K. Valdemāra 118, Rīga
Ārstniecības iestādes kods: 001000432
