10 plusi, iepērkoties tirgū

Kaut arī uzskata, ka šobrīd uzvaras gājiens ir lielveikaliem, kas izskauž mazos tirdziņus, piemēram, Rīgas apkaimēs, ir savs šarms un arī ieguvums no tā, ja iepērcies tirgū! Dari to, kamēr tirgi vēl pastāv!

1. Nogaršojam īstās garšas. Augļi un dārzeņi tirgū ir svaigi un garšīgi, jo augļi var pilnībā nogatavoties uz lauka, nevis nogatavināšanas process tiek stimulēts kamerās, un tie tiek piegādāti uz tuvējo tirgu. Līdz ar to izpaliek simtiem vai pat tūkstošiem kilometru tālais transportēšanas ceļš, kad tie tiek uzglabāti aukstumā. Kad produkti nogatavojas uz lauka, tie uzreiz tiek vesti uz tirgu, nevis nedēļām glabāti noliktavās. Šis ēdiens ir svaigs un tik īsts, kādam tam jābūt.
2. Izbaudām sezonu. Lai gan mūsdienās iespējams teju visus augļus un dārzeņus ēst visu gadu, uztura speciālisti apgalvo, ka visveselīgākie tie ir dabiskajā ražas laikā. Ēdot sezonas produktus, pārtiku, kas novākta vai nozvejota sezonas kulminācijas laikā, varam būt droši, ka ēdam svaigu pārtiku. Turklāt iepirkšanās un ēdiena gatavošana no sezonas produktiem palīdz atjaunot saikni ar reģiona dabas cikliem. Gatavojot sparģeļus pavasarī, kabačus vasarā vai ķirbjus rudenī, atjaunojam saikni ar zemi, laikapstākļiem un gada cikliem.
3. Atbalstām mazās lauku saimniecības. Tagad, kad pārtikas ražošanā dominē lieli lauksaimniecības uzņēmumi, lētāka pārtika tiek ievesta no citām valstīm, mazajām lauku saimniecībām ir grūti konkurēt pārtikas tirgū. Iepērkoties tieši no lauksaimniekiem, viņi var gūt lielāku peļņu, kas dod iespēju izdzīvot mūsdienu globalizētajā ekonomikā. Viņiem nav jāizmanto trešās puses, piemēram, lielākie pārtikas preču ķēdes veikali.
4. Aizsargājam vidi. Vai esat kādreiz aizdomājušies, cik tālu ceļu pārtika ceļo, lai nokļūtu jūsu šķīvī? Pārvadāšana patērē dabas resursus (īpaši fosilo kurināmo), veicina piesārņojumu un rada atkritumus caur papildu iepakojumu. Tradicionālā lauksaimniecība arī izmanto daudz vairāk resursu nekā ilgtspējīga lauksaimniecība un piesārņo ūdeni, zemi un gaisu ar toksiskiem lauksaimniecības blakusproduktiem. Pārtika zemnieku tirgū tiek transportēta mazākos attālumos un parasti tiek audzēta, izmantojot metodes, kurai nav tik postoša ietekme uz zemi.
5. Paēdinām sevi tīrāk. Liela daļa pārtikas preču veikalos ir ļoti apstrādāta un audzēta, izmantojot pesticīdus, hormonus, antibiotikas, un ģenētiski modificēta. Daļa no tās arī transportēšanas laikā tiek apstarota, vaskota vai gāzēta. Tas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Franči uzskata, ka lielākā daļa zemnieku tirgū atrodamās pārtikas, pat bez biosertifikātiem, salīdzinoši tomēr ir mazāk apstrādāta un daudzi lauksaimnieki dara visu iespējamo, lai audzētu pēc iespējas tīrākus produktus, izmantojot ilgtspējīgas metodes, vācot produktus tieši pirms nogādāšanas uz tirgu.
6. Atklājam garšu daudzveidību. Tirdziņā var atrast pārsteidzošu produktu klāstu, kas nav pieejams parastajā lielveikalā: sākot no dažādu šķirņu tomātiem un kartupeļiem, beidzot ar ko neparastu, piemēram, nātrēm. Tā ir lieliska iespēja izbaudīt mūsu planētas bioloģisko daudzveidību arī uz sava šķīvja.
7. Veicinām humānu izturēšanos pret dzīvniekiem. Lai gan arī lielveikalos arvien vairāk parādās bioprodukti, zemnieku tirdziņā pieejams vēl plašāks gaļas, sieru un olu klāsts no tiem dzīvniekiem, kas audzēti ievērojot ētiskus principus: ganījušies zaļā zālītē un ēduši dabisku uzturu, kā arī tikuši saudzēti no šaurajiem barotavu būriem un nedabiskajiem dzīves apstākļiem.
8. Zinām, no kurienes nāk ēdiens. Regulārs ceļojums uz tirgu ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar pārtikas produktu izcelsmi. Tikšanās un sarunas ar lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir lieliska iespēja uzzināt vairāk par to, kā un kur tiek ražota pārtika. 
9. Uzzinām gatavošanas padomus. Nez vai pārtikas preču veikalu kasieri vai preču tirgotāji sniegs padomus par to, kā pagatavot iegādātās sastāvdaļas, taču lauksaimnieki tirgū, vismaz Francijā, bieži ir kaislīgi pavāri, kuriem ir daudz padomu par to, kā pagatavot pārtiku, ko viņi paši arī izaudzē un paši pārdod, it sevišķi, ja tas ir kāds neparastāks produkts. To, kā gatavot baltos sparģeļus, es arī uzzināju tirgū. Bet arī Kalnciema tirdziņā, nezinot, kā lai izmantoju kaņepju sēklas, pārdevējs man ieteica dažādus risinājumus.
10. Pasākums, nevis pienākums. Saulainā dienā ir patīkamāk pastaigāties starp svaigu produktu āra stendiem, nevis stumt ratiņus pa pārtikas veikalu ar mākslīgo apgaismojumu un mūziku. Tirgus iepirkšanos padara par prieku, nevis darbu. It sevišķi, ja tirgū ir arī kāda vieta, kur padzert kafiju vai ko gardu apēst. Piemēram, uz krastmalas tirgu svētdienā gāju, lai apēstu svaigi pagatavotas jūras veltes.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.