• Šobrīd

    weather img

    Rīga +16°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Kiberzagļu ogumaize viens dators visai ģimenei

    Kiberdrošība
    Iveta Sazonova
    1. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Protams, ir ērti lietot datoru tad, ja tam nav nevienas paroles, visu kontu piekļuves dati ir automātiski saglabāti un pat bankas kartes cipari pašam nav jāievada. Taču vienlaikus aizvien biežāka kļūst personisko datu noplūde. Ko darīt? Iesaka IT speciālists, ESET Latvija tehnoloģiju konsultants Kārlis Bergmanis.

    1. Rūtera drošība

    Iedomāsimies, ka esi iegādājusies jaunu mājvietu, bet nenomaini vecās slēdzenes. Tas nozīmē, ka ikviens, kam bijušas mājokļa atslēgas, var mierīgi iekļūt iekšā. Tas pats var notikt ar rūteri, ja nenomaini veikala paroli – ikvienam ziņkārim, kas atpazīst populārākos rūteru ražotājus, nav pat nepieciešams uzlauzt tīklu, pietiek tikai ar parastu pieslēgšanos, lai tiktu klāt visiem taviem datiem, bildēm un dokumentiem.

    Savukārt, ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā un kaimiņos pagadās kāds IT students, kas grib paspēlēties un izmēģināt savas spējas, veikala paroli ir viegli uzlauzt – tā pavisam noteikti nav droša pastāvīgai lietošanai. Protams, profesionālis spēs ielauzties jebkurā privātajā interneta tīklā, arī bankā, Valsts prezidenta kontā vai Pentagonā. Jautājums tikai – cik tas būs sarežģīti. Ja parole ir nomainīta un droša, iespējams, ziņkārim vienkārši apniks gaidīt un viņš atmetīs tam ar roku.

    Kā izveidot drošu paroli?

    Veidojot paroli sociālo tīklu vai programmu kontiem, ievēro principu – jo sarežģītāka un grūtāk izrunājama parole, jo tā drošāka. Savukārt mājas bezvadu tīklam, ko parasti pasakām ciemiņiem, paroli var uzlikt vienkāršāku, taču garāku, piemēram: BērziņuĢimenesBezvaduInternets!

    2. Vairāki lietotāju konti

    Ja visa ģimene strādā pie viena datora, tad visi savā starpā dala lielu datu apjomu (katram savi dokumenti un mapītes). Tāpēc ieteicams katram ģimenes loceklim izveidot savu lietotāja kontu. Tas varētu apturēt kādu okšķeri, kurš, ielaužoties tīklā, vēlas sev piešķirt pārvaldnieka tiesības, lai tālāk veiktu dažādas darbības, – ar vairākiem lietotājiem tas nebūs tik viegli un ātri, kaut vai tāpēc, ka katram būs sava parole.

    Vēl palīdzēs tas, ja kādu vairāk par datoriem zinošu mājinieku iecelsiet par administratora tiesību pārvaldnieku, pārējiem piešķirot limitētas tiesības. Tas gan ir kaitinoši, jo katru reizi jāsauc atbildīgais, lai uzinstalētu kādu spēlīti vai izmainītu iestatījumus. Taču tieši ar šiem pašiem sarežģījumiem jātiek galā vīrusam, kas grib ielauzties datorā, – limitēto tiesību kontā tas vienkārši nevar noenkuroties, mainīt iestatījumus un padarīt sevi neizdzēšamu.

    3. Šifrēta mape

    Katram, kas strādā pie datora, visdrīzāk ir arī ļoti svarīgi un pat konfidenciāli faili – darba dokumenti, bakalaura darbs, desmit gadu veidots fotoarhīvs vai kas cits, ko pazaudēt būtu liela bēda. Tādā gadījumā IT speciālists iesaka izveidot šifrētu mapi, kurā iekļūt var tikai ar paroli.

    Pat ja kāds svešais datorā tiks iekšā, tad šajā vienā mapē bez atsevišķas paroles nekas no ložņāšanas nesanāks.  

    4. Paroļu pārvaldnieks

    Vidēji katram interneta lietotājam ir 100 dažādu kontu – šķiet neticami, bet tāda ir aptuvenā statistika. Tāpēc Kārlis Bergmanis aicina izmantot paroļu pārvaldnieku – tā ir atsevišķa programma datorā, kuru vari izmantot arī pārlūkā. Tur visas paroles vari gan ģenerēt, gan glabāt drošībā. Piemēram, ja esi iegājusi vietnē, kurā nepieciešams ievadīt kādu no parolēm, spied uz pirms tam izveidotās pogas, kas apzīmē paroļu seifu, izvēlies īsto paroli, un tā tiks ievadīta. Lai citi cilvēki netiktu klāt paroļu arhīvam, arī to var aizslēgt ar paroli.

    5. Nav bezjēdzīgas informācijas

    «Daudzi uzskata, ka bērna skolas lietās nav nekā slēpjama, vai, piemēram, strādājot kādā atbildīgā amatā, mēs ar laiku pierodam pie nozīmīgas informācijas aprites un to vairs neuzskatām par ko īpašu. Taču vienmēr jāpatur prātā kiberuzbrukumu veids, ko dēvē par sociālo inženieriju,» iesaka Bergmanis.

    Ar to nodarbojas krāpnieki, kas uzdodas par organizāciju darbiniekiem, zvana uz privātajiem telefoniem un cenšas izzagt datus. Jo vairāk privātās informācijas viņi zina, jo vieglāk radīt ilūziju par kiberzagļa kompetenci un pārliecināt savu upuri. Tāpēc vienmēr jāpiedomā, ko rakstām sociālajos tīklos – katra detaļa tādiem cilvēkiem var būt svarīga.

    6. Stresa apstāklis

    «Krāpnieki mēģinās radīt steigu un stresu. Piemēram, ka ir palikuši septiņi pēdējie telefoni, kurus var laimēt, pēdējās trīs minūtes, lai reģistrētos izlozei, pēdējā stunda, lai pārskaitītu naudu it kā VID, ja ne – sūdzēs tiesā. Ja domājam loģiski, neviena valsts iestāde neradīs mūsos tik lielu stresu. Ja saņemam šādu zvanu vai e-pastu un ir šaubas, vienkārši pasakām paldies un zvanām uz pieminētās iestādes oficiālo numuru,» iesaka IT speciālists.

    7. Informācijas dublēšana

    Atceries, ka ne vienmēr drošības risinājumi pilnībā pasargās visus tavus failus. Svarīgās bilžu kolekcijas, videoierakstus vai dokumentus dublē, piemēram, ārējā cietajā diskā, USB zibatmiņā vai mākonī. Ja tās ir ierīces, tad glabā tās ne pie kā nepieslēgtas, citā vietā un savieno ar datoru tikai tad, kad vēlies vai nu papildināt, vai apskatīt failus. Ātrais risinājums ir arī kādu svarīgu dokumentu nosūtīt sev e-pastā.

    8. Neklikšķini, kur nevajag

    Internets jau tā par mums zina daudz, un, jo vairāk klikšķināsi uz viltus ziņu lapām un pildīsi testus «kāds picas veids esi», jo vairāk informācijas internets ievāks. Tas palielina risku, ka reiz uzklikšķināsi uz kādas krāpnieciskas saites, kurā ievadot datus vari zaudēt prāvas naudas summas.

    «Jo biežāk klikšķināsi uz viltus ziņām par to, ka Vecpiebalgā manīts NLO, jo biežāk parādīsies reklāmas, ar tekstu: »Investē šodien, saņem miljonu rīt!"

    Daļēji no tā var izvairīties, izmantojot privāto pārlūku jeb incognito mode, bet eksperts stāsta, ka arī tas negarantē simtprocentīgu drošību: «Mēs tik un tā pieslēdzamies internetam no konkrētas vietas, mums ir kaut kāds interneta pakalpojumu sniedzējs, kāds kabelis, kas ievilkts mājā un caur kuru iet internets, un mūsu unikālā IP adrese kaut kur tāpat parādīsies.»

    9. Par problēmām jārunā

    «Ja pēc attālinātā darba atgriežamies ofisā un netīšām noķeram kādu vīrusu, nedrīkst baidīties par to ziņot IT atbalstam. Ir bijuši gadījumi, kad kolēģi klusē, jo kauns no citiem darbiniekiem: vēl domās, ka nez kur klikšķināju un tāpēc datoru arī uzlauza. Taču par problēmām jārunā, lai citi nepieļautu tādu pašu kļūdu. Turklāt IT dienestam tas ir dažu minūšu, varbūt pāris stundu darbs, bet, ja situācija ir ielaista, sekas var būt bēdīgas,» skaidro Bergmanis. Tāpat arī ar aizdomīgu e-pastu saņemšanu – vienmēr drošāk nosūtīt pārbaudei, nekā pašam eksperimentēt uz savas ādas.

    10. Pievērs uzmanību atjauninājumiem

    Internetā klīst joks, ka dators vienmēr sagaida kādu svarīgu sapulci un tieši tad veic programmas atjauninājumus. Tāpēc nevajag gaidīt – atjauninājumi jāinstalē pēc iespējas ātrāk pēc to parādīšanās, lai tie nepārsteigtu pēdējā brīdī. «Atjauninājumi neiznāk tāpat vien. Dienā tiek konstatēti apmēram 350 tūkstoši jaunu unikālo vīrusu paveidu. Tieši tāpēc katru dienu antivīrusu datubāze atjaunojas,» skaidro IT speciālists. Ja nevēlies katru atjauninājumu instalēt atsevišķi, vari kalendārā atzīmēt vienu dienu nedēļā, kad iziesi cauri visām programmām un atjaunināsi datoru.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+