Rīga +10°C 
Ar naudu ir līdzīgi kā ar daudzām citām lietām, ko bērns mācās darīt pats: jo vairāk ir bijusi iespēja izmēģināt drošā vidē, jo vieglāk būs brīdī, kad blakus vairs nebūs mammas vai tēta, kam pārjautāt, kā rīkoties tālāk.
Sāciet ar vienu piena paku
Patstāvīgi iepirkties bērns neiemācās vienā dienā. Taču arī nav jāgaida pirmā reize, kad viņš viens pats dosies uz veikalu, lai sāktu to mācīties. To var darīt gandrīz katrā kopīgā iepirkšanās reizē.
Sākumā var palūgt bērnam atrast pienu. Nākamajā reizē izvēlēties starp diviem piena veidiem un paskaidrot savu izvēli.
Vēl pēc kāda laika uzticēt atrast pienu un maizi, iekļaujoties, piemēram, trīs vai piecos eiro. Tā pamazām bērns no vienkārša uzdevuma nonāk līdz situācijai, kurā jau pats pieņem vairākus lēmumus.
Kā saprast, ka bērns ir gatavs pirmajam patstāvīgajam pirkumam? Vienas pareizās atbildes nav, taču bērnam būtu jāspēj saprast, kas jāiegādājas, orientēties piešķirtajā budžetā, salīdzināt preces, atšķirt vajag no gribu un zināt, kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, ja pietrūkst naudas vai vēlamā prece nav pieejama.
«Ar naudu ir jāmācās rīkoties praktiski. Mēs taču negaidām, ka bērns iemācīsies braukt ar velosipēdu, tikai skatoties, kā to dara citi. Ar finanšu prasmēm ir tāpat. Tāpēc vecākiem nav jābaidās uzticēt bērnam mazus lēmumus un reizēm arī ļaut kļūdīties. Svarīgāk ir pēc tam kopā pārrunāt, kāpēc viņš izvēlējās tieši šo preci, vai izdevās iekļauties budžetā un ko nākamreiz varētu darīt citādi.
Mērķis nav panākt, lai bērns vienmēr izvēlas tā, kā izvēlētos mēs.
Mērķis ir iemācīt viņam pašam domāt par savu izvēli un tās sekām,» saka SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Daži vienkārši treniņi pirms pirmā patstāvīgā gājiena uz veikalu
Iemāci saprast uzdevumu! Pirms bērns dodas uz veikalu, viņam jāsaprot ne tikai tas, ko nozīmē nopirkt pienu, bet arī ko darīt, nonākot veikalā. Pirms iepirkšanās pārrunājiet, kas tieši jānopērk, cik daudz naudas drīkst iztērēt, vai drīkst izvēlēties citu produktu, ja vajadzīgais nav pieejams, ko darīt, ja prece maksā vairāk, nekā paredzēts, un vai visa līdzi paņemtā nauda obligāti jāiztērē.
Māci bērnam izpratni par budžetu! Viens no vienkāršākajiem finanšu pratības vingrinājumiem ir iedot bērnam konkrētu budžetu. Piemēram: «Tev ir 10 eiro. Izvēlies trīs produktus, kas mums nepieciešami, un mēģini iekļauties šajā summā.»
Šādā uzdevumā bērns vienlaikus trenē matemātikas, salīdzināšanas un prioritāšu noteikšanas prasmes. Ja bērns izvēlas pārāk dārgu preci, nevajag uzreiz teikt: «To mēs nepirksim.»
Labāk pajautāt, ko varētu izvēlēties tā vietā vai kam varētu nepietikt naudas, ja tomēr šo preci nopirksim.
Šādi bērns pats sāk saprast, ka budžets nozīmē arī izvēlēties un reizēm no kaut kā atteikties.
Māci salīdzināt, ne tikai ieraudzīt gala cenu!
Ir viegli pamanīt, ka viens produkts maksā 1 eiro, bet otrs 2 eiro. Sarežģītāk ir saprast, ko īsti par šo naudu saņemam. Tāpēc, iepērkoties kopā, var uzspēlēt detektīvu spēli: atrodi divas līdzīgas preces un aicini bērnu noskaidrot, kurš iepakojums ir lielāks, kurš lētāks, cik katrs produkts maksā kilogramā vai litrā un vai prece ar zemāku cenu patiešām ir izdevīgāka. Pārtikas veikals ir laba vieta šādu prasmju trenēšanai, jo bērns vienlaikus redz gan cenu, gan produktu, gan tā daudzumu.
Uzņēmuma dati liecina – 71 % Latvijas vecāku uzskata, ka bērniem paredzēta lojalitātes karte varētu mudināt viņus vairāk pievērst uzmanību produktu cenai un veicināt finanšu pratību.
Ar atlaidi nenozīmē man vajag!
Akcijas bērnam var šķist īpaši vilinošas, tāpēc ir vērts pajautāt: «Vai tu šo preci pirktu arī tad, ja tai nebūtu atlaides?» Tas nenozīmē, ka bērnam jāmāca izvairīties no akcijām. Gluži pretēji, akcija var būt laba iespēja ietaupīt, ja prece tiešām ir vajadzīga.
Piemēram, ja ģimenei vajag pienu un tam ir akcijas cena, nepieciešamo var iegādāties lētāk. Taču nopirkt trīs šokolādes tāfelītes tikai tāpēc, ka tām ir atlaide, nav tas pats, kas ietaupīt. Tā bērns pamazām iemācās, ka ietaupīt nenozīmē nopirkt kaut ko tikai tāpēc, ka tas šobrīd maksā mazāk.
Trenē atšķirību starp gribu un vajag!
Šo prasmi vislabāk mācīt nevis ar aizliegumiem, bet sarunājoties. Piemēram, ja bērns vēlas našķi, pajautā: «Vai tas ir kaut kas, kas tev nepieciešams, vai kaut kas, ko tu vienkārši gribi?» Abas atbildes ir normālas.
Mērķis nav bērnu pārliecināt, ka vēlēties kaut ko sev par prieku ir slikti, bet gan iemācīt saprast atšķirību starp vēlmēm un vajadzībām.
Var ieviest pavisam vienkāršu noteikumu: vispirms nopērkam nepieciešamo, bet pēc tam, ja budžets atļauj, arī kaut ko sev par prieku. Tas īpaši labi darbojas pirmajos bērna patstāvīgajos pirkumos.
Māci bērnam, ko darīt, ja kaut kas nenotiek pēc plāna! Pat ja bērns ir labi sagatavots, veikalā var gadīties situācijas, kuras viņš iepriekš nav piedzīvojis. Pirms pirmā patstāvīgā pirkuma ir vērts pārrunāt arī dažus ko darīt, ja… scenārijus. Ko darīt, ja nevari atrast vajadzīgo produktu? Kā rīkoties, ja pie kases saproti, ka naudas nepietiek? Ko darīt, ja maksājums ar karti neizdodas? Kam jautāt padomu, ja nezini, kur atrodas vajadzīgā prece? Bērnam nav jāzina no galvas risinājums katrai iespējamai situācijai. Svarīgāk ir zināt, ka šādā brīdī drīkst lūgt palīdzību un pie kā vērsties.
Pirmais patstāvīgais pirkums ir arī drošības un pārliecības treniņš.
Bērnam ir svarīgi ne tikai zināt, kā izvēlēties preci un norēķināties, bet arī neapjukt, ja viss nenotiek tieši tā, kā bija plānots.
Pirms bērns patstāvīgi dodas uz veikalu, sarīko ģenerālmēģinājumu! Kad šķiet, ka bērns ir gatavs doties iepirkties patstāvīgi, sarīkojiet ģenerālmēģinājumu: ejiet uz veikalu kopā, bet šoreiz ļaujiet bērnam visu paveikt pašam. Lai viņš paņem iepirkumu sarakstu, atrod vajadzīgos produktus, salīdzina cenas, pārbauda, vai iekļaujas budžetā, dodas uz kasi un pats norēķinās. Pēc tam kopā pārrunājiet, kas bija viegli, kas sagādāja grūtības un ko nākamajā reizē varētu darīt citādi.
Ja bērns spēj izstāstīt, kāpēc viņš pieņēma konkrētos lēmumus, tas ir daudz vērtīgāks signāls par gatavību doties iepirkties nekā tikai prasme samaksāt pie kases.
