Santa.lv
  • Bērns pēc pulksteņa pagriešanas kļuvis kašķīgāks? Psiholoģes padomi vecākiem

  • SAGLABĀ RAKSTU
    23.10.2026
  • Santa.lv
    Santa.lv
    Redakcija
    Foto: Shutterstock
    Rudenī, pagriežot pulksteni par stundu atpakaļ, teorētiski iegūstam papildu laiku miegam, tomēr pārmaiņas ierastajā dienas ritmā bērni var izjust atšķirīgi. Vieniem pielāgošanās notiek nemanāmi, savukārt citi var kļūt miegaināki, aizkaitināmāki vai emocionālāki. Padomos, kā bērnam palīdzēt pielāgoties pulksteņa pagriešanai, dalās klīniskā psiholoģe un Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne.

    Katrs bērns uz laika maiņu reaģē citādi

    Kā skaidro Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne, pulksteņa pagriešana bērnus ietekmē līdzīgi kā citas pārmaiņas ikdienas ritmā – ir nepieciešams laiks, lai tām pielāgotos. Tas var atspoguļoties gan fiziskajā pašsajūtā, gan emocionālajās reakcijās. Vienlaikus svarīgi nošķirt rudens un pavasara laika maiņu. Rudenī pulksteni pagriežam stundu atpakaļ, tādējādi iegūstot iespēju gulēt ilgāk, savukārt pavasarī miega laiks tiek saīsināts par stundu. Kā norāda eksperte, pavasara laika maiņai pētījumos pievērsta lielāka uzmanība, jo šajā laikā cilvēkiem jāpierod pie agrākas celšanās un īsāka miega.

    Tas, cik izteikti bērns izjutīs rudens laika maiņu, ir ļoti individuāli.

    Nozīme ir gan bērna temperamentam un emocionalitātei, gan spējai pielāgoties pārmaiņām. Jūtīgāki bērni var vairāk izjust izmaiņas miegainībā, gulētiešanas laikā vai citās ikdienas sajūtās, savukārt citi pulksteņa pagriešanu var nepamanīt gandrīz nemaz. Tāpēc nav nepieciešams jau laikus pieņemt, ka laika maiņa bērnam noteikti radīs grūtības.

    Vecums ietekmē to, kā bērns uztver laika maiņu

    Pavisam mazi bērni, kuri vēl neapmeklē bērnudārzu vai skolu un dzīvo pēc sava dabiskā ritma, pulksteņa pagriešanu var gandrīz neizjust. Viņu iekšējais miega ritms nemainās, tāpēc bērns var turpināt mosties ierastajā laikā. Skolas vecuma bērniem pielāgošanās var būt citāda, jo viņu ikdiena ir ciešāk saistīta ar noteiktu dienas režīmu un konkrētiem laikiem. Savukārt pusaudžiem miega ritms dabiski mēdz būt pabīdīts uz vēlāku laiku, tāpēc iespēja no rīta gulēt ilgāk viņiem var pat nākt par labu.

    Krišjāne atgādina, ka bērni uz pārmaiņām reaģē atšķirīgi, tāpēc svarīgāk par pieņēmumiem ir vērot bērna pašsajūtu un vajadzības.

    Uzmanības centrā

    Miegainība un aizkaitinājums var liecināt par grūtībām pielāgoties

    Viena no pazīmēm, kas var liecināt par grūtībām pielāgoties jaunajam ritmam, ir miegainība. Tāpat bērns var kļūt aizkaitināmāks, biežāk strīdēties vai asāk reaģēt uz dažādām situācijām. Vecākiem situācijās var rasties jautājums, kāpēc bērna uzvedība pēkšņi mainījusies, tomēr, kā norāda Aija Krišjāne, nevajadzētu uzreiz izdarīt secinājumus, ka bērns slikti uzvedas vai neievēro vecāku norādījumus. Iespējams, viņam vienkārši ir grūtāk pierast pie pārmaiņām ikdienas ritmā un nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtu ierasto pašsajūtu. Vienam bērnam tas var izdoties ātri, bet citam pielāgošanās var prasīt aptuveni nedēļu. Šādā brīdī svarīgi nevis uzreiz pastiprināt disciplīnu vai sodīt bērnu par viņa uzvedību, bet gan mēģināt saprast tās iemeslus. Ja bērns ir noguris un viņam ir grūtāk tikt galā ar savām emocijām, vispirms nepieciešams atbalsts un izpratne.

    Kā bērnam palīdzēt pielāgoties pulksteņa pagriešanai?

    Rudenī pulksteni pagriež par stundu atpakaļ, teorētiski dažas dienas pirms laika maiņas bērnam vajadzētu ļaut no rīta celties nedaudz vēlāk, lai atvieglotu pielāgošanos jaunajam ritmam. Tomēr praksē tas ne vienmēr ir iespējams, jo bērnam noteiktā laikā jādodas uz skolu vai bērnudārzu. Tāpēc galvenā uzmanība jāpievērš vakara režīmam. Svarīgi sekot līdzi, lai bērns laikus dotos gulēt un saņemtu savam vecumam nepieciešamo miega daudzumu.

    Ja vakara režīms ir stabils un bērns pietiekami izgulējies, pielāgošanās jaunajam ritmam, visticamāk, būs vieglāka.

    Pavasara laika maiņas gadījumā pakāpeniska gulētiešanas un celšanās laika pielāgošana var būt noderīgāka, jo tad no rīta jāceļas agrāk, taču rudenī būtiskākais ir neizjaukt ierastos vakara paradumus.

    Vecāku miers palīdz arī bērnam

    Bērna reakciju uz laika maiņu var ietekmēt arī tas, kā par to runā ģimenē. Ja pieaugušie atkārtoti pauž neapmierinātību, uzsver, cik grūti būs pielāgoties, vai laika maiņu raksturo kā ļoti nepatīkamu notikumu, bērns var sākt uztvert to kā iemeslu satraukumam. Savukārt mierīga attieksme un vienkāršs skaidrojums, ka ikdienas ritms nedaudz mainīsies un būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos, palīdz bērnam pārmaiņas uztvert dabiskāk.

    Kā norāda Aija Krišjāne, bērni daudz ko nolasa no pieaugušo reakcijām un sarunām, ko dzird mājās. Tāpēc vecākiem, kuri paši par pulksteņa pagriešanu satraucas, ieteicams mēģināt uz situāciju raudzīties racionāli un koncentrēties uz to, ko iespējams ietekmēt.

    Pulksteņa pagriešanu konkrētajā brīdī mainīt nevaram, taču varam parūpēties par pietiekamu miegu, saglabāt mierīgu vakara režīmu un pavērot, kā bērns jūtas pēc laika maiņas. Eksperte aicina vecākus arī atcerēties iepriekšējo pieredzi un izvērtēt, vai laika maiņa kādreiz radījusi būtiskas grūtības. Ja nekas īpaši nepatīkams nav noticis, iespējams, šoreiz nav nepieciešams pārmaiņām pievērst pārlieku lielu uzmanību. Savukārt, ja bērnam iepriekš bijis grūtāk iejusties jaunajā ritmā, vecāki var pārdomāt, kas viņam šogad varētu palīdzēt.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti