Žurnāls People raksta, ka vēl pirms liktenīgā nāvessoda izpildes vakara Paika nāvi bija raksturojusi kā atbrīvošanu no ieslodzījuma, ko viņa sauca par elli. «Es nebaidos nomirt. Mani uztrauc tikai pats [nāvessoda izpildes] process,» viņa rakstīja 29. septembrī publiskotajā vēstulē.
Intervijā The New York Times sieviete patāstījusi, ka cietumā īpaši smagi pārdzīvoja izolāciju un cilvēciskas saskarsmes trūkumu. Tieši šī iemesla dēļ pirms neveiksmīgās nāvējošās injekcijas Paikai soda izpildes brīdis šķita labāks par dzīvi cietumā, kur tagad sieviete ir atgriezusies.
Kā nāvessoda izpilde cieta fiasko
Šā gada 30. septembrī Paikas nāves soda izpilde izvērtās citādāk nekā gaidīts. Sievietei ievadīja divas pentobarbitāla devas, taču viņa nenomira, bet gan turpināja elpot, ciešot lielas sāpes. Nāvessoda izpildi pārtrauca, un sievieti nogādāja slimnīcā. Tur viņu bezsamaņā pieslēdza mākslīgās elpināšanas aparātam, bet viņas rokas pēc vairāki injekciju saņemšanas bija smagi savainotas. Viena adata, ar kuru viņai dūra, pat bija saliekusies.
Viņas advokāti sacīja, ka, pamostoties, viņai bija «kognitīvā apjukuma» pazīmes un, šķiet, viņa neatcerējās nekādas atmiņas par nāvessoda mēģinājumu , taču viņa «ļoti labi apzinājās», ka valsts mēģināja viņu sodīt ar nāvi. Tas, ka Krista nākusi pie samaņas, bijis teju brīnums. Pirmdien mediķi teikuši, ka tuvākajās stundās paikas mocības beigsies. Pirmie vārdi, ko Paika pateikusi, pamostoties, bija: «Kur es esmu? Kas tu esi?»
10. oktobrī uz nāvi notiesātās advokāti paziņoja, ka Paika izrakstīta no slimnīcas un atgriezusies ieslodzījuma vietā, kur turpina saņemt medicīnisko aprūpi. Savukārt People 22. oktobrī vēstīja, ka viņa jau spēj runāt pilnos teikumos un var atkal staigāt.
Viņa arī kādam nosūtījusi ziņu: «Esmu cietumā. Es tevi tik ļoti mīlu!»
Tomēr vēl nav skaidrs, vai piedzīvotais atstājis paliekošu ietekmi uz sievietes domāšanu un psihisko veselību.
Paikai nāvessodu piesprieda 1996. gadā par 19 gadus vecās Kolīnas Slemeres slepkavību. Nozieguma laikā, 1995. gada janvārī, sievietei bija 18 gadu. Kopā ar savu puisi viņa meiteni aizvilināja uz mežainu apvidu Noksvilā, kur upuri spīdzināja un nogalināja.
Kāds būs sievietes tālākais liktenis?
Tagad viens no būtiskākajiem jautājumiem par Paikas turpmāko likteni ir viņas veselības stāvoklis. CBC uzrunātie tiesību eksperti norāda: vērtējot nāvessoda atkārtotu izpildi, svarīgi būtu tas, vai viņa spēj saprast, par ko tiek sodīta. Pēc neveiksmīgās procedūras advokāti ziņojuši, ka sievietei ir grūtības koncentrēties, radušies atmiņas traucējumi.
Lai novērtētu iespējamās sekas uz sievietes veselības stāvokli, varētu būt vajadzīgi vairāki mēneši.
Vēl viens iespējamais aizstāvības arguments ir ASV konstitūcijā nostiprinātais aizliegums par vienu nodarījumu sodīt divreiz. CBC intervētā Aiovas Universitātes tiesību profesore Emīlija Hjūza skaidro: aizstāvji varētu norādīt, ka Paika jau tikusi pakļauta nāvējošo injekciju procedūrai un sodu piedzīvojusi. Savukārt štats varētu iebilst, ka piespriestais sods ir nāve, un tas nav izpildīts.
Aizstāvība varētu atsaukties arī uz cietsirdīga un neparasta soda aizliegumu – vai atkārtota procedūra neradītu būtisku smagu sāpju risku. Tomēr izdzīvošana pati par sevi nenozīmē, ka vēl vienu nāvessoda izpildes mēģinājumu varētu aizliegt. Arī kādam jaunietim, kurš 1946. gadā izdzīvoja elektriskā krēsla bojājuma dēļ, ASV Augstākā tiesa vēlāk atļāva nāvessodu izpildīt atkārtoti, vēsta CBC.
Pēc Paikas neveiksmīgās nāvessoda izpildes Tenesī gubernators Bils Lī apturējis 2026. gadā paredzētās nāvessodu izpildes un lika veikt neatkarīgu pārbaudi, kas nogāja greizi. Savukārt tiesa uzdevusi saglabāt notikušā pierādījumus. Paikas advokāti turpina lūgt nāvespriedumu aizstāt ar mūža ieslodzījumu bez iespējas tikt nosacīti atbrīvotai.

































































































































































