Rīga +12°C 
Zāļu mijiedarbība ne vienmēr izpaužas uzreiz un acīmredzami. Dažkārt cilvēks izjūt neparastu miegainību, reiboni, nelabumu vai sirdsklauves, savukārt citos gadījumos medikaments vienkārši nedarbojas tik efektīvi, kā paredzēts.
«Jāsaprot, ka zāles organismā nedarbojas izolēti. To iedarbību var mainīt citas vielas, ko ikdienā uzņemam – sākot ar alkoholu un tabaku un beidzot ar bezrecepšu preparātiem, ārstniecības augiem vai uztura bagātinātājiem. Tāpēc ārstam un farmaceitam ir svarīgi saņemt informāciju ne tikai par recepšu zālēm, bet arī par citiem pacienta lietotajiem preparātiem un ieradumiem,» skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Alkohols var mazināt ārstēšanas efektivitāti un veicināt blaknes
Alkohola un medikamentu mijiedarbība ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem, par ko vērts atcerēties. Alkohols ietekmē centrālo nervu sistēmu, aknu darbību un organisma spēju pārstrādāt dažādas vielas, un, uzņemot to kopā ar zālēm, iespējams radīt nopietnus riskus kā veselībai, tā pašsajūtai. Atkarībā no lietotā medikamenta veida alkohols var pastiprināt zāļu nomierinošo iedarbību, palielināt asiņošanas vai aknu bojājuma risku, kā arī padarīt ārstēšanu mazāk efektīvu.
Īpaši bīstama alkohola lietošana var būt kopā ar miega zālēm, nomierinošiem līdzekļiem, trauksmi mazinošiem medikamentiem, pretiekaisuma līdzekļiem, noteiktiem pretsāpju līdzekļiem, kā arī zālēm, kas izraisa miegainību.
Šādas kombinācijas var radīt izteiktu reiboni, koordinācijas traucējumus, apjukumu, samaņas zudumu un smagākos gadījumos arī apgrūtināt elpošanu, bet, lietojot lielākas devas, ir iespējams arī letāls iznākums.
«Var šķist, ka viena glāze alkohola neko būtiski nemainīs, tomēr drošu alkohola daudzumu noteikt nav iespējams. Risks ir atkarīgs no zāļu veida un devas, pacienta vecuma, veselības stāvokļa un citiem vienlaikus lietotajiem preparātiem. Tādēļ drošākais risinājums ir zāļu lietošanas laikā nelietot alkoholiskus dzērienus vispār,» norāda farmaceite.
Piesardzība nepieciešama, arī lietojot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus.
Alkohols kopā ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu, var palielināt kuņģa gļotādas bojājuma un asiņošanas risku.
Savukārt pārmērīga alkohola lietošana kopā ar paracetamolu var radīt papildu slodzi aknām.
Uzmanības centrā
Smēķēšana var mainīt zāļu koncentrāciju organismā
Tabakas dūmos esošās vielas var aktivizēt noteiktus aknu enzīmus, kuru uzdevums ir noārdīt medikamentus. Rezultātā dažas zāles smēķētāja organismā var tikt pārstrādātas ātrāk un to koncentrācija asinīs var būt zemāka. Tas nozīmē, ka medikaments var neiedarboties pietiekami efektīvi.
Būtiskas pārmaiņas var rasties arī tad, kad cilvēks samazina smēķēšanas biežumu vai to atmet pavisam.
Aknu enzīmu aktivitātei pakāpeniski mazinoties, atsevišķu zāļu koncentrācija organismā var pieaugt, lai gan cilvēks turpina lietot līdzšinējo medikamentu devu. Tas īpaši jāņem vērā, lietojot noteiktus psihiatrijā izmantotus medikamentus, kā arī atsevišķus preparātus elpceļu slimību ārstēšanai.
«Smēķēšanas atmešana viennozīmīgi ir ļoti svarīgs ieguldījums veselībā, taču cilvēkiem, kuri regulāri lieto recepšu zāles, par šo soli vajadzētu informēt ārstu vai farmaceitu.
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams pastiprināti novērot pašsajūtu, veikt analīzes vai pielāgot zāļu devu,» skaidro Fleišmane.
Antidepresanti mijiedarbojas ar citiem ikdienā lietotajiem preparātiem
Antidepresantu lietošanas laikā īpaša piesardzība jāievēro, lietojot citus medikamentus, tostarp šķietami ierastos bezrecepšu līdzekļus. Atsevišķi antidepresanti kombinācijā ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem vai asinsreci mazinošām zālēm var palielināt asiņošanas risku.
Savukārt vairāku serotonīna līmeni ietekmējošu preparātu vienlaicīga lietošana retos gadījumos var izraisīt serotonīna sindromu – nopietnu reakciju, kuras pazīmes var būt uzbudinājums, apjukums, pastiprināta svīšana, paātrināta sirdsdarbība, trīce, muskuļu raustīšanās, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai muskuļu stīvums.
Šāds risks var rasties, piemēram, kombinējot noteiktus antidepresantus ar citiem antidepresantiem, atsevišķiem migrēnas, sāpju vai klepus ārstēšanai paredzētiem līdzekļiem, kā arī asinszāli saturošiem preparātiem.
«Cilvēki uztura bagātinātājus un augu valsts preparātus bieži vien neuzskata par zālēm, tāpēc nepasaka ārstam, ka tos lieto. Taču arī dabiskas izcelsmes vielām ir farmakoloģiska iedarbība.
Piemēram, asinszāle var mijiedarboties ne tikai ar antidepresantiem, bet arī ar kontracepcijas līdzekļiem, asinsreci ietekmējošām zālēm un citiem medikamentiem,» skaidro farmaceite.
Jāuzmanās, vienlaikus lietojot vairākus pretsāpju un saaukstēšanās līdzekļus
Biežs zāļu lietošanas risks ir vienas un tās pašas aktīvās vielas uzņemšana ar vairākiem preparātiem. Piemēram, paracetamols var būt gan atsevišķa pretsāpju un temperatūru pazeminoša līdzekļa, gan kombinēta saaukstēšanās preparāta sastāvā. Lietojot abus vienlaikus, iespējams pārsniegt maksimālo dienas devu.
Līdzīga piesardzība nepieciešama, kombinējot vairākus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku vai naproksēnu. Vairāku šīs grupas medikamentu vienlaicīga lietošana parasti neuzlabo pretsāpju efektu, bet var palielināt kuņģa un zarnu trakta asiņošanas, nieru darbības traucējumu un citu blakusparādību risku.
«Pirms vairāku bezrecepšu preparātu lietošanas noteikti jāpārbauda to aktīvās vielas, nevis tikai produktu nosaukumi.
Īpaši uzmanīgiem jābūt ar kombinētajiem līdzekļiem pret saaukstēšanos, klepu vai sāpēm, jo tajos jau var būt iekļauta viela, ko cilvēks lieto arī atsevišķi.
Ja neesi pārliecināts, vai divus preparātus drīkst lietot kopā, konsultējies ar farmaceitu,» atgādina Aīna Fleišmane.
Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuri lieto asinsreci mazinošas zāles, medikamentus asinsspiediena pazemināšanai, urīndzenošus līdzekļus vai kuriem ir kuņģa čūla, nieru, aknu vai sirds darbības traucējumi.
Arī uztura bagātinātāji un ārstniecības augi var radīt mijiedarbību
Uztura bagātinātāju un dažādu ārstniecisku tēju lietošana ir gana izplatīta, taču to kombinēšana ar medikamentiem ne vienmēr ir nekaitīga.
Zāļu mijiedarbība iespējama arī ar vitamīniem un minerālvielām.
Piemēram, kalcijs, magnijs un dzelzs var traucēt atsevišķu antibiotiku, vairogdziedzera medikamentu un citu zāļu uzsūkšanos, tādēļ konkrētām zālēm var būt nepieciešams ievērot noteiktu laika intervālu starp medikamenta un minerālvielu lietošanu.
«Uz iepakojuma norādītais vārds dabīgs nenozīmē, ka produktu vienmēr drīkst droši kombinēt ar jebkurām zālēm. Jo vairāk medikamentu un uztura bagātinātāju cilvēks lieto, jo būtiskāk ir to kopumu pārrunāt ar farmaceitu vai ārstu,» uzsver farmaceite.
Greipfrūts, kafija un citi pārtikas produkti
Atsevišķu medikamentu iedarbību var mainīt arī pārtika un dzērieni. Viens no zināmākajiem piemēriem ir greipfrūts un greipfrūtu sula.
Greipfrūta sastāvā atrodamās vielas var kavēt noteiktu zāļu noārdīšanos organismā, kā rezultātā medikamenta koncentrācija asinīs var kļūt pārāk augsta un palielināt blakusparādību risku.
Mijiedarbība iespējama, piemēram, ar atsevišķām holesterīna līmeni pazeminošām, asinsspiediena, sirds ritma un citām zālēm.
Svarīgi ņemt vērā, ka dažkārt nepietiek vienkārši lietot zāles un greipfrūtu sulu ar dažu stundu intervālu, jo greipfrūta ietekme var saglabāties ilgāk. Ja zāļu instrukcijā norādīts izvairīties no greipfrūta, šis ieteikums jāievēro visu ārstēšanas laiku.
Arī pārmērīga kofeīna uzņemšana var pastiprināt nemieru, bezmiegu, trīci vai sirdsklauves, ko izraisa atsevišķi medikamenti. Tādēļ, sākot lietot jaunas zāles, ir vērts novērot pašsajūtu un nepieciešamības gadījumā samazināt kafijas, enerģijas dzērienu un citu kofeīnu saturošu produktu patēriņu.
Kā samazināt nevēlamu mijiedarbību risku?
Lai zāļu lietošana būtu pēc iespējas drošāka, ieteicams izveidot visu lietoto preparātu sarakstu. Tajā jāiekļauj recepšu un bezrecepšu zāles, vitamīni, minerālvielas, ārstniecības augu preparāti un citi uztura bagātinātāji. Sarakstu vēlams regulāri aktualizēt un parādīt ārstam vai farmaceitam, īpaši tad, ja tiek nozīmētas jaunas zāles.
Svarīgi arī izlasīt konkrēto zāļu lietošanas instrukciju, ievērot norādīto devu un nepārtraukt ārsta nozīmētu terapiju patvaļīgi. Ja pēc jauna medikamenta lietošanas vai vairāku preparātu kombinācijas parādās neierasti simptomi, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
«Konsultācija ir īpaši vērtīga cilvēkiem, kuri regulāri lieto vairākus medikamentus. Aptiekā varam palīdzēt pārbaudīt preparātu sastāvu, pamanīt iespējamu aktīvo vielu dublēšanos un izskaidrot, kā zāles pareizi lietot attiecībā pret ēdienreizēm vai citiem preparātiem. Jo pilnīgāk pacients ārstam vai farmaceitam pastāsta par saviem ikdienas paradumiem un visu, ko lieto, jo drošāk iespējams plānot ārstēšanu.
Nav jābaidās pieminēt arī alkohola lietošanu, smēķēšanu vai uztura bagātinātājus.
Šī informācija nav paredzēta nosodīšanai, bet gan tam, lai izvairītos no nevēlamām mijiedarbībām un palīdzētu zālēm pildīt savu uzdevumu,» norāda Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
