Kvalitatīva atpūta ir ļoti svarīga sirds un asinsvadu sistēmai no pusaudža līdz pat seniora vecumam, taču mūsdienu dzīvesveids un neveselīgi ieradumi aizvien biežāk traucē organismam pilnvērtīgi atjaunoties.
«Miegā cilvēka organisms atjaunojas, sirdsdarbības frekvence jeb ātrums sasniedz diennakts zemāko punktu, ļaujot sirdij pilnvērtīgi atpūsties. Sirds muskulis tiek pabarots ar skābekli un samazinās arteriālais asinsspiediens,» skaidro kardiologs Skride un norāda, ka tad, ja cilvēks guļ neregulāri vai mazāk par 7–8 stundām, organisms nepaspēj atpūsties.
Tā rezultātā aktivizējas stresa hormoni – adrenalīns un kortizols, un tas paaugstina asinsspiedienu, kā arī veicina trauksmi un hronisku stresu.
Kā vienu no bīstamākajiem miega traucējumiem kardiologs izceļ miega apnoju. Tas ir elpošanas traucējums, kura laikā augšējo elpceļu nosprostošanās dēļ guļošam cilvēkam uz brīdi – līdz pat 30 sekundēm, vienai minūtei – apstājas elpošana, izraisot skābekļa badu organismā.
Skride min arī biežākās miega apnojas pazīmes: tā ir skaļa un neregulāra krākšana (ko visbiežāk pamana dzīvesbiedrs), elpošanas pauzes miegā un pēkšņa pamošanās ar smakšanas sajūtu, izteikts nogurums un miegainība dienas laikā, paaugstināts asinsspiediens, aritmijas un rīta galvassāpes. Lai uzlabotu miega kvalitāti, Skride iesaka pārskatīt ikdienas ieradumus un ieviest pareizu miega higiēnu. Par galveno mūsdienu traucēkli viņš sauc viedierīces.
«Lielākais miega ienaidnieks ir mobilie telefoni un planšetes. Diemžēl esam pieraduši ar tiem doties gultā un pirmais, ko izdarām pamostoties – ieskatāmies ekrānā. Lai nodrošinātu veselīgu miegu, mobilās ierīces būtu jānoliek malā vismaz pusstundu pirms gulētiešanas,» piebilst kardiologs.








































































































































































