Rīga +11°C 
Jaunās kultūrvietas vadītājs ir Arnis Novickis, kurš bija ļoti rosīgs, uzņemot atklāšanas svētku ciemiņus. Viņu vidū bija gana daudz sabiedrībā zināmu ļaužu: režisora Dž. Dž. Džilindžera sieva aktrise Linda Kalniņa, mūziķi Horens Stalbe, Jānis Bukums un Nauris Brikmanis, aktrises Katrīna Pasternaka un Anete Krasovska ar ģimeni un daudzi citi.
«Pauze ir mūzikas, drāmas un teātra mājvieta. Tā ir vieta, kur māksla elpo līdzās cilvēkam un katra izrāde, koncerts vai performance kļūst par sarunu starp skatuvi un zāli. Šeit satiekas aktieri no visas Latvijas, lai radītu ko jaunu un neaizmirstamu tiem, kas mīl teātri un dzīvi visās tās izpausmēs,» teikts kultūras telpas mājaslapā.
Pauzes atklāšanas burziņš
Aktrise Rēzija Kalniņa un viņas bijušais vīrs Ainārs Rubiķis OratoriO savulaik radīja kā kopēju sapni, un ilgu laiku šķita, ka šim stāstam vēl tikai sāksies īstais uzrāviens. Taču, kā paši atzīst, dzīvē ne vienmēr viss notiek pēc iecerētā scenārija. Aptuveni pirms gada kļuva zināms, ka abu attiecībās radusies plaisa un viņu laulībai pienākušas beigas, kā arī noslēdzies viņu kopējās dzīves stāsta OratoriO laiks, kur sākuši darboties citi saimnieki.
Rubiķis žurnālam Privātā Dzīve atklāja, ka šobrīd vairs nav iesaistīts notiekošajā. Viņš neslēpa rūgtumu par šo faktu, jo projektā ieguldīts ne tikai darbs, bet arī daudz personīgu emociju. «Ir skumji, taču tāda ir dzīve. Laiks skatīties uz priekšu,» atzina diriģents.
Bija gan skaisti, gan grūti brīži
Arī Rēzija Kalniņa žurnālam Privātā Dzīve pauda – kultūras un drāmas telpas Sporta ielā laiks ir noslēdzies un attiecīgajās telpās jau ir sācies citu cilvēku stāsts. «Ir, protams, savādi paiet garām vietai, kurā esi atstājis tik daudz no sevis, un ieraudzīt uz sienas citu vārdu. Bet varbūt vārdā Pauze ir arī kaut kas ļoti precīzs. Teātrī mēs zinām – pauze nav beigas. Dažreiz tieši pauzē notiek pats svarīgākais,» sprieda aktrise.
«Jā, 2020. gadā es to saucu par savu sapņu pili, un šodien negribu no šiem vārdiem atteikties tikai tāpēc, ka vienas durvis ir aizvērušās. Sapnis piepildījās,» tā Rēzija. Viņa uzsver – šie seši gadi nav bijuši tikai viegli un skaisti, taču galvenais esot sasniegts, jo šī vieta patiešām dzīvoja. «Tapa izrādes, skanēja mūzika, cilvēki smējās, raudāja, strīdējās, satikās un reizēm pēc izrādes vēl ilgi negribēja iet prom,» atminējās viņa.
Jautāta, kas būs tālāk ar pašas projektiem, Rēzija nesteidzās dot solījumus. «Vēl nezinu. Pirmo reizi dzīvē man nav bail pateikt: es vēl nezinu.» Arī iecerētie projekti neesot gluži pazuduši. «Idejas nav atceltas. Dažām, iespējams, būs cita adrese. Kādām būs jāgaida, dažas varbūt pārvērtīsies pavisam citā formā.» Rēzija uzsver, ka turpina strādāt – režisēt, spēlēt, mācīt un domāt. «Un kaut kur starp visu to noteikti dzims arī nākamais. Varbūt šobrīd tiešām ir pauze. Bet teātrī pēc pauzes vienmēr seko nākamā darbība,» teica Rēzija.
