Rīga +11°C 
«Par ko?! Par to, ka, es atvainojos, esi …ūdus vārījis? Viņi nezināja, ka riskē netikt ievēlētiem? Zināja. Un šo naudu ieskaitiet Bērnu slimnīcai, kurai tā lieti noderētu. Nevis šiem cilvēkiem vēl pabalsts… Nu tā ir bezkaunība! Kaut vai gadījums ar fake pilsonību – tev vēl pienākas pabalsts trīs mēnešalgu apmērā?! Kā viņiem nav kauna? Bet, redziet, tā nauda jau nesmird. Un mēs viņiem maksāsim…» pikts ir Gundars Āboliņš, ka pabalstos izmaksās teju vai miljons eiro.
Vērtējot pēdējā laika skaļākos lēmumus, aktieris norāda, ka politiķiem beidzot ir jānoliek malā personīgās ambīcijas un jāsāk domāt par valsts interesēm, nevis par to, kā saglābt dažus vecos vēžus no bijušās koalīcijas. Kā spilgtu piemēru politiķu darba metodēm aktieris min 14. Saeimas lēmumu par pilsonības piešķiršanu un pēcāk – atņemšanu – Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai, kas izvērtās par skaļu skandālu. Āboliņš to dēvē par klasisku taktiku.
«Kad ir sanāksme, tad svarīgākos jautājumus parasti atstāj uz beigām, kad visi ir noguruši un negrib vairs iedziļināties… Tikko sāk steidzināt un kaut ko ātri dara, manī tas rada aizdomas. Steidzināšana vienmēr ir aizdomīga. Steidzamības kārtā… Kāpēc? Kas tāds noticis? Visvairāk šajā procesā man ir žēl profesora Kalviņa, kurš, man šķiet, ir ticis maldināts,» spriež Gundars.
Aktieris spriež, ka reizēm pilsonības piešķiršana notiekot pēc principa «ka tikai nav krievs». Kā piemēru viņš min brazīliešu blogeri Felipi, kurš dzīvo Latvijā un saņēmis Latvijas pilsonību. «Nu tas ir absurds! Bet par ko saņēma?!» retoriski jautā Āboliņš.
Aktieris uzskata, ka jaunievēlētajai Saeimai ir jāstrādā pilnīgi citādi, taču vienlaikus izteica bažas, ka vecajiem žukiem negribēsies izlaist varu no rokām.
