Kā otrā mamma
Itāļu imigrantu pēctecei Lenorai Krišonei bija tikai divi gadi, kad no ģimenes pazuda viņas māte Anita. Vēlāk abas dažas reizes satikās, tomēr īstu mātes un meitas attiecību viņām nebija. Lenora uzauga ar neatbildētiem jautājumiem un ģimenē klīstošiem nostāstiem par skaistu, nevaldāmu sievieti, kura dejojusi Ņujorkas naktsklubos un pametusi savus bērnus. Lenora uzauga katoļu internātskolā, un, iespējams, tieši tāpēc ticība, pienākums un ģimenes saturēšana kopā viņai kļuva tik svarīga. Vēlāk viņa apprecējās ar sešus gadus vecāko armijas leitnantu Filipu Lesliju Tomelinu.
«Abiem nebija ģimenes, tāpēc viņi atrada viens otru un izveidoja šo milzīgo cilti, gandrīz neko nezinot par to, kā audzināt bērnus,» vēlāk sacīja Sūzana, kas piedzima 1946. gada 4. oktobrī Ņujorkā, kad Lenorai bija divdesmit trīs gadi.
Pēc Sūzanas pasaulē nāca vēl četras meitas un četri dēli, aktrise vēlāk bez izskaistināšanas sacīja, ka māte «būtībā visu laiku bija stāvoklī».
Kad Sūzanai bija četri gadi, ģimene pārcēlās uz nelielu māju Ņūdžersijā, tēvs ik dienu brauca strādāt uz pilsētu, tikmēr Lenora palika mājās ar arvien pieaugošo bērnu pulku. Starp vecāko un jaunāko bērnu bija divdesmit gadu starpība, tādēļ Sūzana izauga ne tikai kā meita un māsa. Viņa mazgāja jaunākos, lika viņus gulēt un uzņēmās pienākumus, kuri parasti ir pieaugušo pārziņā. Brāļi un māsas vēlāk atcerējās viņu gandrīz kā otru māti. Savukārt pati Sūzana atzina, ka ieradumu rūpēties par visiem paņēmusi līdzi arī pieaugušo attiecībās. «Tas mani piezemēja tā, kā citādi droši vien nebūtu noticis. Es iemācījos – vai arī biju spiesta – praktiski darboties.» Sūzana sevi atceras kā ļoti noslēgtu meiteni, kura ar lellēm spēlējusies vēl astotajā klasē.
Katoliskā audzināšana
Māte bija dievbijīga katoliete un savus bērnus audzināja baznīcas tradīcijās, kurās lūgšanas, pakļaušanās noteikumiem un autoritāšu cienīšana bija obligāts nosacījums. Bērnībā Sūzana mācījās katoļu meiteņu skolā, ticību uztvēra nopietni un ļoti vēlējās būt laba. Viņu arī valdzināja baznīcā notiekošais – latīņu valodas nesaprotamie vārdi, vīraka dūmi, sveces un rituāli – sajūta, ka aiz redzamās pasaules atrodas vēl kāda.







































































































































































