Rīga +9°C 
Latvijas Sabiedriskajā medijā tapusi dokumentālā filma Matīss Kaža. Neiespējamais pašportrets. Tas ir ironisks un neparasts režisora, scenārista un filmas Straume producenta Matīsa Kažas pašportrets. Filmas idejas autore ir kino kritiķe un redaktore Daira Āboliņa
Filma seko Matīsam Kažam laikā, kad viņa profesionālā dzīve aizvedusi no vienas valsts un kontinenta uz citu. Kopā ar filmas Straume režisoru Gintu Zilbalodi viņš gandrīz gadu pavadīja starptautisku apbalvojumu ceremoniju, pasākumu un tikšanos virpulī, piedzīvojot arī filmas ceļu līdz prestižajai Oskara ceremonijai. Tajā pašā laikā viņš debitēja kā teātra režisors trīs Rīgas teātros un veidoja Lielā Kristapa un Spēlmaņu nakts ceremonijas.
Kamera seko Kažam, kurš nepārtraukti rada, ceļo un iesaistās jaunos projektos, vienlaikus saglabājot ironisku skatījumu gan uz sevi, gan apkārtējo pasauli.
«Godīgi sakot, es ilgu laiku ļoti nožēloju, ka piekritu šim projektam, jo
man taisīt pašportretu bija ārkārtīgi nepatīkams izaicinājums.
Man kā režisoram patīk atrasties otrā kameras pusē, bet būt filmas varonim šķita ārkārtīgi kaitinoši. Tad nu es kārpījos ārā no situācijas, cik labi vien spēju un centos apgriezt kājām gaisā televīzijas formātam raksturīgas standartsituācijas,» saka filmas galvenais varonis un veidotājs.
Savukārt idejas Autore Āboliņa teic: «Filmas iecere bija īstenot kino pasaulē ikonisku tēzi – katrs režisors visas savas filmas uzņem par sevi! Tad lai notiek tieši tā: režisora pašportrets top pēc viņa paša diktētiem spēles noteikumiem, dokumentālajam kino piešķirot mazliet atšķirīgu stilistisko ievirzi.
Ambicioza iecere, taču filmas galvenais varonis bija un joprojām ir ambiciozs un ārkārtīgi apdāvināts cilvēks.
Es netieši biju sekojusi Matīsa Kažas pieaugšanai, pazīstot viņa vecākus – kino režisori Unu Celmu un publicistu Juri Kažu. Biju vairākkārt satikusi Matīsu dažādos neordināros projektos. Viņa pozitīvā dzīves uztvere, grandiozās darba spējas, mākslinieciskā gaume un drosme, ļāva ticēt, ka neiespējamais ir iespējams. Vienmēr savās kino pētnieces gaitās man bija licies, kāpēc gan slavenie un dižie režisori netika uzfilmēti tad, kad viņiem vēl viss bija priekšā, kad viņi bija jauni un pārgalvīgi.»
Tāpēc šī filma nav klasisks dokumentāls stāsts par panākumiem. Tā ir filma par cilvēku, kuru grūti notvert vienā lomā vai raksturojumā. Pašportretu veido arī cilvēki, kas Kažu pazīst un ar viņu strādā, tostarp kinooperators Aleksandrs Grebņevs, kurš filmējis gandrīz visus Kažas režisētos darbus. Viņu sadarbību caurvij melnais humors, savstarpēja ironija un neparasta tuvība, kas ļauj uz filmas galveno varoni paskatīties arī no malas. «Filmēt ar Matīsu vienmēr ir trakulīgs piedzīvojums, savukārt nofilmēt pašu Matīsu ir tikpat kā neiespējami. Matīsam ir kaut kādi nezināmi sensori un rīki, kas ļauj viņam režisēt visu, kas viņam ir apkārt, arī kameru, kas pavērsta pret viņu pašu,» atzīst Aleksandrs Grebņevs.
