Zarnu vēža skrīnings – efektīvs kā vēl nekad

Skrīnings
Gundega Gauja
Gundega Gauja
7. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā, taču lielākoties tas tiek atklāts novēloti. Tā nebūtu, ja vairāk cilvēku atsauktos aicinājumam uz zarnu vēža skrīningu, kas šobrīd paveicams tik vienkārši kā vēl nekad.

Konsultē:

  • ANDRIS GARDOVSKIS, RSU asociētais profesors, ķirurgs proktologs, Veselības centra 4 Proktoloģijas dienesta vadītājs;
  • BAIBA PUTNIŅA, ķirurģe proktoloģe Veselības centru apvienībā.

Kad kautrīgums dārgi izmaksā

Resnās un taisnās zarnas vēzis ir slimība, kas norit klusi un nemanāmi. Par laimi, šo slimību ļoti agrīni var diagnosticēt, pateicoties valsts apmaksātam skrīningam. Tiek izmantota metode, kas ļoti ātri un vienkārši palīdz atklāt pazīmes, kuras var būt signāls vēzim un vēl arī dažām citām nelāgām kuņģa un zarnu trakta slimībām. Ar imūnķīmisko metodi veic neredzamo asiņu noteikšanas testu fēcēs.

Skrīninga mērķa grupā ir visi iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Dalībai šajā skrīninga programmā netiek izsūtīta individuāla uzaicinājuma vēstule, testa komplektu ar visu nepieciešamo pacients reizi gadā saņem no sava ģimenes ārsta.

Kaut arī runa ir par ļoti nopietnu slimību un iespēju to laikus atklāt un novērst, ļoti maza iedzīvotāju daļa atsaucas šim ģimenes ārsta uzaicinājumam un tiešām veic testu. Tā notiek, iespējams, tāpēc, ka šis ir sensitīvs temats, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ārsti pamanījuši, ka gados jaunāki pacienti (vecumā līdz 35 gadiem) par šo tēmu runā pilnīgi brīvi, nekautrējas jautāt par proktoloģiskām slimībām un mēdz pat paši lūgt skrīninga testu un kolonoskopijas izmeklējumu, taču vecāki pacienti nereti jūtas neērti, kautrējas par šīm lietām runāt, un daudzi, pat ja ir kādas sūdzības, par tām nestāsta ne ģimenes ārstam, ne kādam citam speciālistam. Novērots, ka 50 gadi ir slieksnis, kad strauji pieaug iespējamība saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem. Deviņi no desmit resnās un taisnās zarnas vēža slimniekiem ir vecumā pēc 50 gadiem. «Kas ir svarīgi – zarnu vēzis nesāp! Cilvēks nejūt, ka kaut kas nav kārtībā, un satraucas tikai tad, kad jau sāk sāpēt vēders, strauji krītas svars vai – otrādi – vēders kļūst liels, jo tajā uzkrājas šķidrums, ir asiņaina vai gļotaina vēdera izeja. Taču tad ārstēšanai bieži vien ir jau par vēlu. Tāpēc ir tik ļoti daudz novēlotu gadījumu, taču šo situāciju var mainīt,» uzsver ķirurģe proktoloģe Baiba Putniņa.

Tik vienkārši kā nekad

Labā ziņa ir tā, ka zarnu vēža skrīninga tests pēdējā laikā ir krietni uzlabots, un tagad tā veikšana ir ļoti vienkārša. Agrāk lietošanā bija tests, kas bija visai piņķerīga padarīšana triju dienu garumā, jo bija nepieciešami trīs atsevišķi piegājieni un fēču paraugi no trijām secīgām vēdera izejām. Pirms testa veikšanas bija jāievēro noteikta diēta, izslēdzot no uztura daudz produktu. Tagad ir izstrādāts jauns skrīninga tests, visu var izdarīt ar vienu piegājienu. Testa komplektā ir iekļauts viss vajadzīgais – izskaidrojošs darbību apraksts, salvetes, trauciņš utt., lai cilvēkam nebūtu neērtību un nebūtu jādomā par higiēnu – kā tieši to paveikt? Vairs nav nekādu pirmstesta diētas ierobežojumu – ēd, ko gribi. Turklāt testa rezultāts ir daudz precīzāks nekā iepriekš.

Kā tas notiek

  1. Ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu un testu. Kad sasniegts skrīninga programmā noteiktais vecums, aizejot uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, tev piedāvās veikt šo zarnu vēža skrīninga testu. Un šī iespēja noteikti ir jāizmanto: arī tad, ja tev nav nekādu sūdzību un varbūt šķiet – kam to vajag! Ņem ārsta izsniegto paciņu un dodies mājās. Ja ģimenes ārsts steigā ir aizmirsis izteikt šo piedāvājumu, apvaicājies pati.
  2. Veic testu. Tas ir pavisam vienkārši – viens gājiens uz tualeti, un darīts. 
  3. Nes nodot analīzi. To var nodot Centrālajā laboratorijā (tās filiāļu adreses atradīsi sarakstā, kas pievienots testam). Analīzi var arī nodot ģimenes ārsta praksē, bet ātrākam un drošākam rezultātam speciālisti iesaka labāk nogādāt to laboratorijā.
  4. Gaidi atbildi. Tā pienāks gan tavam ģimenes ārstam, gan uz tavu norādīto e-pasta adresi (ja ar internetu esi uz jūs, drīksti norādīt arī kāda sava tuvinieka e-pastu).

Ja tests ir pozitīvs

Pozitīvs rezultāts nebūt vēl nenozīmē vēzi. «Slēpto asiņu skrīninga tests nav kā grūtniecības tests, kas skaidri parāda – ir sieviete stāvoklī vai nav. Šajā gadījumā tā nenotiek. Tas ir tests, kas var norādīt, likt aizdomāties, ka šis cilvēks būtu pamatīgāk jāizmeklē. Tas var nebūt ļaundabīgs audzējs, var būt arī polipi, iekaisumi, čūlainais kolīts, Krona slimība u. c. Turklāt var arī gadīties, ka cilvēks vienkārši testu nav veicis pareizi,» skaidro profesors Andris Gardovskis.

  • Kolonoskopija. Tātad tālāk ģimenes ārsts nosūta cilvēku uz padziļinātu izmeklējumu – kolonoskopiju. Tā kā vēl nav skaidrības par diagnozi, pacients tiek norīkots pa zaļo koridoru, kas nozīmē – ilgi nebūs jāgaida, viss notiks mēneša laikā. Par šo izmeklējumu jāmaksā tikai pacienta līdzmaksājums par manipulāciju un anestēziju – kopā 14 eiro. Andris Gardovskis stāsta: ´Kolonoskopija vajadzīga, lai izslēgtu aizdomas par taisnās un resnās zarnas vēzi. Tā ir zarnu caurskate ar speciālu aparātu, diezgan sarežģīts izmeklējums, kuru parasti veic narkozē. Kolonoskopiju varētu salīdzināt ar kobru, tikai šoreiz speciāla caurulīte, kurai galā ir gaismas avots un kamera, tiek ievadīta caur taisno zarnu un iziet cauri visam zarnu traktam. Tādējādi speciālists to var apskatīt un arī paņemt paraugu biopsijai. Protams, veikt šo izmeklējumu nav tik vienkārši kā, piemēram, parādīt ārstam mēli. Skrīnings mums palīdz mērķtiecīgi atlasīt tos pacientus, kuriem būtu paātrinātā kārtībā jāveic šis padziļinātais tievās un resnās zarnas izmeklējums.ª Pēc šī izmeklējuma jau var precīzi apstiprināt ļaundabīgo šūnu, veidojumu esamību, ja tādi ir, un noteikt audzēja veidu. Ķirurģe proktoloģe Baiba Putniņa piebilst: «Ja atbildē ir rakstīts, ka atrasts un noņemts polips, ļoti svarīgi sagaidīt arī histoloģisko atbildi, jo tajā būs teikts, kāda tipa polips ir bijis. Tālāk jākonsultējas ar proktologu, lai uzzinātu, kad kolonoskopija būtu jāatkārto.»
  • Datortomogrāfija vēdera dobumam un plaušām. To veic, lai izslēgtu vai pierādītu, vai audzējs ir vai nav izplatījies tālāk organismā – vai arī citviet nav vēža metastāžu jeb perēkļu. Ja tā ir taisnā zarna, tad vēl papildus datortomogrāfijai veic magnētisko rezonansi mazajam iegurnim, lai precizētu audzēja izmēru, izplatību, citu orgānu iesaisti.
  • Onkoloģiskais konsilijs pieņem lēmumu par tālāko ārstēšanu. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, nosakot, vai būs vajadzīga ķirurģiskā ārstēšana, ķīmijterapija vai ķīmijas un staru terapija.

Gājiens uz tualeti, kas var paildzināt dzīvi

Skaidrs, ka šis viss ir ļoti nopietni, un tieši skrīnings, kas izpaužas kā viens gājiens uz tualeti, var mainīt tik daudz – tā agrīni var diagnosticēt ļaundabīgu audzēju un visai veiksmīgi to ārstēt. Ja audzēju atklāj novēloti, labākais, uz ko vēl var cerēt, ir pieci gadi dzīves. Ja viss ir pārāk ielaists – vēl mazāk. Profesors Andris Gardovskis uzsver: «Jo agrāk audzēju uzķer, jo agrāk to var sākt ārstēt un cilvēks var atgriezties normālā dzīvē. Ja audzēju atklāj vēlu, tad ārstēt būs grūti vai pat neiespējami. Gribu uzsvērt – mūsdienās vēzis nav neārstējama diagnoze! Taču nereti cilvēki baidās uzzināt patiesību, velk laiku, grib turpināt dzīvot neziņā, izturas kā strausi, bāžot galvu smiltīs. Ikvienam būtu jāsaprot – par savu veselību aktīvi jārūpējas, jāiesaistās valsts piedāvātajos skrīningos un jāpalīdz pašam sev!»

Baiba Putniņa norāda, ka tieši sievietēm vajadzētu būt jo īpaši uzmanīgām un noteikti jāizmanto iespēja veikt skrīningu: «Daudzām pēc grūtniecības vai citu iemeslu dēļ ir hemoroīdi, kas var asiņot. Mūsdienās pasīvā dzīvesveida dēļ cilvēkiem arī bieži ir aizcietējumi. Un tad asinis uz tualetes papīra jau sāk šķist kas ierasts, tāpat arī sāpes, diskomforts, mazliet traucējoša sajūta, bet tas viss tiek skaidrots ar hemoroīdiem. Un sieviete mierina sevi ar domu: ai, tas jau nav nekas sevišķs, man tā mēdz gadīties. Bet šīs pašas pazīmes var liecināt arī par taisnās zarnas vai citas lokalizācijas zarnu vēzi. Īpaši jau tad, ja ir vairāk nekā 50 gadu. Ārsti gan arvien vairāk runā par to, ka šajā programmā būtu jāiekļauj cilvēki jau no 40 vai 45 gadu vecuma, jo novērojumi liecina: šīs problēmas sāk piemeklēt arvien agrāk. Tāpēc iesaku arī cilvēkiem, kuriem vēl nav 50, runāt par šo testu ar savu ģimenes ārstu vai nekautrēties doties vizītē pie proktologa. Zinu, ka arī ginekologi arvien biežāk iesaka pacientēm vaicāt par šī testa iespējām saviem ģimenes ārstiem vai doties pie proktologa. Un galvenais – nevajag baidīties!»

Zarnu vēža pazīmes

  • Vēdera izejas izmaiņas
  • Asins piejaukums vai gļotas fēcēs
  • Pasliktināta vispārējā pašsajūta
  • Neizskaidrojams svara zudums
  • Krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēderā

Riska faktori

  • Vecums pēc 50 gadiem
  • Neveselīgs uzturs
  • Mazkustīgs dzīvesveids
  • Liekais svars
  • Smēķēšana
  • Ģenētiskā pārmantotība (ja kāds asinsradinieks slimojis ar zarnu vēzi)
  • Alkohola lietošana

Saņemies skrīnigam! Latvijā katru gadu ar zarnu vēzi saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, un ap 70% gadījumu tas tiek atklāts novēloti.

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+