Rīga +12°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ilze Sokolova, ausu, kakla un deguna ārste LOR klīnikā:
– Nereti pie manis atnāk pacienti, kuru galvenā sūdzība ir slikta elpa. Viņi stāsta, ka bijuši pie zobārsta, bet mutē viss ir kārtībā. Tad jautāju, vai nav kuņģa problēmu, par ēšanas ieradumiem, smēķēšanu un alkohola lietošanu, arī par lietotajiem medikamentiem. Piemēram, mute var smakot, ja lieto ciklosporīnu grupas antibiotikas, kalcija kanālu blokatorus un zāles, kas mazina siekalu veidošanos, piemēram, antidepresantus.
Jo mazāk mutē siekalu, jo vairāk var savairoties nepatīkamo aromātu producējošas baktērijas.
Ja ir slikta elpa, jāpārbauda vispārējais mutes un deguna dobumu stāvoklis, ko novērtējam gan vizuāli, gan ar instrumentālām izmeklēšanas metodēm, veicot deguna un aizdegunes endoskopiju.
Mute var smakot pie vīrusu slimībām un rīkles gļotādas iekaisuma jeb faringīta. Pie vainas var būt akūta angīna, kad kaklā savairojušās patogēnas baktērijas un ir aplikums uz mandelēm.
Tāpat sliktas elpas iemesls mēdz būt deguna blakusdobumu iekaisums – sinusīts,
ko var ārstēt ar dažādiem lokāliem degunā lietojamiem līdzekļiem, deguna skalošanu, pretiekaisuma līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā arī ar antibiotikām. Ja nepatīkama smaka no mutes ir bērnam, nedrīkst piemirst, ka degunā var būt kāds svešķermenis.
Protams, nedrīkst aizmirst arī par onkoloģiskām slimībām – mutes dobuma, deguna un rīkles audzējiem –, kas visdrīzāk būs redzamas kā izčūlojumi vai izvirzījumi rīkles sienā. Neskaidrību gadījumā nosūtām pacientu uz datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Biežs sliktas elpas iemesls ir arī tonsilīts jeb tā sauktie mandeļu korķi.
Tas nozīmē, ka mandeļu kabatiņās jeb kriptās krājas baktērijas, pārtikas atliekas, gļotas – viss, kas atrodas mutes dobumā. Ja šis saturs nogulsnējas, var veidoties mandeļu korķi. Visbiežāk tie nerada citus simptomus kā tikai smaku no mutes, bet lielāki korķi mēdz arī izraisīt diskomforta sajūtu kaklā. Bieži pacienti jau zina, ka viņiem ir korķi mandelēs, jo, skatoties kaklā, uz mandeļu virsmas ir pamanījuši baltus punktiņus.
Dažkārt sanāk strīdēties ar pacientiem, kuri uzskata, ka tā ir bakteriāla angīna, kas jāārstē ar antibiotikām.
Korķu veidošanās iemesls var būt slikta mutes higiēna un pārslimota angīna. Ja pacientam ir mandeļu korķi, vienmēr jautāju vai nav atvilnis, jo kuņģa sula var nonākt mandeļu kriptās, saglabāties aktīvā formā vairākas dienas, šķelt mutē esošās vielas un izveidot korķus. Tādā gadījumā iesaku apmeklēt gastroenterologu.
Ja šādi korķi veidojas regulāri, cilvēki mēdz kaklu skalot vai bakstīt ar tējkaroti, lai mēģinātu tos dabūt ārā, taču tā nevajadzētu darīt.
Citreiz korķi nav redzami, jo tie laiku pa laikam iztīrās paši, un atklepojot siekalās redzami mazāki vai lielāki dzeltenbalti, smakojoši graudiņi.
Korķu veidošanos var censties mazināt, ja pēc ēšanas izskalo muti ar ūdeni un ievēro rūpīgu mutes higiēnu, taču tas var arī nelīdzēt, it īpaši, ja kriptas ir dziļas. Siekalu veidošanos veicina un līdz ar to patogēno baktēriju savairošanos mazina košļājamās gumijas košļāšana pēc ēšanas.
Mandeles iespējams izskalot ar vakuumsūkni vai speciālām mandeļu adatām, taču, ja korķi veidojas regulāri, skalošana var palīdzēt vien uz pāris dienām. Agrāk, ja korķi ļoti traucēja, vienīgais variants bija izoperēt mandeles – veikt tonsilektomiju.
Mūsdienās ir arī citi risinājumi: mandeļu apstrāde ar lāzeru – kriptolīze.
Tas nozīmē, ka aukslēju mandeles apstrādā ar diodu lāzeru, lai notiek rētošanās process un kriptas slēdzas. Ja nav kriptu, nav kur veidoties korķiem, kas rada sliktu elpu.
