Rīga -2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tēma, par ko nav patīkami runāt, un tomēr – labāk rūgta patiesība nekā saldi meli… Pirms šīs sarunas domās pārcilāju pēdējo sešu septiņu gadu notikumus un nonācu pie skaudra secinājuma – septiņi no maniem radiem ir aizgājuši ar vēzi. Ar dažādiem vēžiem.
– Situācija, atklāti sakot, ir nopietna. Ne tikai pie mums, bet arī pasaulē. Tas attiecas arī uz ginekoloģiskajiem audzējiem.
– Kas notiek?
– Iemeslu daudz. Dzimumceļu infekcijas – cilvēka papilomas vīruss. Daudz seksa partneru dzīves laikā. Liekais svars. Stress. Smēķēšana. Iedzimtība.
Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka saslimstība ar vēzi tuvāko gadu laikā pieaugs aptuveni par 30%.
Agrāk bija teiciens: ne katrs līdz savam vēzim nodzīvo. Tagad, pateicoties labākai dzīves kvalitātei, sievietes mūžs paildzinās, un izredzes saslimt ar vēzi pieaug. Bet ir arī labā ziņa – medicīnas iespējas ārstēt kļūst arvien labākas. Tāpēc satraukumam nav pamata. Ir jābūt zinošām un gudri jārīkojas.
– Ko tas nozīmē?
– Ne pirmo reizi uzsveru – runājot par sieviešu veselību, Latvijā ir viss, lai ginekoloģiskos ļaundabīgos audzējus laikus atklātu un izārstētu. Visbiežāk sievietes sastopas ar krūts audzēju, bet nākamie populārākie ir dzemdes ķermeņa audzējs, olnīcu audzējs un dzemdes kakliņa audzējs.
– Tad jautājums: kā ginekoloģiskos vēžus laikus pamanīt? Kam mums būtu jāpievērš uzmanība?
– Sievietei noteikti jānāk pie ginekologa, jo, veicot ginekoloģisko izmeklēšanu, var redzēt dzimumorgānu izmaiņas. Nākamais solis: ārsts ar speciālu instrumentu paņem onkocitoloģisko uztriepi.
Tātad, pat ja ārsts vēzi neredz ar aci, viņš var atklāt pirmsvēža stāvokli vai pat vēzi šūnu līmenī.
– Kāpēc reizēm sievietes runā, ka uztriepe paņemta nekvalitatīvi un analīžu rezultāts bijis kļūdains?
– Tad man nedaudz jāpastāsta par sievietes anatomiju, jo daudzas neorientējas šajā jautājumā…
Maksts augšējā daļā atrodas dzemdes kakliņš, kas ir dzemdes apakšējā trešdaļa. Dzemdes kakliņam ir maksts virsma, kuru redz ginekologs. Dzemdes kakliņā ir dzemdes kakla kanāls, tā dēvētais cervikālais kanāls. Tas izklāts ar dažādu tipu epitēliju, un vietu, kur tie sastopas, sauc par pārejas zonu, kas atrodas uz dzemdes kakla ārējās virsmas makstī, no kuras tiek ņemta šī uztriepe. Tāda ir arī skrīniga procedūra.
Ginekologi ir apmācīti, kā paņemt uztriepes, bet, protams, pastāv arī cilvēciskais faktors. Ir nosacījumi, kas jāievēro, ņemot onkocitoloģisko analīzi. Piemēram, sieviete pirms tās nodošanas vismaz diennakti nedrīkst lietot makstī ievietojamas zāles, tāpat viņai šajā periodā nevajadzētu mīlēties, onkocitoloģisko analīzi nedrīkst nodot mēnešreižu laikā.
Nepareizi būtu paņemt uztriepi, kad sievietei ir ginekoloģisks iekaisums – vispirms tas jāizārstē, un tad var paņemt analīzi. Onkocitoloģisko materiālu ārsts citologs skata mikroskopā un pēta, vai ir patoloģiski izmainītas šūnas.
Ja tiek konstatētas pirmsvēža izmaiņas – tā dēvētās CIN1 vai CIN2, vai CIN3 –, seko nākamais solis.
Proti, pacienti norīko uz kolposkopijas kabinetu, kur dzemdes kakliņu aplūko ar kolposkopu, – skatoties palielinājumā, jau mērķtiecīgi paņem nevis šūnas, bet audu provi, lai to izmeklētu. Tālākais ārstēšanas un novērošanas plāns atkarīgs no rezultāta.
Parasti ginekologs veic arī ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Ļoti svarīgi būtu apskatīt endometriju – dzemdes iekšējo slāni, jo tā ir nākamā vieta, kur veidojas dzemdes ļaundabīgie audzēji. Jānovērtē, vai endometrijs ir plāns, vai nav kādi izaugumi. Bez ultrasonogrāfijas to nav iespējams pamanīt! Tāpēc mūsdienās tas jau ir rutīnas izmeklējums.
Tālāk ultrasonogrāfijā apskata olnīcas, novērtē to stāvokli. Jāpiebilst, ka olnīcu vēža sākotnējā stadija var nebūt redzama ultrasonogrāfijā. Olnīcas izskatās pilnīgi normālas. Tāpēc tagad ultrasonogrāfijas laikā veic papildu izmeklēšanu ar dopleru, lai redzētu asins plūsmu.
Izmaiņas asinsritē reizēm var liecināt par to, ka ļaunais process ir sācies.
– Tātad šo dopleru vajag standartā?
– Varbūt kādam ginekologam vienkārši nav šādu iespēju, taču jaunākajiem ultrasonogrāfijas aparātiem gandrīz visiem ir arī doplera programma. Pēc tam, ja rodas aizdomas par olnīcu vēzi, sievietei veic asinsanalīzes, nosakot vairākus onkomarķierus. Tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras izstrādā organisms vai audzēja šūnas, un, ja gadījumā ir audzējs, to daudzums palielinās. Vispopulārākais marķieris ir Ca 125.
– Vai drošības pēc to nevajadzētu noteikt jebkurai?
– Ir sievietes, kuras par šīm onkomarķieru analīzēm zina, kaut kur izlasījušas un pašas dodas uz laboratoriju. Tad tas, pirmkārt, ir maksas pakalpojums, otrkārt, var radīt lieku satraukumu. Ja analīžu rezultātos marķieris ir paaugstināts, sievietes sāk uztraukties.
Taču viņām jāsaprot, ka olnīcu audzēja marķieri ir tikai papildu informācija ārstam. Nevajag krist panikā!
Ir arī dažādas citas slimības, kurām esot onkomarķieru rādītāji var būt nedaudz paaugstināti, fizioloģiski Ca 125 palielinās grūtniecības laikā, pirms mēnešreizēm un pēc tām. Ja ir audzējs, rādījumi ir ievērojami lielāki.
– Cik ātri onkomarķieris spēj ziņot par olnīcu audzēju? Sākumstadijā vai krietni vēlāk?
– Ca 125 atbild par vēderplēves kairinājumu, un, ja audzējs jau ir izplatījies, rādījumi būs lielāki. Diemžēl arī normāli rādījumi neizslēdz olnīcu vēža iespējamību.
Olnīcu audzējs izplatās strauji. Piemēram, sieviete nodod analīzes, pēc trim mēnešiem veic kontroles analīzes, un tad jau var būt pavisam cita aina.
Lielākoties olnīcu audzēju mēs atklājam, kad tas jau ir izplatījies. Agrīnās stadijās vēzi izdodas diagnosticēt tikai nejauši. Piemēram, sievietei operē dzemdes miomu, ķirurgs redz, ka blakus ir olnīcas cista, to izgriež, nosūta uz laboratoriju izmeklēt, un tad arī konstatē vēzi sākotnējā stadijā. Praktiski tā ir vienīgā iespēja, kad olnīcu audzēju var atklāt laikus. Turklāt onkomarķieris tobrīd var būt normāls.
Olnīcu audzējs ir visviltīgākais, tā ir mūsu, onkologu, lielā sāpe.
Bet jāteic, ka ārstēšanas iespējas arī ir ļoti mainījušās. Olnīcu audzējus Latvijas Onkoloģijas centrā tagad operē diezgan agresīvi, pēc Eiropas standartiem. Parasti operācijā piedalās ne tikai ginekologs, bet arī ķirurgi un urologi, jo mērķis ir izņemt visus vizuāli redzamos audzēja perēkļus. Piemēram, metastāžu dēļ nākas izoperēt daļu no tievās vai resnās zarnas, reizēm liesu, reizēm daļu no aknas vai aizkuņģa dziedzera.
Tās ir ļoti sarežģītas un apjomīgas operācijas, kas ilgst līdz pat astoņām stundām. Ja nav iespējams izņemt visus perēkļus, piemēram, ja vēzis izaudzis cauri blakusorgāniem, paciente saņem ķīmijterapiju, un operācija tiek atlikta, līdz ķīmija iedarbojas.
– Un perspektīva? Es atvainojos, bet varbūt sieviete nolemj – nav vērts…
– Noteikti ir vērts. Ārstējot olnīcu vēzi, nav runa par to, ka sieviete visos gadījumos pilnībā izveseļosies. Bet mēs varam pagarināt intervālu, kad slimība atgriezīsies, un šie rādītāji ir daudz, daudz labāki nekā pirms desmit gadiem.
Jo ir citas ķīmijterapijas iespējas, ir jauni preparāti, ir plašākas operācijas. Man ir pacientes, kuras ar olnīcu vēzi sadzīvo divdesmit gadu un ilgāk.
Kas attiecas uz pārējām vēža lokalizācijām, tās pilnībā var izārstēt, ja sieviete pie ārsta atnākusi laikus. Tagad es, protams, nerunāju par ielaistiem audzējiem trešajā un ceturtajā stadijā.
– Vairākums ginekologu ir privātprakšu ārsti, kas nozīmē, ka par pilnu ginekoloģisko apskati būs jāatvadās gandrīz no simts eiro.
– Latvijā kopš 2009. gada ir valsts organizētais dzemdes kakla vēža skrīnings: sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem uzaicinājuma vēstuli veikt bezmaksas citoloģisko izmeklējumu. Turklāt viņas šo uzaicinājumu drīkst izmantot trīs gadus!
Tādēļ nevar sacīt – gads paskrēja un es nepaguvu.
Vienīgi žēl, ka no tām, kam tiek aizsūtīta uzaicinājuma vēstule, šo iespēju pārbaudīties bez maksas izmanto līdz 30 procentiem sieviešu.
Dzemdes kakla vēža skrīnings ir bez maksas arī privātklīnikās, tad jāmaksā tikai par ārsta konsultāciju. Ja būs nepieciešami papildu izmeklējumi (kolposkopija), valsts klīnikās sieviete tos varēs veikt bez maksas.
Un vēl: kopš 2019. gada janvāra skrīningprogrammā ieviesta jauna papildu izmeklēšana – cilvēka papilomas vīrusa testēšana. Piemēram, sievietei onkocitoloģiskajās analīzēs ir nelielas izmaiņas. Agrāk citoloģisko analīzi vajadzēja atkārtot pēc pusgada. Ja atkārtoti analīzes bija izmainītas, vēl pēc pusgada. Un tikai tad sievieti sūtīja uz kolposkopiju. Bet gaidīt divreiz pa sešiem mēnešiem tomēr ir ļoti satraucoši… Kopš 2019. gada janvāra vairs nav jāgaida! Ja citoloģiskā analīze ir izmainīta, veic cilvēka papilomas vīrusa testēšanu, lai noteiktu, vai sievietes organismā vispār ir šis vīruss. Ja nav, tad var dzīvot mierīgi; ja ir, jāveic kolposkopija. Vīrusa tests maksā apmēram 40 eiro, bet organizētā valsts skrīniga ietvaros to sedz valsts. Un šīs labās iespējas ir jāizmanto! \
Pašlaik onkoloģijā ir arī tā sauktais zaļais koridors, kas paredz paātrinātu pacienta tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu, ja ir aizdomas vai pirmo reizi apstiprināts audzējs. Tas attiecas uz visu lokalizāciju ginekoloģiskajiem audzējiem.
– Vai vecums pirms menopauzes un pēc tās vēža sakarā ir viskritiskākais?
– Saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem var jebkurā dzīves posmā, bet statistika liecina, ka olnīcu vēzi biežāk atklāj sievietēm pēc menopauzes. Būtisks riska faktors ir tikai vienas dzemdības vai neauglība, mēnešreižu sākšanās ļoti agrīnā vecumā – ātrāk par 12 gadiem – un vēlīna menopauze – pēc 55 gadu vecuma. Kāpēc? Jo olnīca katras ovulācijas laikā, kad izlec olšūniņa, tiek traumēta.
Tātad, jo vairāk ovulāciju dzīves laikā sievietēm ir, jo lielāka traumatizācija, jo lielāks olnīcu vēža risks.
– Kas sargā?
– Hormonālā kontracepcija, jo pretapaugļošanās tabletes nomāc ovulāciju. Tāpat arī grūtniecība un bērna barošana ar krūti. Dzemdes kakla audzēji ir jaunām un vidēja vecuma sievietēm, bet visvairāk tomēr 45–55 gadu vecumā.
Dzemdes ķermeņa audzējs lielākoties tiek atklāts sievietēm vecumā ap un pēc piecdesmit. Šajā dzīves posmā sievietes organismā daudz kas mainās, arī vielmaiņa.
Ļoti bieži sievietes kļūst fiziski mazāk aktīvas, bet dzemdes audzējs ir raksturīgs sievietēm ar lieko svaru, jo arī zemāda ražo sieviešu galvenajam hormonam estrogēnam līdzīgu hormonu estronu, kas savukārt veicina dzemdes iekšējā slāņa sabiezēšanu. Lielāks risks ir arī sievietēm ar augstu asinsspiedienu, ar cukura diabētu.
– Ko nozīmē liekais svars? Pieci, desmit kilogrami nākuši klāt vai tas, ka visu dzīvi esi bijusi apaļīga?
– Abi varianti, jo taukaudos rodas vairāk estrona, tas ietekmē dzemdes iekšējo slāni, izraisa sabiezēšanu, polipu un audzēju veidošanos. Endometrija vēzis no visām ginekoloģijas onkoloģiskajām slimībām ārstēšanai padodas vislabāk, jo parasti ir ļoti agrīni simptomi. Endometrija vēža profilaksei ieteicama arī hormonālā spirāle, kas ik dienu izdala hormonu progesteronu, kurš neļauj augt dzemdes iekšējam slānim.
Ar vulvas jeb ārējo dzimumorgānu audzēju, ko tāpat izraisa cilvēka papilomas vīruss, sastopas arī jaunas sievietes, bet visbiežāk tas tomēr skar sievietes pēc 50 gadu vecuma. Vulvas vēzim raksturīga pastāvīga nieze vai sūrstēšana ārējo dzimumorgānu apvidū, vulvā parādās izčūlojums, kas var palielināties un asiņot… Ar to ļoti jāuzmanās.
Šodien vulvas audzēju operēju kundzei, kurai ir 82 gadi un kura tiešām bija gājusi pie ārstiem. Ar sūdzībām par niezi. Diemžēl ģimenes ārsti šādās reizēs nereti saka: «Jums noteikti ir augsts cukurs… Pasmērējiet šo ziedi, paskalojiet ar kumelīšu tēju…» Sieviete tā arī dara, līdz mazgājoties pamana, ka intīmajā vietiņā ir kaut kāds veidojums vai čūliņa. Šim audzējam ir arī pirmsvēža izmaiņas, bet tās var pamanīt, ja regulāri apmeklē ginekologu.
Vēl viens bieži sastopams menopauzes vecuma sieviešu stāsts: «Man vairs nebija mēnešreižu, pēkšņi sākās asiņošana, un es domāju, ka atsākušās mēnešreizes…»
Menopauze ir tad, kad sievietei gadu nav bijis mēnešreižu. Asiņošana, kas notiek pēc šī gada, nav norma, un steigšus jādodas pie ginekologa.
Asiņošana no dzimumceļiem raksturīga arī maksts, dzemdes kakla, vulvas, olvadu un dzemdes ķermeņa audzējiem.
– Ko nozīmē asiņošana? Atsākas tādas kā īstās mēnešreizes vai tikai smērēšanās vienu, divas dienas?
– Ja sievietei ir menopauze, jebkuri asiņaini izdalījumi par kaut ko liecina. Ir reizes, kad patiešām ir tikai olnīcu disfunkcija – notikusi menstruālveidīga reakcija –, bet tik un tā jāpārbauda.
Ar asiņošanu ir ļoti jāuzmanās.
Jaunākām sievietēm, kurām vēl ir mēnešreizes un kuras dzīvo dzimumdzīvi, jāzina savs menstruālais cikls. Ja starp mēnešreizēm parādās asiņaini izdalījumi, ja mēnešreizes kļūst stiprākas, ja tās pagarinās, ja parādās izdalījumi ar asins recekļiem un sieviete slikti jūtas, ir izteikts nogurums, tas nav labi. Asinis pēc dzimumakta ir viens no dzemdes kakla vēža klasiskajiem simptomiem, jo notiek mehānisks bojājums.
– Kā ginekoloģisko vēžu attīstību ietekmē hormonaizvietojošā terapija jeb HAT?
– Vispirms, lai hormonus izrakstītu, ginekologs sievieti izmeklēs un novērtēs, vai viņa vispār drīkst tos lietot. Sievietei jābūt ginekoloģiski veselai! Jāpārbauda arī koagulācijas jeb asins recēšanu sistēma, jo HAT veicina trombu veidošanos.
Obligāti jāpārbauda krūts dziedzeri – pat divreiz gadā.
Ja krūtīs ir kāds aizdomīgs veidojums, HAT var stimulēt tā augšanu. Bet parasti sievietēm, kuras lieto HAT, krūts audzējus noķer agri, jo, pirmkārt, viņas biežāk pārbaudās, otrkārt, šie audzēji ir labi pamanāmi jau sākumstadijā, tie arī vieglāk padodas ārstēšanai.
– Cik bieži vispār jāiet pie ginekologa uz pārbaudēm, lai sieviete justos daudzmaz droši, ka viņai nav vēža?
– Vecumā pēc piecdesmit reizi gadā būtu labi. Lai ginekologs paņemtu onkocitoloģisko uztriepi, lai viņu izmeklētu ultrasonogrāfiski, lai ārsts iztaustītu krūts dziedzerus, lai izskaidrotu mamogrāfijas rezultātus.
Olnīcu audzēju parasti nediagnosticē, ja sieviete nepievērš uzmanību pazīmēm, kas varētu liecināt arī par to. Piemēram, vēders mazliet pūšas, samazinās apetīte, slikta dūša. Sieviete domā: «Kaut ko nelāgu apēdu…» Taču vēders ir pastāvīgi uzpūties, jau trīs nedēļas, ilgāk… Jo, ja attīstās olnīcu vēzis, vēderā krājas šķidrums.
Sieviete parasti atrunājas: «Eh, man jau tie gadi, es resnēju…» Bet tu taču redzi, ka resnāks kļūst tikai vēders, kājas un rokas ir tikpat slaidas, kā bija.
Un tik un tā viņa nedodas pie ārsta! Vai arī aiziet pie ģimenes daktera, un viņš pacienti vispirms nosūta veikt dažādus kuņģa un zarnu trakta izmeklējumus… Lūk, tas ir skumji! Pie mums Onkoloģijas centrā nodaļā ārstējas sievietes, kuras atzīstas: «Jā, dakter, es desmit gadu nebiju pie ginekologa.» – «Kāpēc?» – «Man viss bija labi. Iestājās menopauze, un nolēmu, ka ginekologs vairs nav vajadzīgs.»
Bet tāpēc jau ir šīs PROFILAKTISKĀS apskates! Lai pievērstu uzmanību savai veselībai, nevis smeltu izlijušu ūdeni.
Ko vari darīt:
- Pārbaudi gēnus! Ja tev ģimenē kādai asinsradiniecei – mammai, māsai, vecaimātei, vecāsmātes māsai – bijis olnīcu vai krūts vēzis, būtu labi veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu gēnu – BRCA1 un BRCA2 – mutāciju. To dara P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Pārmantotā vēža institūtā. Ja konstatē mutāciju un tev ir 35 vai vairāk gadu, profilaktiskos nolūkos var veikt olnīcu un olvadu izņemšanu. Ja sieviete tam nepiekrīt, viņai iesaka veikt ginekoloģisko ultrasonogrāfiju un Ca 125 koncentrācijas mērījumus asinīs ik pēc četriem vai sešiem mēnešiem.
- Nesmēķē! Kaut gan zināms, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss, smēķētājām risks ar to saslimt ir lielāks. Smēķēšana ietekmē dzemdes kakla kanāla gļotas, tur sakrājas kancerogēni, un dzemdes kakliņa šūnu imunitāte pazeminās.
Arvien vairāk
- 2001. gadā no jauna atklāja 8883 vēža gadījumus (380,1 uz 100 000 iedzīvotāju). Pavisam uzskaitē bija 50 405 vēža pacienti (2171,7 uz 100 000 iedzīvotāju).
- 2017. gadā no jauna atklāja 11 762 vēža gadījumus (605,6 uz 100 000 iedzīvotāju). Pavisam uzskaitē bija 77 341 vēža pacients (3998,2 uz 100 000 iedzīvotāju).
AVOTS: Slimību un profilakses kontroles centrs.
