Pēkšņi augsts asinsspiediens – kāpēc tā notiek un ko darīt? Skaidro kardiologs

Visbiežāk paaugstinās sistoliskais jeb augšējais spiediens, kas pārsvarā ietekmē lielos – galvas un sirds – asinsvadus. Savukārt paaugstināts diastoliskais jeb apakšējais spiediens galvenokārt liecina par mazo asinsvadu bojājumu un par to, ka asinsspiediens bijis paaugstināts jau ilgstoši un radies hronisks asinsvadu bojājums.

Piepeša asinsspiediena paaugstināšanās ir nelāga ar to, ka strauji iestiepjas asinsvadu sieniņas un ir lielāka iespēja, ka tie var plīst, izraisot asinsizplūdumu jeb hemorāģiju.

Pieaugot spiedienam asinsvados, slodze palielinās arī sirdij un tai ir grūtāk izsviest asinis, līdz ar ko situācija var rezultēties ar pēkšņu asinsvadu plīsumu un akūtu trombu veidošanos artērijās.

Tas, no kā mēs ļoti baidāmies, ir infarkts (ja tas notiek sirds asinsvados) un insults (ja bojājums rodas galvas asinsvados). Retākos gadījumos asinsvadu plīsumi un trombu veidošanās var notikt arī citu orgānu sistēmu asinsvados (kājās, zarnās, nierēs, liesā, rokās), kā arī lielākajā organisma artērijā aortā. Tāpat pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās var izraisīt akūtu sirds mazspēju, kas izpaudīsies ar elpas trūkumu.

Kā satrakojušos asinsspiedienu nomierināt un šo visu nepieļaut?

1. situācija

Parasti asinsspiediens ir normāls, bet pēkšņi – virs 130/80 mmHg.