Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska autoimūna slimība, kad notiek pārmērīgi aktīva šūnu dalīšanās un ir traucēta ādas (un arī nagu) normāla pārragošanās. Lai gan psoriāze ir daudz pētīta, joprojām nav skaidri zināms, kāpēc šīs pārmaiņas organismā pēkšņi sākas. Jā, visbiežāk zvīņēde izpaužas uz ādas, bet nereti, ja slimībai raksturīgais iekaisuma process skar naga gultni, tiek bojāti arī nagi, kā arī var ciest locītavas.
Izpētīts: ja ādas psoriāzei pievienojas nagu bojājums, tad ir lielāks risks, ka nākotnē var rasties arī psoriātiskais artrīts, kas izpaužas ar pirkstu pietūkumu, sāpēm locītavās un rīta stīvumu.
Klasiski psoriāze parasti skar sīkās – plaukstu un pēdu – locītavas, bet var veidoties arī cīpslu iekaisumi un tikt iesaistītas mugurkaula locītavas. Ja sāp locītavas, vienmēr iesaku konsultēties ar reimatologu, lai pārliecinātos, vai nav attīstījies psoriātisks artrīts, kam nepieciešama īpaša ārstēšana.
Tieši tas pats process, kas ādā, norisinās arī nagos, proti, iekaisuma reakcija un nepareiza šūnu pārragošanās. Daudz retāk psoriāze bojā tikai un vienīgi nagus. Tāpat diezgan reti sastopams psoriātisks artrīts un nagu bojājums, kad nav izsitumu uz ādas.
Nagu psoriāzi nevar nodalīt no citu veidu psoriāzes, jo iemesli ir vieni un tie paši.
Visbiežāk slimību provocē un saasina stresa situācijas. To var palaist arī vīrusu infekcijas, piemēram, angīna. Psoriāze mijiedarbojas ar citām slimībām. Piemēram, cukura diabēts vai sirds slimības var pastiprināt tās gaitu, savukārt psoriāze mēdz ietekmēt šo hronisko slimību norisi. Turklāt tai raksturīgs tā dēvētais Kebnera fenomens, kas nozīmē, ka slimības uzliesmojumu veicina ādas vai nagu traumatizācija.







































































































































































