Santa.lv
  • Vecu koku aleja tavā īpašumā – 5 svarīgi ieteikumi tās saglabāšanai un kopšanai

  • SAGLABĀ RAKSTU
    28.09.2026
  • Ievas Padomu Avīze
    Foto: Shutterstock
    Iespējams, vispopulārākā senā aleja ir Katvaru muižas liepas – ap 400 četru piecu metru resni, ducīgi, sūnaini koki, kuru mezglainie zaru vijumi iedvesmojuši arī kinoļaudis. Aleja redzama trīs latviešu spēlfilmās – Tauriņdeja, Tās dullās Paulīnes dēļ un Bille.

    Latvijā ir vairāk nekā sešdesmit aizsargājamu koku aleju, kurām ir gan kultūrvēsturiska, gan ekoloģiska vērtība. Daudzi koki tajās ir vecāki par 100 gadiem, piemēram, lapegļu aleja Augstrozē, ozolu alejas Raiskumā, Lubānā un Meirānos, Elejā, Iecavā, Lielaucē, Blankenfeldes un Vestienas muižā, liepu alejas Kalētos, Lielplatones un Popes muižā.

    Un ar ekoloģisku vērtību ir jāsaprot ne tikai koki un to vecums, bet arī fakts, ka to gadu desmitos vai pat simtos veidotajā mikroklimatā mīt specifiska flora un fauna, tostarp aizsargājamas sugas, piemēram, ozolu alejas iecienījušais vidējais dzenis. Pat solitāri sendienu liecinieki parkam, dārzam vai pagalmam piešķir īpašu auru, taču aleja ir specifisks stādījumu veids.

    Turklāt katrai koku sugai ir sava daba – augšanas īpatnības, kaites un arī šai saulē atvēlētais mūža garums –, tāpēc to īpašniekiem ir jābūt ne tikai mazliet izglītotiem dendroloģijā, bet arī turīgiem, jo vecu koku aprūpe izmaksā dārgi. To zinās pastāstīt aizsargājamo aleju īpašnieki – vienalga, pārstāvoši valsti, pašvaldību vai privātīpašnieku.

    Ja uz tavu māju arī ved senu koku aleja – taču tā nav atzīta par valstiski vērtīgu, tātad tās saglabāšana ir svarīga tikai tev un ir pēdējais laiks ar to ko darīt –, iespējams, noderēs šie ieteikumi.

    1. Netradicionāli, bet sāc ar vietējās nozīmes dabas un kultūras pieminekļu sarakstu un tam pievienotajiem saistošajiem noteikumiem – tur atradīsi informāciju, kas var noderēt, piemēram, lemjot par tā vai cita koka saglabāšanu gadījumā, ja ir jāizvēlas starp cilvēku un īpašuma drošību.
    2. Koki ir jākopj, bet nekropļo to vainagus! Nozāģē nokaltušus vai atlūzušus zarus, bet ne galotni, tā cerot uz zemāku, parocīgāku vai formīgāku vainagu.
    3. Jaunus kokus izkritušo vietā stādi tikai tad, ja tos nenoēno apkārtējo vainagi, un ievēro sākotnējo stādīšanas attālumu. Homogēnās alejās stādi tās pašas sugas un šķirnes kokus.
    4. Neaizmirsti, ka kokam nav tikai stumbrs un lapotne, bet arī sakņu sistēma, kam, paplašinot brauktuvi, ierīkojot gājējam ērtāku taciņu vai izbūvējot komunikācijas, tiek nodarīts visvairāk skādes. Neaizskaramā zona ap koku ir piecu līdz desmit stumbru diametrā. Ja bez rakšanas neiztikt, koku tuvumā labāk to dari ar lāpstu, ne jaudīgu tehniku.
    5. Atceries, ka vecas alejas ir mājas daudziem kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem. Iekams laid darbā ķēdes zāģi, apzini savus mazākos kaimiņus!

    Uzmanības centrā

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti