Ilze stāsta par kādu īpaši smagu bērnības pieredzi diennakts bērnudārzā. Viņa atceras, ka četru gadu vecumā pēc konflikta ar audzinātāju tikusi fiziski sodīta. Šis notikums viņai palicis atmiņā arī pēc daudziem gadiem.
Vēlāk skolā Ilze piedzīvojusi apsmiešanu tēva alkohola problēmu dēļ, un viņa atzīst, ka šīs sāpes nav pazudušas arī pieaugušā vecumā.
Ilzes dzīve vēlāk ieguva citu virzienu - viņa iepazinās ar vīru, atrada darbu, izveidoja ģimeni un kļuva par mammu. Taču ar laiku arī viņas ģimenē alkohols kļuva par arvien lielāku problēmu.
Pienāk brīdis, kad vairs nav svarīgi, vai ir pirmdiena vai piektdiena, rīts vai vakars – dzert var jebkurā laikā, saka Ilze.
Situācija kļuvusi tik smaga, ka viņu meita pat rosinājusi, kai vecāki šķiras. Meita uzskatījusi, ka vecāki kopā nespēj normāli sadzīvot.
Ilzi projektam pieteica viņas draudzene Evita, «Caur ērkšķiem uz…» septītās sezonas dalībniece. Viņa gadiem redzējusi, kā draudzene lieto alkoholu, un kā tas ietekmē ģimeni. Evita cer, ka dalība projektā palīdzēs Ilzei mainīt dzīvi.
Ilze pati atzīst, ka nezina, kā uzvedīsies projektā, un baidās, ka varētu kādā brīdī vēlēties padoties. Taču Evita sola viņu neatstāt – ja draudzene gribēs aiziet, viņa mudinās palikt un turpināt iesākto.











































































































































































