Vai 50 patiešām ir jaunie 30?

Pirmais tetovējums, trešā karjera

Šodienas pusmūža paaudze – nu, teiksim, no 45 uz augšu – ir tāds jauns, interesants hibrīds. Par jauniem cilvēkiem gluži nenosauksi, taču arī ar mūsu mammām un vecmāmiņām, kad viņas bija šajā vecumā, tai kopīga ir maz. Iepriekšējo paaudžu dāmas lielākoties visu mūžu vilka to pašu vezumu, kurā bija iejūgušās agrā jaunībā, taču mūsdienās piecdesmit un vairāk gadu vecumā mēs varam uzsākt otro vai trešo karjeru, izrotāties ar pirmo tetovējumu, uzsākt nopietnas attiecības ar svaru cilāšanu vai pilatēm, aizrauties ar motosportu vai dziļūdens niršanu. Mēs varam bez sabiedrības nosodījuma pacelt cepuri un pamest iesūnojušu laulību vai darbavietu. Pārcelties uz Toskānu, lai par vēdera tiesu strādātu vīna laukā un bez prāta iemīlētos kādā slīpētā itālī. Ja vien esi gana nodrošināta, vesela, pašpārliecināta (un mazliet traka), tev, sieviete labākajos gados, visa pasaule ir vaļā. Un piedevām mums nepārtraukti ausīs tiek liets medus ar nosaukumu Piecdesmit ir jaunie trīsdesmit. Vai – vēl labāk – sešdesmit ir jaunie četrdesmit! Nu, vai dzīve nav skaista? Viss taču vēl priekšā!

Vēl divdesmitajā gadsimtā piektajai un sestajai mūža dekādei gandrīz visur pasaulē bija apmēram viens un tas pats scenārijs: pieauguši vai gandrīz pieauguši bērni, vērā ņemams darba stāžs vienā darbavietā, iekopts mājoklis un – mūsu platuma grādos – lielāks vai mazāks dārziņš. Un skaidrs plāns turpmākajiem gadiem: vēl kādi desmit gadi darba, mājas solis, mazbērni vasaras mēnešos un vakaros, kad viņu vecāki dotos uz kādu ballīti, izrādi vai koncertu.

Ja līdz šim dzīve nebija sagādājusi kādu skumju pārsteigumu, atlikusī nākotne rādījās droša un rāma, kaut pašaura.

Tagad šis scenārijs ir saplēsts un izlidināts papīrgrozā. Sievietes un vīrieši pusmūža gados dibina jaunas ģimenes vai laiž dzīvē sololidojumā, kļūst par studentiem, influenceriem, māksliniekiem, piedzīvojumu meklētājiem, it nemaz neatpaliekot pat no divdesmitgadnieku paaudzes. Bet pats svarīgākais – cilvēki šajā vecumā nemaz negrasās tikt pastumti malā, lai pavērtu ceļu jaunajiem gurķiem.

Proteīns un muskuļi

Ideja, protams, ir vilinoša. Nu kāpēc gan lai gadu skaitlis būtu tas, kas nosaka, kā jūtamies un kā izvēlamies vadīt savas dienas zem šīs saules! Salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, mūsu dzīve patiešām ir garāka, veselīgāka, elastīgāka un priecīgāka. Un, ja jau dzīve mūsu paaudzi lutina ar nebijušām iespējām un brīvību, tas taču ir jāizmanto! Tomēr kaut kas šajā filozofijā šķiet pagalam ačgārns.