Kur pazūd vārdi un skaņas?

Godīgi sakot, sadzirdot no pacientiem frāzi – švaki dzirdu, ko palietot? –, es kā daktere sajūtos mazliet nederīga. Tad smejoties domāju – kāpēc man bija tik ilgi un grūti jāmācās, ja patiesībā visu spēj atrisināt brīnumtabletīte?!

Tu jau droši vien nojaut manu nostāju pret kaut ko palietot, bet – sāksim no paša sākuma. Tātad – kāpēc ome vispār sāk sliktāk dzirdēt?

Kā rodas skaņa?

Mums katrai ausī ir trīs daļas – ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss. Ārējo ausi mēs redzam – tā ir gliemežnīca, kas atgādina piltuvīti un savāc skaņu no ārpasaules, aizvadot to dziļāk ausī, līdz bungplēvītei. Tieši tur, aiz bungplēvītes, sākas vidusauss – tur atrodas dažādi smalki mehānismi un vienlaikus arī gaiss, kas piedalās vibrāciju pārvadē, ko nodrošina gan bungplēvīte, gan dzirdes kauliņi. Taču pats, pats svarīgākais, kas gādā par to, lai mēs visu ļoti labi dzirdētu, ir iekšējā auss – tā ir vieta, kur, pateicoties īpašām, ļoti smalkām un filigrānām nervu šūnām, visas mehāniskās svārstības, ko uztver ārējā auss un vidusauss, pārtop elektriskos impulsos, kurus savukārt spēj uztvert mūsu smadzenes.

Citi lasa

Skandāls

«Ķibeles nepamet grēcīgo cilvēku…» Olga Dreģe izteikusies par bijušā kolēģa Dzelzīša skandālu

Ziņu aģentūra LETA

Sports

Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc LTV atlaida Anatoliju Kreipānu?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kad smadzenes ar nervu impulsiem saņem informāciju, tikai tad mēs saprotam – ko mēs dzirdējām, kā tas izklausījās, vai mums patika, vai varbūt ne visai… Tātad – lai gan ikdienā šķiet, ka skaņa pārvietojas zibenīgi, būtībā, lai mēs uztvertu blakussēdētāja sacīto vai zāles pļāvēja zummzi, vajadzīgs ļoti garš informācijas apstrādes ceļš.

Kāpēc dzirdi sliktāk?

Ja sajūti, ka pēkšņi dzirdi sliktāk, problēma teorētiski var būt paslēpusies jebkurā no trim auss daļām. Pat tik šķietami mazs sīkums kā sēra korķis ārējā auss daļā var izraisīt sajūtu, ka dzirdi sliktāk. Tādi gadījumi ausu ārstu praksē nav retums, un patiesībā tieši vasarā šīs situācijas mēdz būt biežākas, jo to izprovocē peldēšanās – ūdens nokļūst ausī, sērs tiek samitrināts un it kā uzbriest, un rodas aizkritušas auss sajūta.

Vidusausī biežāk dzirdēšanu maitā iekaisumi, kas gluži kā pa ķēdīti ietekmē dzirdes kauliņus.

Bet, runājot par to, kāpēc tieši cilvēki gados sāk švakāk dzirdēt – tas parasti saistīts ar iekšējo ausi.

Iekšējās auss šūniņas, par kurām stāstīju, ir ārkārtīgi jutīgas pret barošanās traucējumiem. Proti, lai nervu šūnas funkcionētu, kā nākas, tām jābūt labi apasiņotām, bet reizēm šajā lietā kaut kas noiet greizi.

Sliktāk apasiņotas dzirdes nervu šūnas var būt kakla un muguras problēmu dēļ, arī sliktā zema blīvuma holesterīna dēļ, jo aizķepuši asinsvadi kavē nervu šūnu apasiņošanu, tāpat augsts asinsspiediens neļauj apasiņošanas mehānismiem strādāt, kā vajadzētu… Ilgstoša strādāšana troksnī kavē nervu šūniņu apasiņošanos, un tās paaugstinātas slodzes dēļ pamazām iet bojā.

Kad problēma skārusi iekšējo ausi, pacienti, īpaši ļaudis gados, sūdzas ne tikai par sliktāku dzirdēšanu, bet arī par trokšņa sajūtu ausī. Vēl tipiski, ka viņi bažījas: «Visu dzirdu, tikai nesaprotu!» Tādā situācijā tie parasti ir viegli dzirdes traucējumi, kad cilvēkam grūti izšķirt skaņas brīžos, kad ir fona trokšņi, kad vairāki runā vienlaikus. Tad, atkarībā no cilvēka temperamenta, mēdz būt tendence vainot citus – piemēram, aktieriem agrāk bija laba dikcija, bet tagad jaunie aktieri neprot runāt! Mēdz arī gadīties, ka cilvēks it kā sadzird, bet pārprot sacīto.

Izmaiņas iekšējā ausī ar vecumu var notikt gan vienā, gan abās ausīs vienlaicīgi.

Ko tādā reizē pārbaudīt?

Pirmais solis – jāvēršas pie kāda ausu, kakla un deguna ārsta un jāveic dzirdes pārbaudes. Izmeklējumi ir vairāki.

• Ausu, kakla un deguna apskate ar speciālajiem spogulīšiem, ko vizītes laikā veic jebkurš ausu, kakla un deguna speciālists.
• Audiometrija – tas ir dzirdes izmeklējums, ko veic ar speciālu elektroakustisko aparātu jeb tonālo audiometru, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas signālus. Izmeklējuma laikā tiek pārbaudīts, vai noticis dzirdes bojājums un kurā līmenī notikušas izmaiņas. Izmeklējums pieejams jebkura ausu, kakla un deguna speciālista kabinetā, un tā rezultāts ir – audiogramma jeb grafiska līkne (līdzīgi kā kardiogramma attēlo, kā strādā sirsniņa), kurā parādīta dzirdes intensitāte decibelos un frekvences hercos.
• Timpanometrija – tās laikā izmeklē vidusausi, spiedienu ausī un bungplēvītes kustīgumu. Arī šim izmeklēšanas veidam, pēc Ministru kabineta noteikumiem, jābūt pieejamam katrā ausu, kakla un deguna ārsta kabinetā. Timpanometrija palīdz diagnosticēt dažādas ausu kaites, piemēram, vidusauss iekaisumu, otosklerozi, šķidrumu un saaugumus bungu dobumā, kas arī var radīt dzirdes pasliktināšanos.
• Dažās situācijās, kad ar nosauktajiem izmeklējumiem nepietiek, ārsts var nosūtīt arī uz doplerogrāfiju galvas asinsvadiem un magnētisko rezonansi galvas smadzenēm.

Ko tālāk?

Ja izmeklējumi parāda, ka bojājums ausī noticis jau iekšējās auss nervu līmenī un tas ir ilgstošs, godīgi sakot, nav pasaulē nekādu preparātu, ar kuriem situāciju varētu kardināli uzlabot. Jā, aptiekās mēdz gar acīm zibināt līdzekļus, kas sola uzlabot dzirdēšanu un samazināt trokšņu sajūtu ausīs, bet uz tiem nevajadzētu likt pārāk lielas cerības, jo, ja nervu šūnas ir gājušas bojā, tās vairs neatjaunosies.

Toties kas var palīdzēt? Asinsriti uzlabojoši preparāti un vielas, kas uzlabo šūnu vielmaiņu, piemēram, Ginkgo biloba ekstraktu saturoši līdzekļi. Ginka koka ekstrakts saistībā ar ausīm un dzirdi ir plaši pētīts, un pētījumi ir diezgan daudzsološi. Protams, pilnīgi zaudētu dzirdi Ginkgo biloba neatgriezīs, bet pierādīts, ka, to lietojot, ausīs mazinās trokšņu sajūta un situācija vismaz nepasliktinās. Tāpat ir daudzsološi pētījumi, kas liecina, ka cilvēkiem, kuri strādā troksnī, lietojot ginka preparātus, dzirdes nervu šūniņas pret troksni ir izturīgākas. Tātad – tas var kalpot kā efektīva profilakse!

Arī populārajam (un dārgajam!) uztura bagātinātājam Tone, kas domāts speciāli dzirdei, sastāvā ir ginka lapu ekstrakts, bet tas tajā nav kā monopreparāts, līdz ar to ir grūtāk katram cilvēkam piemeklēt tieši viņam atbilstošu ginka devu. Tāpēc man labāk patīk tīrie ginka līdzekļi, piemēram, GinkoForte vai Gingium.

Tikai, ja ome nolemj palietot ginka preparātus vai viņai tos iesaka dakteris, jāuzmanās, jo, šos preparātus sākot lietot, var paaugstināties asinsspiediens. Tāpat ginka koka lapu ekstraktam piemīt asinis šķidrinošas (antiagreganta) īpašības, kas nozīmē, ka šāda veida preparātus nedrīkst lietot kopā ar nesteroīdajiem pretiekaisuma medikamentiem un citiem asinis šķidrinošiem līdzekļiem.

Superglābējs – aparātiņš

Ja dzirde omei kļuvusi tiešām slikta un tas viņai un apkārtējiem sagādā neērtības, būtībā vienīgais līdzeklis, kas patiešām palīdzēs dzirdēt labāk, ir – dzirdes aparātiņš. Turklāt ar to vienlaikus ausīs tiek samazināta arī trokšņu sajūta.

Pēc savas būtības dzirdes aparāts ir mazs datoriņš, ko ievieto vai nu auss ejā, vai aiz auss – lai tas atrastos vienā līmenī ar ausi un uztvertu skaņas auss vietā. Patiesībā reti notiek tā, ka cilvēks visas skaņas nedzird vienādi, parasti tomēr vai nu labi dzird zemākās un dobjākās, bet smalkās un pīkstošās – sliktāk, vai otrādi.

Tad nu, lūk, dzirdes aparātiņu iespējams ieprogrammēt, lai tas spēcīgāk uztvertu un vadītu tieši tās frekvences, ko ome dzird sliktāk. Vizualizējot tas izskatās apmēram tā: vārdus, ko apkārtējie saka, aparātiņš kā daudzstāvu kūku sadala pa slānīšiem un līdz ausij aizvada tieši tos slānīšus, kurus cilvēkam pašam grūtāk sadzirdēt – zemākās vai augstākās skaņas.

Vēl viens dzirdes aparātu labums – tie uzlabo kognitīvās spējas.

Proti, uztvert, sajust, iztēloties, atcerēties, domāt, analizēt… Mūsu smadzenēm, lai tās labi darbotos, nepārtraukti nepieciešama stimulācija, un dzirde ir viena no svarīgākajām maņām, kas to palīdz nodrošināt. Savukārt, kad ome sāk dzirdēt švakāk, arī uztveres un domāšanas spējas samazinās, un viņa var kļūt apātiska, neieinteresēta, var sākt klibot atmiņa…

Ārstu literatūrā pat aprakstīts pētījums, kad veco ļaužu pansionātā cilvēkus, kam pasliktināta dzirde, sadalīja divās grupās. Viena grupa lietoja dzirdes aparātus, otra – nelietoja, bet abām grupām deva izpildīt dažādus uzdevumus, kas nav saistīti ar dzirdi – atjautības uzdevumi, krustvārdu mīklas… Vecļaudis, kam bija dzirdes aparāts, šos uzdevumus izpildīja daudz ātrāk un veiksmīgāk, jo smadzeņu stimulācija viņiem visu laiku bija tonusā. Savukārt seniori, kuriem nebija dzirdes aparātu, ar uzdevumiem tika galā gausāk. Tātad – ar sliktu dzirdēšanu nevajag samierināties!

Mīti, kas maitā dzīvi

Jā, jā, es jau dzirdu, kā ome pukojas un saka, ka nekādu aparātiņu nevalkās, tas tikai traucēs un jēgas nekāda… Taču šādai attieksmei pie vainas visbiežāk ir mīti.

Pirmkārt, kāpēc, ja ome sliktāk redz un dakteris izraksta brilles lasīšanai, viņa to uztver par normālu parādību, bet dzirdes aparātu ne? Dzirdes aparātiņš būtībā ir tās pašas brilles, tikai ausīm! Turklāt tikpat veselīgi tas būtu jāuztver jebkurā vecumā, jo dzirdes problēmas mēdz piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus un pat bērnus.

Dzirdes aparāts nav nekāds noziegums vai kauns.

Otrkārt, pacienti mēdz sūdzēties, ka no dzirdes aparāta sāp galva vai tas ir par skaļu… Tādas sūdzības mēdz būt, lietojot dzirdes aparātiņus, ko par izdevīgu cenu piedāvā reklāmu katalogos, kurus nereti varam atrast pastkastītē. Tie patiesībā ir nevis dzirdes aparāti, bet gan mikrofoni, kas pastiprina pilnīgi visas skaņas vienādi. Tas savukārt nozīmē, ka skaņas, kuras ome iepriekš dzirdēja labi, nu viņai ir par skaļu, bet tās, ko dzirdēja ne visai labi, joprojām ir sadzirdamas ne visai labi. Tad arī rodas stāstiņi no sērijas: «Es jau mēģināju, un nebija nekāda labuma…» Tāpēc, lai no šādas situācijas izvairītos, omei ar ausu ārsta norīkojumu jādodas uz specializētu dzirdes centru un jātiek pie ĪSTA dzirdes aparāta.

KAD dzirdes aparātu apmaksā valsts

• Ja dzirdes zudums ir lielāks par 50 decibeliem – to ārsts būs noteicis audiogrammā.
• Ja dzirdes zudums ir abpusējs – tātad abās ausīs.

Ņem vērā! Tādos gadījumos jāvēršas Latvijas Nedzirdīgo savienības Surdotehniskās palīdzības centrā un jāiestājas rindā uz dzirdes aparāta saņemšanu. Citās situācijās dzirdes aparāts jāiegādājas par savu naudu.

Kur nopirkt labu dzirdes aparātu?

• Amerilat MD, tālrunis – 67819200.
• Re-Tone, tālrunis – 67276788.
• Labākas dzirdes centrs, tālrunis – 20550286.
• LOR klīnika, tālrunis – 25727676.

Visos šajos centros strādā arī akustiķis – speciālists, kas nodarbojas ar dzirdes aparātu ieprogrammēšanu un pielāgošanu katram cilvēkam individuāli.

Pārbaudi sevi! Vai tu dzirdi?

Vieglas pakāpes dzirdes traucējumi

• Zūd augsto un smalko skaņu uztvere, un tev var būt grūtāk saklausīt tādus vārdus kā suns, saksofons, fēns.
• Grūti saklausīt citus vārdus, kuros ir augstas frekvences skaņas s, š, f, t.
• Ja apkārt ir troksnis, vari neatšķirt nebalsīgos līdzskaņus.

Vidējas pakāpes dzirdes traucējumi

• Grūtāk sadzirdēt tādus vārdus kā gāja, spēle, iela.
• Grūti uztvert dobjas skaņas.

Īpašais jautājums

Lasītājas jautājums: Internetā izlasīju par kādu līdzekli Nutresin Herbapure Ear, kas satur saldo mandeļu eļļu, krustnagliņu eļļu, taitiešu gardēnijas eļļu un argāneļļu. Preparāta aprakstā minēts, ka tas īsā laikā stimulē jaunu dzirdes nervu šūnu veidošanos, turklāt šī fenomena atklājējam dakterim Kosinskim esot pat piešķirta Nobela prēmija. Atliek tikai iepilināt pilienus ausī un dzirde uzlabošoties jau 14 dienu laikā! Ko par to saka ārsti? Vai vērts pamēģināt? Irēna

Atbild ausu, kakla un deguna ārste Dr. med. GUNTA SUMERAGA:

– Šis ir līdzeklis, par kuru var teikt – lai meli izklausītos pēc patiesības, tiem jāpievieno šķipsniņa patiesības. Un šajā stāstā mani mulsina vairākas lietas…

Pirmā – mūsu iekšējā ausī tiešām ir dažādas nervu šūniņas, arī tādas, kas spēj dalīties un veidoties no jauna, un pie šo lietu pētīšanas daudzās laboratorijās pasaulē kūpošām galvām strādā zinātnieki. Tiesa, joprojām nav atrasts un pierādīts, ka cilvēka ausī elastīgākas nervu šūnas spētu dalīties un aizstāt bojātās šūnas.

Un dakteris Kosinskis, kas pieminēts šī līdzekļa aprakstā, noteikti nav tas, kurš to būtu atklājis, un arī Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā šādas informācijas nav.

Otrs, kas mani mulsina… Līdzeklis ir pilienveida, tātad – eļļu maisījums jāpilina auss ejā. Ironizējot – efekts uz dzirdi šajā situācijā varētu būt tāds pats, kā ārstēt kuņģa čūlu, smērējot zāles uz vēdera sienas. Auss ejā ir tikai āda, un, tur kaut ko iepilinot, ir muļķīgi cerēt, ka tas nonāks iekšējā ausī.

Trešais, līdzekļa aprakstā minēts – lai veiktu pētījumus un pierādītu šūnu spēju atjaunoties, no pacientiem ņemti dzirdes nervu šūnu paraudziņi. Ja tas tā tiešām būtu, tā būtu krimināli sodāma darbība, jo no dzīva cilvēka paņemt iekšējās auss šūnas nozīmētu padarīt šo cilvēku kurlu. Tāpēc pētījumiem šūnas tiek ņemtas no mirušiem cilvēkiem, kas atļāvuši savu ķermeni pēc nāves izmantot medicīnā, un tad kultivētas jeb pavairotas.

Īsāk sakot, ne es, ne mani kolēģi, ausu ārsti, šādu līdzekli saviem pacientiem noteikti neiesaka, un arī tev, Irēna, mans padoms – netērējiet naudiņu blēžu biznesa uzturēšanai!