• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C Skaidrs, D/DR vējš, 2.57 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Gripas sezona šogad varētu būt sarežģītāka nekā pērn

    Ārstēšana
    Santa.lv
    Santa.lv
    23. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Līdztekus Covid-19 apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam saukt par “tikai gripu”. Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka šā gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka nekā pērn. Arī šai slimībai var būt gan smagas blaknes, gan letāls iznākums, tādēļ svarīgi zināt, kā rīkoties, lai sevi pasargātu, neiekrītot dažādu mītu par veselību, slazdos.

    Vai imūnsistēmai patiešām vajadzīgi uzlabojumi?

    “Speciālisti ir norādījuši, ka sabiedrības imūnā atmiņa pret gripu kopš 2019. gada ir mazinājusies. Nav iespējams runāt par gripu, tās profilaksi un ārstēšanu, ja pirms tam netiekam skaidrībā par to, kā darbojas mūsu imūnsistēma. Tas tādēļ, ka joprojām pastāv mīts par tik ļoti nepieciešamo imūnsistēmas stiprināšanu un tā ietvarā imūnsistēma tiek attēlota vienkāršoti, tostarp pseidozinātniskā veidā. Gandrīz vienmēr tas tiek darīts ar kādu konkrētu mērķi, piemēram, nopelnīt klikšķus vai popularitāti, pārliecinot par kādu brīnumlīdzekli, kas noteikti jālieto, jo citādi mūsu imūnsistēma ir vāja un nav spējīga pildīt savas funkcijas. Patiesībā imūnsistēma ir milzīga, sarežģīta un savstarpēji saistīta struktūra, kas ietver gandrīz bezgalīgu biomolekulu (īpaši antivielu), šūnu, audu un orgānu sadarbību, funkcionējot efektīvā harmonijā. Piedevām imūnsistēma ir diezgan elastīga. Ja tā būtu tik vāja, mēs būtu miruši no patogēniem, pirms kļuvām piecus gadus veci. Proti, ir pamatots iemesls, kāpēc esam nodzīvojuši krietni ilgāk šajā sīkbūtņu pārpilnajā pasaulē!” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva.

    Gripa nav nekāds nieks!

    Lai arī šobrīd visu prātus nodarbina Covid-19, ir vietā atgādināt, ka arī ar gripu nav nekādi joki. “Līdz 2020. gadam, kad sākās pandēmija, gripa bija viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Visā pasaulē tā katru gadu nogalināja no 290 000 līdz 650 000 cilvēku. Pandēmijas pirmajā gadā epidemioloģiskās drošības pasākumi pret Covid-19 tik ļoti iespaidoja gripu, ka tās sezonālais uzliesmojums pat neizcēlās. Tomēr nav pamata domāt, kā tā tas būs arī turpmāk.” Gripas vakcīnas ir drošas un efektīvas (ne tik efektīvas, kā vēlētos, taču neviena uz pierādījumiem balstītā ārstēšana nedod 100% garantiju) un pasargā ne tikai vakcinēto, bet palīdz aizsargāt arī vājākos sabiedrības locekļus: vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar imūnsistēmas traucējumiem un bērnus, kuri vēl ir pārāk mazi, lai paši saņemtu vakcīnu.

    „Ja Covid-19 „sadosies rokās” ar gripu, izredzes uz labu iznākumu sarūk, tādēļ ir svarīgi pieņemt labākos lēmumus savai un citu veselībai,” saka Linda Fevraļeva.

    Ir vairāki imūndeficīta faktori

    Patiesība ir tāda, ka imūnsistēma ir kā interneta ieslēgšana/izslēgšana. Tas vai nu perfekti darbojas, vai arī nedarbojas, un ir zināmi precīzi iemesli, kuru dēļ imūnsistēma var sašķobīties.

    • Daži hroniski apstākļi, piemēram, stress un nepietiekams uzturs (te nav runa par apelsīnu trūkumu organismā, bet par lielu, ilgstošu kaloriju un mikroelementu deficītu un tad tas noteikti mērķtiecīgi ir jālikvidē).
    • Dažas hroniskas slimības, kas var ietekmēt imūno atbildi. Diabēts ir viena no izplatītākajām, bet ir arī citas.
    • Daži cilvēki piedzimst ar novājinātu imūnsistēmu vai arī imūndeficītu var iegūt noteiktu slimību dēļ (vislabāk zināmais ir HIV/AIDS).
    • Vairākas medicīniskās procedūras, piemēram, ķīmijterapija vai imūnsupresīvas terapijas, var vājināt vai pat iznīcināt imūnsistēmu.
    • Īstermiņa akūti apstākļi, piemēram, atpūtas un fiziskās aktivitātes trūkums, var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, taču tas parasti ir viegli labojams.

    “Gandrīz visiem cilvēkiem, izņemot tos, kam ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, ir normāla, labi funkcionējoša, efektīva imūnsistēma. Tāpēc, ja dzirdat apgalvojumus par imūnsistēmas darbības pastiprināšanas svarīgumu, vaicājiet, kā zināt devas, kas nepieciešamas, lai iegūtu vēlamo efektu? Kā būs mērāms/nosakāms šis efekts?”

    Nu, ļoti “stipra” imūnsistēma!

    Patiesībā ir vairāki iemesli, kāpēc mums nudien nevajadzētu pārāk “spēcīgu un enerģisku” imūnsistēmu. “Piemēram, hiperaktīva imūnsistēma ir pie vainas alerģijām, ir atbildīga par astmu un ekzēmu. Pastāv arī tāda nevaldāma imūnā parādība, kā “citokīnu vētra” – bīstami smaga atbildes reakcija uz vīrusiem, kas var radīt lielu mirstību gripas pandēmijas laikā.

    Iekaisums parasti ir veselīga reakcija uz ievainojumiem vai patogēnu invāziju, bet dažu autoimūno slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā, pārāk spēcīgas imūnsistēmas darbības dēļ, pacienta stāvoklis ir sāpju pilns un nogurdinošs.

    Hiperaktīva imūnsistēma var sākt uzbrukt saimniekorganisma šūnām. Šī imūnsistēmas kļūda var izraisīt kādu autoimūno slimību, piemēram, artrītu vai 1. tipa cukura diabētu,” skaidro Linda Fevraļeva.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+