Analīžu rādītāji virs normas? Ko tas nozīmē?

«Netulko pats savus asins analīžu rezultātus!» atgādina ārsti. Taču tāda ir cilvēka daba – tiklīdz atbildē ieraugām kādu rādītāju virs normas, padoms tiek prasīts google, un arī stress tūdaļ klāt. Tāpēc jautājam ģimenes ārstei LĀSMAI ČETVERGAI, kādēļ reizēm daži analīžu rādītāji uzlec augstāk, lai arī par veselību sūdzību nav.
Noderīgi
11. janvāris

Saglabāt

Shutterstock

Vispirms atceries vienu baltu patiesību – ārsts nekad neārstē analīžu rādītājus, bet gan cilvēku kopumā. Tāpat vienu atsevišķu rādītāju nekad neanalizē atrauti no veselības kopainas. Saņemot analīžu rezultātus no laboratorijas, ārsts vienmēr uz tiem lūkosies, ņemot vērā gan citus rādītājus, gan tavu vispārējo veselības stāvokli un sūdzības. «Tomēr fakts, ka jebkurš izmainīts rādītājs analīžu atbildē no laboratorijas, cilvēku dara trauksmainu,» piekrīt ģimenes ārste Lāsma Četverga, kurai tas zināms no pieredzes – tiklīdz kāds rādītājs ir paaugstināts, tas tiek ieguglēts, un vismaz pašam šķiet, ka diagnoze teju vai rokā. Tad seko negulēta nakts, līdz tiek sagaidīta vizīte pie ģimenes ārsta. Jā, daži rādītāji reizēm analīžu atbildēs mēdz būt paaugstināti, lai gan tas vēl ne vienmēr vēsta par nopietnām veselības problēmām.

Negaidi, ka pilna asins aina gluži kā uz delnas pastāstīs visu par tavu veselības stāvokli.

1. Holesterīns

Ja uz asins analīzēm esi atnākusi nākamajā rītā pēc svētkiem ar kārtīgu izēšanos, iespējams, stresam nav pamata. 20–25% gadījumos holesterīna rādītāji patiešām mēdz būt atkarīgi no tā, kāda iepriekšējās dienās bijusi ēdienkarte un cik aktīvi esi dzīvojusi. Ne velti ārsti iesaka vismaz 8–12 stundas pirms asins analīžu nodošanas no ēdiena atturēties, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rādītājus. Drīkst dzert tēju, ūdeni, ja moka liels izsalkums, kādu gabaliņu rupjmaizes, bet nekādu pārmērību! No rīta pirms asins analīzēm brokastīs izdzer tikai glāzi silta ūdens, nekādā gadījumā ne saldu tēju, kafiju ar pienu vai saldo krējumu!

Tomēr atlikušos 80–85% holesterīna rādītāju organismā nosaka mūsu katra individuālā ģenētika.

Proti, ja gēnos ielikts, ka cilvēkam ir paaugstināts holesterīns, tad tāds tas arī būs pat bez liekā svara un ar visu sportošanu un veselīgu uzturu.

Par normālu kopējā holesterīna skaitli uzskata 5 mmol/l, bet, ja pirmo reizi tas uzrādīts paaugstināts, – bez stresa! Vērts vēlreiz nodot analīzes, lai pārbaudītu augstā blīvuma lipoproteīdu holesterīnu (sauktu par labo holesterīnu) un zema blīvuma (tā dēvēto slikto holesterīnu). Labais holesterīns ir pat ļoti nepieciešams organismam, jo piedalās vitamīnu un hormonu ražošanā, palīdz zarnās pārstrādāt taukus un aknās sintezēt žultsskābi. Ja asins analīzes uzrāda, ka tas ir paaugstināts (līdz 1 mmol/l), uztraukumam nav iemesla, gluži otrādi – daudzi speciālisti iesaka šo holesterīnu paaugstināt. To var izdarīt, ievērojam Vidusjūras diētu, atsakoties no dzīvnieku valsts izcelsmes taukvielām, margarīna, kas satur transtaukus, palmu vai kokosriekstu eļļu, bet uz šķīvja liekot vairāk trekno zivju, augļu, dārzeņu, graudaugu.

Kad analīzes atkārtot?

Holesterīns asins analīzēs jāpārbauda vismaz reizi gadā vecumā pēc 30 gadiem. Ja konstatēts, ka tas paaugstināts, pēc 2–3 mēnešiem analīzes jānodod atkārtoti. Tas ļaus noskaidrot, vai, ievērojot izmaiņas ēdienkartē, sākot dzert ikdienā vairāk ūdens, uzsākot sportot, paaugstinātie holesterīna rādītāji atkal normalizējas. Ja ar dzīvesveidu un pareizu ēšanu četru mēnešu laikā holesterīna līmeni neizdodas normalizēt, iespējams, ārsts var izrakstīt zāles – tā dēvētos stanīnus. Medikamentus lietojot, holesterīnu var samazināt pat par 40%. Uzskata, ka, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, holesterīna līmeni var samazināt par aptuveni 10%.

Normāls holesterīns skaitļos

  • Kopējais holesterīns (KH). Rādītājam jābūt līdz 5 mmol. Ja analīžu rezultāti to uzrāda paaugstinātu, jānodod asinis vēlreiz, pārbaudot augsta un zema blīvuma holesterīnu.
  • Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) jeb tā saucamais labais holesterīns, ko var paaugstināt, ēdot treknās zivis, avokado, uzņemot zivju eļļu. Rādītājam jābūt vismaz 1,10 mmol.
  • Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) jeb sliktais holesterīns, kas izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada šlakvielas. Rādītājam nevajadzētu būt lielākam par 3 mmol/l, optimāli 2 mmol/l
  • Triglicerīdi (TG) nedrīkst pārsniegt 2 mmol/l.

2. Glikoze

Jautājums tas pats – vai pirms analīzēm neizdzēri krūzi saldas tējas? Varbūt vakar saēdies saldumus? Ja šķiet, ka nekas no tā nav darīts, bet glikozes rādītāji ir paaugstināti, vērts analīzes nodot atkārtoti. «Protams, vienmēr pastāv teorētiska iespēja, ka laboratorijā vienkārši ir sajaukti asins paraugu stobriņi – gadās visādi. Tāpēc, ja rādītāji ir paaugstināti bez redzama iemesla, ir vērts analīzes uztaisīt atkārtoti,» skaidro ģimenes ārste Lāsma Četverga.

Asins analīzēs vērts pārbaudīt glikolizēto hemoglobīnu, kas parāda cukura koncentrāciju, kāda tā bijusi pēdējo trīs mēnešu laikā. Ģimenes ārste arī pastāsta, ka cilvēki maldīgi domā – tikai ēdot saldu, cukura līmenis asinīs paaugstinās: «Arī jebkurš gaļas gabaliņš, ko apēdam, organismā sašķeļoties, pārvēršas cukurā. Glikoze ir mūsu benzīns un dīzeļdegviela! Ja tā paliek pāri, tā tiek pārveidota tauku šūnās un novietota rezerves plauktiņos – tā pamazām aug mūsu tauku mētelītis

Jāteic gan, ka cukurs tomēr tāpat vien asinīs reti būs paaugstināts.

Ja vēl papildus paaugstinātajiem glikozes rādītājiem ir slāpes, nogurums, miegainība, slikta dūša, redzes traucējumi, izteikti sausa āda, svara zudums, vērts atrādīties speciālistam, ģimenes ārstam un/vai endokrinologam, lai izslēgtu cukura diabēta iespēju.

3. Eritrocīti

Sarkanajām asins šūnām jeb eritrocītiem ir savs dzīves ilgums – 3 mēneši. Tad tie iet bojā, un to vietā rodas jauna sarkano asins ķermenīšu paaudze. Ja asins analīzes uzrāda paaugstinātu eritrocītu līmeni, ārstam jāizvērtē, par cik tieši šis rādītājs ir paaugstināts virs vēlamās normas, un jānoskaidro vairākas svarīgas lietas par pacienta dzīvesveidu. Paaugstināts eritrocītu līmenis asinīs mēdz būt rūdītiem smēķētājiem, arī tiem, kuri pret sevi grēko, dzerot ikdienā par maz ūdens. Lai izvērtētu, kādēļ ir paaugstināti eritrocīti, ārsts noteikti vēlēsies redzēt pilnu asins ainu un eritrocītu grimšanas rādītājus.

4. Leikocīti augšā!

Šis ir iekaisuma rādītājs. Turklāt asins analīzēs leikocīti var būt ne tikai paaugstināti, bet dažkārt arī pazemināti – zem vēlamās normas, kas parasti raksturīgi pēc nesen pārslimotas infekcijām, vīrusa. Arī grūtniecēm un cilvēkiem pēc nesen pārciestas operācijas leikocītu līmenis asinīs var būt paaugstināts.

5. Aknu rādītāji

ALAT, ASAT paaugstināti…! Pirmā doma – jāsteidz pie hepatologa, jo bail, ka tā varētu būt ciroze vai hepatīts. Tomēr izrādās, reizēm šie rādītāji mēdz būt paaugstināti arī sportiskiem cilvēkiem, kuri intensīvi nodarbojas ar lielu fizisku slodzi. Protams, arī pēc ballītes, kad daudz ēsts un lietoti grādīgi dzērieni, aknu rādītāji mēdz saglabāties paaugstināti pat nedēļu vai vēl mazliet ilgāk. Paaugstināts ALAT un ASAT var tikt uzrādīts arī tad, ja ir aptaukojušās aknas – problēma, kas nav raksturīga tikai apalīšiem. Tāpat arī noteiktu medikamentu lietošana un pārslimotas infekciju slimības var veicināt aknu rādītāju paaugstināšanos.

ALAT ir aknu bojājuma indikators, kas norāda uz bojājumu sākumstadijā. ASAT paaugstinās vēlāk nekā ALAT. Taču parasti abus rādītājus ārsts asins analīzēs izvērtē kopā.

6. Hemoglobīns jeb dzelzs līmenis

Domājot par šo rādītāju, biežāk gan dzird sūdzamies par pārāk zemu tā līmeni. Tomēr, kā izrādās, hemoglobīns mēdz arī pārsniegt normu. «Un par to ne vienmēr pamats priecāties. Ja vēl kopā ar paaugstinātu hemoglobīnu ir arī paaugstināts eritrocītu rādītājs, tas vedina uz domām par hematoloģiska profila slimību vai sirds mazspēju. Tomēr var gadīties, ka vienkārši cilvēks pārdozējis ar dzelzs preparātu lietošanu,» stāsta ģimenes ārste Lāsma Četverga, piebilstot, ka arī tad, ja uzņemts par maz šķidruma, hemoglobīns mēdz būt paaugstināts, jo asinis sabiezē.

7. Pilna asins aina nesniedz pilnīgu priekšstatu par veselību!

Ja ārsts nozīmējis pilnu asins ainu, tas nozīmē, ka asinīs tiks noteikti tādi rādītāji kā eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīns, leikocīti, trombocīti, leikocitārā formula, grimšana. Bieži tiek pārbaudīta arī glikoze un holesterīna rādītāji. Tomēr nevajadzētu pilnu asins ainu uztvert kā universālu diagnostikas metodi, kas gluži kā uz delnas pastāstīs visu par tavu veselības stāvokli. Pilna asins aina ir tikai viens palīglīdzeklis, kas ļauj izvērtēt veselības stāvokli.

8. Baktērijas un gļotas. Kas tie par brīnumiem urīnanalīzēs?

Ļoti bieži veltīgu stresu un satraukumu rada arī saņemtie urīnanalīžu rezultāti, kur dažādi rādītāji ir virs normas vai arī izmainīti. Izlasot, ka urīnā konstatēti leikocīti, baktērijas, gļotas rodas satraukums. Tomēr visbiežāk izrādās, ka izmainīto rādītāju iemesls ir vienkārši nepareizi ievākts urīna paraugs. Lai urīnanalīzes atbildes būtu precīzas un neradītu viltus satraukumu, ir ļoti svarīgi pareizi ievākt urīna paraugu, ko nogādā laboratorijā. To dara tā:

  • savlaicīgi laboratorijā paņem speciāli urīnam paredzētu sterilu trauciņu (aptiekās to var nopirkt par dažiem centiem, bet laboratorijās var dabūt arī par brīvu);
  • urīnu savāc no rīta pēc tam, kad cilvēks ir apmazgājies;
  • pirmajam urīnam ļauj nokļūt tualetes podā, jo analīžu paraugam jācenšas noķert urīna strūklas viducīti;
  • sievietēm – urīna analīze jānodod, kad nav mēnešreizes!

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs