Rīga +7°C 
Viņa turpina: «Aizbraucu uz Rīgu pie dermatologa. Slēdziens bija: L57.0 Starojuma keratoze. Plānot aktīniskās keratozes kriodestrukciju! Vai tas notiek ar piesaldēšanu? Bet tad rodas krevele! Tā kā strādāju par skolotāju un visu dienu esmu cilvēkos, man ir svarīgi, kā izskatos.»
Atbildi sniedz Inta Kusiņa, dermatoloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un privātpraksē Medfix.
«Diāna, aktīniskā keratoze, ko sauc arī par saules keratozi, rodas, ja uz ādas ilgstoši un bieži nokļūst ultravioletais starojums, kas maina šūnu DNS. Imūnsistēma ir tik gudra, ka bojātās šūnas iznīcina. Taču, ja organisms šīs šūnas neatpazīst, tās sāk dalīties un veidojas atipiskas ādas epidermas šūnas – aktīniskā keratoze, ko uzskata par priekšvēža stāvokli. Ne vienmēr, bet reizēm tā var pārveidoties par ādas vēzi, tāpēc šīs izmaiņas ieteicams novērst vai vismaz novērot.
Diemžēl nevaru jūs iepriecināt – nav tādas metodes, ar kuru bojātās šūnas varētu likvidēt bez jebkādām ādas izmaiņām.
Ja ir tikai viens plankumiņš, pirmā izvēles metode ir jums ieteiktā kriodestrukcija, kad uz tām iedarbojas ar šķidro slāpekli. Parasti 2–3 dienas ir iekaisuma reakcija ar apsārtumu un krevelīte, ko nedrīkst plēst nost, citādi āda nedzīst. Taču domāju, ka par to nevajag satraukties, jo krevelīte nav liela.
Var lietot arī divus īpašus krēmus, kuru nosaukumus žurnālā nedrīkstu nosaukt. Tie bloķē DNS sintēzi bojātajās šūnās, kā arī mudina imūnsistēmu tās atpazīt un likvidēt. Krēmi jālieto apmēram četras nedēļas pēc noteiktas shēmas, un jāteic, ka šajā laikā iekaisuma reakcija ir vēl izteiktāka nekā pēc kriodestrukcijas. Kur šūnas iet bojā, veidojas apsārtums, kreveles, ir tūska un dedzināšanas sajūta. Ja krēmu lieto lielākiem ādas laukumiem, var būt pat paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Jaunums Eiropā ir cita ziede, recepšu medikaments, kura nosaukumu arī nedrīkstu žurnālā nosaukt. Jālieto tikai piecas dienas, bet iekaisums ir vēl izteiktāks un astotajā dienā āda kļūst koši sarkana.
Retāk aktīniskās keratozes ārstēšanai izmanto kiretāžu, kad bojātās šūnas izkasa ar speciālu instrumentu kireti, un, protams, arī tad paliek brūcīte. Visbeidzot, ja ir aizdomas par ādas vēzi, veidojumu izgriež ķirurģiski, bet tas jau ir cits stāsts.
Jūs rakstāt, ka jums uz deguna ir paplašināti asinsvadi. Arī tā ir pazīme, ka āda saņēmusi pārāk daudz saulītes. Tik daudz jau runāts, ka visa mūža laikā akumulētais saules starojums paliek ādā un rada tur izmaiņas.
Vēl gribētu piebilst, ka lāzerprocedūras asinsvadiem ir efektīvas, taču nerisina problēmu pašā saknē. Lāzers, ja tā varētu sacīt, uzspridzina bojāto asinsvadu, bet, pakļaujot ādu saulītei, turpina veidoties jauni paplašināti asinsvadi.»
