Rīga +15°C 
Kas ir glikoze?
Tā ir mūsu organisma galvenais enerģijas avots, būtībā šūnu degviela. Glikozi izmanto katra organisma šūna – no sirds šūnām, kas to izmanto asiņu sūknēšanai, līdz pat smadzeņu šūnām, kas to izmanto domāšanai. Glikozi mēs galvenokārt uzņemam ar ogļhidrātiem – vai nu cieti saturošiem produktiem, piemēram, maize, kartupeļi, makaroni, vai arī ar saldumiem – kūkas, deserti, starp citu, arī augļi. Diemžēl te nestrādā princips – jo vairāk, jo labāk. Ja glikozes ir par daudz, tas nenozīmēs vairāk enerģijas, tieši pretēji – kādā brīdī pēc ēšanas jūtam sagurumu. Un tā pat nav lielākā problēma.
Var rasties paaugstināts glikozes jeb, kā mēdz teikt, cukura līmenis asinīs, kas savukārt ir visai taisns ceļš uz 2. tipa diabētu un citām kaitēm.
Ēdienreizē vai uzkodās starp ēdienreizēm uzņemot daudz ogļhidrātu (it īpaši saldumus), mēs piedzīvojam strauju glikozes kāpumu. Ja pa dienu ir vairāki asi kāpumi un kritumi, tas organismam ir liels slogs, kas nogurdina, turklāt pēc tiem ātri vien atkal jūtam izsalkumu.
Šie glikozes kāpumi paātrina procesu, ko sauc par glikāciju, – tas, starp citu, atbildīgs arī par novecošanu. Turklāt glikācija arī bojā ādu – zūd elastība, uz sejas parādās pigmentplankumi. Glikācijas klīniskās izpausmes ir ādas kolagēna un elastīna degradācija, ādai zūd tonuss.
