Rīga +6°C 
- Droši var stādīt ķiršus, plūmes, persikus, aprikozes, bumbieres un citus mazāk ziemcietīgus augus. Visu, kam nav jauni un jutīgi jaunie dzinumi, kas var ciest salnās, kā, piemēram, vīnogām. Ekonomiskākie un ērtāk transportējamie ir kailsakņu stādi. Tie jāiestāda, pirms sākuši plaukt un veidot jaunās saknītes, kas ļoti strauji sažūst, un tad stādi neieaugas. Transportējot un glabājot jāsargā saknes no saules un vēja. Ja nopirkto stādu uzreiz nestāda, tas jāpierok. Pirms stādīšanas stāda sakņu daļu izmērcē ūdenī. Pēc iestādīšanas stādus apgriež un ieveido vainagu.
- Paplašinot vai atjaunojot stādījumu, laiks dalīt rudens aveņu sakņu kamolus. Pat no maza sakņu gabaliņa līdz rudenim izaugs kupls aveņu cers. Ja pirms ziemas rudens avenēm dzinumi netika nogriezti līdz ar zemi, ir pēdējais laiks to paveikt. Avenes arī mēslo un mulčē.
- Stāda vasaras avenes. Stāda dzinumu saīsina. Jāizaudzē vismaz viens jauns dzinums, bet ogas var gaidīt tikai nākamgad.
- Plaukstot pumpuriem, jāīsina vasaras aveņu dzinumi, nokaltusī daļa jānogriež. Jāizveido balstu sistēma, piemēram, starp stabiņiem novilktas stieples.
- Izgriež visus sausos, salauztos un aizlauztos, kā arī slimību bojātos augļu koku un ogulāju zarus. Saules ultravioletais starojums ir labākais brūču dezinfekcijas līdzeklis. Brūcēm pāris dienās ir jāpaspēj apžūt. Tāpēc pavasara sausais un saulainais laiks ir piemērots koku veidošanai. Savukārt silts, mitrs un lietains laiks veicina mikroskopisko sēņu sporu izplatību un attīstību.
- Ķeroties pie augļu koku un ogulāju veidošanas, jāapzinās, ka veicināsim to augšanu un zarošanos. Augļu kokiem, piemēram, ābelēm un bumbierēm, uz pamatzariem jeb skeletzariem un vadzara jāveido klājzari jeb ražojošie zari, vienmērīgi izvietoti un vērsti uz sāniem no pamatzara. Jāizgriež zari un dzinumi, kas aug uz augšu un leju. Izveidotam zaram jālīdzinās egļu zaram vai zivs asakai, kas vērsta horizontāli – kā plekstei, guļot uz grunts. Ražojošie zari ābelēm jāatjauno, sasniedzot 5–6 gadu vecumu. Jāatjauno arī pamatzaru nolīkušās daļas līdz kādai kūkumā atrodamai jaunākai daļai, kas vērsta vairāk augšup.
- Bumbierēm augļzariņi kalpo ilgāk. Veidojot atstāj pieaugumu zaru galos, bet izgriež pārējos pērnos dzinumus, kas garāki par dārznieka šķērēm. No īsajiem zariem veidosies augļzariņi, kuru resnākajos pumpuros slēpsies ziedpumpuri.
- Līdz 0,5 m saīsina hibrīdplūmju, piemēram, ‘Komēta’ un ‘Skoroplodnaja’, garos un spēcīgos dzinumus, citādi tie ražas laikā salūzīs zem plūmju svara. Šīm plūmēm ziedpumpuri un augļi veidojas arī uz jaunajiem dzinumiem. Pārējie zari jāretina, nolīkušie jāatjauno, tos izgriežot. Mājas plūmei ‘Viktorija’ zari jāīsina, lai veicinātu jauno dzinumu augšanu un zarošanos.
- Grābj un kompostē sabirušās lapas. Lapas var izmantot arī kā labu mulčas materiālu apdobēs augiem, kam nav kopīgu slimību ierosinātāju. Jāatceras, ka ābeļu un bumbieru kraupis izplatās no pērnajām lapām, inficējot jaunos dzinumus un lapiņas, vēlāk arī augļaizmetņus.
Mēneša ziedētāji
Abutiloni (Abutilon) jeb istabas kļavas – dažādu lielumu krūmi un kociņi, kas gada laikā ir vairākkārt jāpārstāda, jo ātri aug. Abutilonu šķirnēm, hibrīdiem ir nokareni zvanveida dažādu nokrāsu ziedi. Tie zied uz jaunajiem dzinumiem, tāpēc rudenī, kad ziedēšana iet uz beigām, augi vismaz uz pusi jāapgriež. Jaunos abutilonus no spraudeņiem var ieaudzēt gan aprīlī, gan oktobrī. Spraudeņiem izmanto dzinumus, kas ir nedaudz pārkoksnējušies. Vasaras mēnešos abutilonus var turēt ārā dārzā, sargājot no pārāk spožiem saules stariem, caurvēja un ilgstoša lietus. Vislabāk abutiloni jūtas ziemas dārzā, kur zied gandrīz visu gadu. Ļoti jāsargā no baltblusām, tīklērcēm, tripšiem un laputīm.
Aprīlī jau sasparojušās uz ziedēšanu ir bugenvilejas (Bougainvillea), kuru lielākais krāšņums ir nevis paši ziedi, bet dažādu krāsu seglapas. Tās var audzēt kā augstus krūmus, kā nelielus kokus, kā bonsai. Arī bugenvilejām ziedi attīstās uz jaunajiem dzinumiem, tādēļ iepriekšējā gadā ziedējušie zari jānogriež, ja vien nevēlamies savā istabā milzīga izmēra augu.
Pretējā gadījumā neko negriežam, ja nu vienīgi kādu lieku dzinumu, kas traucē auga sakoptajam izskatam. Vasarā bugenvilejas labi aug ārā, bet ziemā, kad gaismas ir maz, tās jātur vēsumā, kur temperatūra ir ap plus 12–14 grādiem, maz laista, nemēslo. Vēsumā bugenvilejām var birt lapas, bet tas nekas – pavasarī izaugs jaunas.
