Jete, kas ir dzimusi režisora Alvja Hermaņa un igaunietes Merles Kīveres laulībā, apguvusi horeogrāfiju Amsterdamā School for New Dance Development, un nu ir gatava veidot un rādīt savas performances. Nupat viņa Igaunijā debitēja ar savu iestudējumu Ēdenes detaļa, kuru veidoja kopā ar studiju biedru Johanu. Ilgus gadus dzīvojot svešumā, Jete sākusi īpaši novērtēt igauņu kultūras mantojumu, tāpēc idejas performancei smēlās pasakās, eposā Kalevipoegs un animācijas filmās. Iestudējuma galvenā varone Linda, kura pieraudāja veselu ezeru, Jetes izrādē satiekas ar virinātāju.
«Atceros, ka bērnībā biju sabiedēta ar pedofiliem un perversiķiem,» izrādē iekļauto motīvu skaidro viņa. Izrādes teksts tapis no igauņu sakāmvārdiem, mīklām un tautasdziesmām. Savukārt Ēdene ir Jetes skolasbiedre, kura arī dejo šajā izrādē. «Tikai vēlāk sapratām, ka varam atsaukties arī uz Ēdenes dārzu, un parādījās aizliegtā augļa motīvs. Mūsu gadījumā nevis ābols, bet gan igauņu dabai raksturīgie dārzeņi – kālis un baltais redīss,» skaidro Jete.
«Mūsu debija noritēja gludi, kaut bija liels satraukums. Atsauksmes bija labas – cilvēkiem lielākoties patika. Pēc lielās pauzes, kad viss bija ciet, uzstājoties jutāmies patiešām privileģēti,» teic viņa.
Citi lasa
Horeogrāfe bažījās, ka pirmizrādi izjauks pandēmijas ierobežojumi, tomēr viņiem paveicās.
«Tieši mūsu ieplānotajā pirmizrādes dienā Igaunijā atvēra visus teātrus.
Skatītājiem gan izrādes laikā ir jāvalkā sejas maska, un zālē var būt aizņemta tikai puse no pieejamām vietām,» PDz atklāj Jete, kas savu veikumu parādījusi 65 skatītājiem. «Līdz pēdējam brīdim nezinājām, vai izrāde notiks, tādēļ drudžaini sekojām jaunumiem Igaunijā. Pie šī darba strādājām divus mēnešus, bijām jau nojūgušies no pārslodzes. Tāpēc ļoti cerējām, ka varēsim to parādīt,» stāsta viņa. Domu parādīt savu performanci tiešsaistē jaunieši pat neapsvēra, jo tādas emocijas skatītājs nevarot izjust, sēžot pie ekrāna.
Mēģinājuma procesu apgrūtinājis arī tas, ka teātrī bija atklāts kāds ar Covid-19 inficētais. «Sadomājāmies, ka arī mums tagad būs kovids, un bija dienas, kad šķita – tiešām esam sasirguši. Uzzinot, ka mūsu testi ir negatīvi, šī sajūta pagaisa,» atceras Hermaņa meita.
Vaicāta, vai tēvs jau ir redzējis un novērtējis meitas darbu, Jete saka: «Tētim padomus par izrādi nelūdzu, vien pastāstīju par savu darbu. Viņš brīnījās, ka izrādes pie mums vispār notiek. Ceru izrādi nākotnē atvest arī uz Latviju un izrādes tekstu iztulkot angliski,» teic viņa.
Jete plāno izveidot vēl vienu performanci, kā arī rudenī doties uz kultūras meku Berlīni. «Šobrīd gan nav prātīgi kaut kur doties, maksāt bargu naudu par īri un vienkārši sēdēt dzīvoklī, jo nekas jau īsti nenotiek,» secina Hermaņa meita.