Raimonda Paula māsa dosies atpūtā, pateicas brālim par finansiālu atbalstu

Māksliniece
Inese Mizovska
28. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: VLADISLAVS PROŠKINS (F64)
Edīte Pauls-Vīgnere un Guntis Ulmanis
Daudzus gadu desmitus slavenās tekstilmākslinieces rokas uzticīgi kalpoja viņai, realizējot vērienīgas idejas. Savas 80. jubilejas izstādē Maestro Raimonda Paula māsa Edīte Pauls-Vīgnere paziņoja – beidzot viņa tām ļaus atpūsties.

«Vislielāko pateicību man šodien gribas teikt vecākiem, ka viņi palaida mani šajā brīnumainajā pasaulē,» atklājot 80 gadu jubilejai veltīto izstādi Kafijas kantāte Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, sacīja komponista Raimonda Paula māsa tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. Viņa saņēma īpašu dāvanu – grāmatu, kurā apkopoti tekstilmākslinieces darbi. Tajā veltījumu Edītei ierakstījis arī brālis, kurš uzsvēra – no vecākiem viņi abi ir ieguvuši pašu galveno – māku strādāt.

«Man ir bijusi interesanta dzīve, un šajā dzīves periodā vislielāko paldies saku savam brālim. Ja Raimonds nebūtu mani finansiāli atbalstījis, piepildītos manas draudzenes gleznotājas Dainas Dagnijas, kuru mēs nupat decembrī pavadījām aizsaulē, vārdi.  Viņa lielu daļu mūža pavadīja ASV, un laikā, kad pie mums nebija dabūjams nekas, es viņai teicu – tev viss ir pieejams, visas krāsas un materiāli! Daina atbildēja: «Neuztraucies! Tad, kad tev tas viss būs, tev nebūs naudas.» Tā arī ir – Latvijas bagātie cilvēki maz interesējas par mākslu,» atzina māksliniece.

«Par laimi, tehnoloģijas arvien attīstās. Salīdzinājumā ar šodienu mans darbs padomju laikā bija fiziski ļoti smags,» sacīja Pauls–Vīgnere.

«Tagad no domas vien, ka man būtu jāpaceļ viens savs darbs, es noģībtu.»

«Taču bija laiks, kad tos pati nesu līdz sestajam stāvam. Neko no tā es vairs nevaru izdarīt… Beidzamajā laikā nodarbojies ar tādiem sīkdarbiem vien un esmu nolēmusi – beidzot atpūtīšos un paskatīšos, kā jūs strādājat,» sanākušajiem izstādes viesiem sacīja viņa.

Tāpēc šodien gribu teikt paldies savām rokām. Ka vienmēr ir pildījušas pavēles, kuras tam devusi mana galva. Tās man ir godam nokalpojušas un vairs nespēj to darīt. Tāpēc no janvāra es rokām ļaušu iet pensijā. Man beidzot atliks laiks, lai ietu uz izstādēm, kur tik sen nav būts, un paskatītos, ko dara citi mākslinieki. Varēšu arī lasīt grāmatas, kuras man pa šiem gadiem tik daudz sadāvinātas. Vienkārši paņemšu atpūtas brīdi un drusku padomāšu par sevi,» ir apņēmusies tekstilmāksliniece. 

Edīti sveica arī eksprezidents Guntis Ulmanis

«Raimondu Paulu es uzskatu par savu draugu, un arī viņa māsa Edīte Pauls-Vīgnere mūsu ģimenei ir ļoti tuvs cilvēks,» PDz sacīja bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, kurš mākslinieci sveica ar sarkanām rozēm.

«Es vienmēr esmu bijis arī viņas darbu liels cienītājs. Manas prezidentūras sākumā Apvienoto Nāciju organizācija piedāvāja atvest no Latvijas ko tādu, kas citiem radītu priekšstatu par mūsu zemi. Es izvēlējos Edītes gobelēnu Brīvības piemineklis, kurš vēl aizvien rotā vienu no centrālajām telpām ANO mītnē Ņujorkā. Jo Edīte Pauls-Vīgnere arī ir Latvija. Vienmēr esmu apbrīnojis viņas fizisko spēku. Edīte man ir teikusi: «Tas ir šausmīgi smagi! Kādreiz mežā malku skaldīt ir vieglāk.»

Viņa ir apbrīnojama ar savu enerģiju un optimismu, kurš bieži vien skan cauri sarkastiskām frāzēm. Bet tās nav bīstamas, jo ir pateiktas aiz mīlestības. To es viņai novēlu arī jaunajā gadā – caur labu veselību saglabāt šo mīlestību uz dzīvi.»

Materiāls publicēts žurnālā Privātā Dzīve, 2020. gads, Nr.1.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs