Rīga +25°C 
Māris Mičerevskis, ko daudzi pazīst kā kolorītās Duļķa lomas atveidotāju filmā Kriminālās ekselences fonds, žurnālam atklāj, ka šobrīd jau piecus gadus vecās taksenes Frīdas ierašanās viņa ģimenē bijis nejaušs pasākums. «Sieva Eva ļoti gribēja suni, es – it kā arī, lai gan tas man nebija tik svarīgi. Man jau no bērnības patīk takši, savukārt Evai tie ļoti nepatika. Viņai bērnībā kaimiņos bija taksis, kurš uzbruka visiem, kas nebija mīļais saimnieks Nikolajs. Taksis ir vienīgais suns, kurš sievai iekodis,» atminas Māris.
Bijušajam politiķim sievu izdevies pierunāt ņemt tieši taksi, un tas noticis gadu pēc kāzām. «Atminos, ka ierakstījām tviterī, ka meklējam taksi, un mums atsūtīja bildes ar jaukiem kucēniem, kas piedzimuši Purvciemā. Pats esmu no Purvciema, grēks bija neaizbraukt tos apskatīties. Viņš uzreiz nāca pie mums, bija tik mīļš un jauks. Jau pēc nedēļas viņš dzīvoja pie mums,» smaidot atceras Māris.
Frīdas grāmatas atvēršanas ballīte:
Viņš atzīst, ka sākums bijis grūts. «Bijām izlasījuši daudz grāmatu, kā audzināt suni, lai viņš labi uzvestos. Frīda pie mums nonāca kovida laikā, tādēļ viņai izpalika socializēšanās ar citiem suņiem. Tie mums joprojām ir problēma, tādēļ, kaut kur ejot, mēs vienmēr skatāmies, lai nebūtu citu suņu,» teic Māris. Arī savas grāmatas Vai viegli būt garenam? atklāšanā Frīda uzvedās demonstratīvi skaļi – ik pa brīdim sarējās ar citiem suņiem, kuri bija pagodinājuši ar Māra palīdzību tapušās grāmatas prezentāciju, tādēļ regulāri devās ārpus svinību zāles nomierināties.
Māris uzsver, ka Frīda esot varen gudra. «Viņa daudz ko saprot, spēj izpildīt komandas un labi uzvesties, ja vien līdzās nav citu suņu. Ja Frīdai ir motivācija, viņa var griezties uz riņķi, staigāt uz divām kājām. Spēj izlobīt, par ko mēs ar Evu runājam, tādēļ, ja to darām par viņai jūtīgām tēmām, pārejam uz angļu valodu,» atklāj Māris.
Guļ līdz diviem dienā
«Sākumā Frīda negulēja mūsu gultā, jo gudrās grāmatās bijām izlasījuši, ka sunim jābūt savai vietai. Tad Frīda saslima un uz kādu laiciņu paņēmām savā gultā, jo sunītis izskatījās tik ļoti bēdīgs,» atminas Mičerevskis un atzīst – kopš tā brīža taksene labprāt ieraušas pie saimniekiem. Frīdai esot arī pašai sava gulta, kurai piepirkts īpašs papildinājums. «Viņa naktī bija pasākusi kāpt ārā no gultas padzerties. Īso kājiņu dēļ nespēja tikt atpakaļ un skaļi aicināja, lai palīdzam nokļūt guļvietā. Kad vienas nakts laikā tas atkārtojās vairākkārt, sapratām: ir laiks pirkt trepes, pa kurām Frīda pati saviem spēkiem nokļūst gultā,» stāsta Māris.
Viņš bilst, ka Frīda viņu un sievu šajos gados ir pilnveidojusi. «Suņa dēļ ar sievu nokārtojām auto tiesības, nopirkām Frīdai mašīnu, lai viņa varētu braukt uz mežu, kur pastaigāties patīk vairāk nekā pilsētā,» tā ekspolitiķis. Viņaprāt, suns stiprinot arī laulību. «Frīda saož, kā jūtamies – zina, ja esam bēdīgi vai dusmīgi, zina, kad vajag uzjautrināt,» novērojis Māris.
Protams, suns nozīmējot problēmas, kas jāiemācās menedžēt. «Sākumā baidījāmies, ka suns būs jāved ārā agri no rīta. Ja vien ir iespēja, ar sievu rītos labprāt paguļam ilgāk, tādēļ priecājamies, ka mūsu ritmam pievienojas arī Frīda. Izrādās, viņa ar lielu prieku guļ vēl ilgāk nekā mēs. Pirmo reizi viņu ārā varam mierīgi vest arī vienos vai divos dienā. Arī tad Frīda dažkārt vēl vārtās pa pēļiem un nemaz netaisās iet ārā. Pēdējo reizi viņu staidzinām ap pusnakti,» pavēsta Māris.
Saimnieki Frīdu cenšoties visur ņemt līdzi. «Savulaik viņa nāca līdzi arī uz Rīgas domi, vadīju Drošības komiteju, un Frīda sargāja manu kabinetu. Viņa brauca man līdzi arī tad, kad devos uz policiju. Nezinu, kāpēc, bet ir atsevišķu profesiju cilvēki, kas viņai patīk. Vieni no tiem ir policisti. Varbūt tādēļ, ka viņa ir meitene un policisti lielākoties ir vīrieši formās. Vēl viņai patīk bārmeņi, no viņiem Frīda vienmēr kaut ko dabū. Katru otro otrdienu viņu ņemam līdzi uz Prāta spēlēm. Viņai tur ļoti patīk, jo tiek pie ēdiena,» saka Māris.
